Jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītā krīze noteikti atstās ietekmi
uz sabiedrības emocionālo veselību, taču krīze paver arī jaunas iespējas
darba organizācijā, mācību procesā un citās jomās, šādu viedokli
aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās
medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs
Miksons.
Emocionālā ziņā Covid-19 radītā krīze neatšķiras no citas pēkšņas,
radikālas situācijas, kas prasa pielāgošanos un adaptāciju, uzskata
Miksons un kā piemēru minēja pēkšņu izlikšanu no dzīvokļa, pāra
šķiršanos, darba zaudēšanu vai bankas bankrotu.
Nav noliedzams, ka šādās situācijās neizbēgami tiek ietekmēta
sabiedrības ikdiena un dzīvē nepieciešams veikt dažāda veida izmaiņas,
skaidroja Miksons.
Lielākā riska grupa, kurai krīzes laikā emocionālā veselība varētu
pasliktināties, būs tie cilvēki, kuri ieņēmuši, pēc Miksona vārdiem,
“iemācītas bezpalīdzības pozu”. Tie ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņu
dzīve – ne tikai labsajūta, bet arī likstas – ir atkarīga tikai no
citiem. “Es šajā ziņā nerunāju par personām ar invaliditāti vai
sirmgalvjiem. Tie ir cilvēki, kuri ir psihiski un fiziski pietiekami
veseli, bet viņi ieņēmuši pozu, ka viņi savā dzīvē neko nenosaka,”
uzsvēra eksperts.
Tāpat krīze noteikti emocionāli ietekmēs tos cilvēkus, kuri savas
labsajūtas nodrošināšanai izmantojuši tikai luksusa preces, publiskus
pasākumus un ceļojumus. “Ja krīzes laikā un pēc tam viņi nesapratīs, ka
labsajūtas nodrošināšanai jāmeklē citi veidi, tad šādi cilvēki noteikti
būs trauksmes un dusmu pilni. Šādi cilvēki noteikti cerēs, ka viņu līdz
šim nodrošinātās prasības kāds izpildīs – valdība, pašvaldība vai
darbavieta,” piebilda Miksons.
“Ja cilvēki turpinās dzīvot atmiņās par krīzes nelabvēlīgo pusi un
viņiem krīzes rezultātā būs iestājušās nelabvēlīgas sekas, tad protams
nav izslēgts, ka viņiem netiekot emocionāli galā ar radītajām pārmaiņām
parādīsies depresijas simptomi. Tāpat trauksmes stāvoklis var rasties
cilvēkiem, kas krīzi būs pārdzīvojuši ne pārāk labi un viņi turpinās būt
bažīgi par sevi un tuviniekiem,” uzsvēra Miksons.
Neskatoties uz minēto, Miksons pauda cerību, ka Latvija krīzi
pārvarēs ar maziem zaudējumiem, turklāt krīze ir pavērusi jaunas
iepriekš neizmantotas iespējas darba organizācijā, apmācību procesā un
citās jomās. Tagad atliekot sabiedrībai izvēlēties, vai turpināt
izmantot jaunās iespējas arī pēc krīzes, vai arī turpināt dzīvot
aizvainojumos, dusmās un nerēķinoties ar realitāti.
“Krīze liks aizdomāties, vai turpinām dzīvot kā līdz šim, vai arī
izmantot to kā grūdienu pozitīvām pārmaiņām dzīvē. Nav noliedzams, ka
pēc krīzes nav vēlēšanās rēķināties ar realitāti un veikt korekcijas.
Šajā ziņā līdzība ir ar pāra izšķiršanos, kad viens no partneriem
laulības krahā vaino pats sevi vai otru visu atlikušo dzīvi. Ja
sabiedrības lielākā daļa žēlosies par atbalsta trūkumu no valdības un
krīzē vainos citus, tas mums nekādā veidā nepalīdzēs tikt uz priekšu un
risināt problēmas, ko Covid-19 būs radījis,” norādīja Miksons.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar
Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot
virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta 244 cilvēkiem.
