Valsts prezidents Egils Levits vēlas, lai Saeima, lemjot par
teritoriālo reformu, pievēršas arī identitātes un piederības
jautājumiem, kā arī stiprina vietējās kopienas – pilsētas un pagastus.
Kā liecina publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”,
prezidents ir izmantojis viņam Saeimas kārtības rullī paredzētās
tiesības un iesniedzis divus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumprojektam, vienlaikus vēršot atbildīgās parlamenta
komisijas uzmanību uz atsevišķiem pirms trešā lasījuma rūpīgi
apsveramiem jautājumiem.
Pirmkārt, Levits rosina papildināt likumprojektu ar punktu, kas
nosaka, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un
kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu
un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei,
Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums.
Prezidents norāda, ka likumprojektā arī pēc otrā lasījuma primāri ir
ietverti risinājumi, kas vērsti lielākoties uz vietējo pašvaldību darba
efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā.
Vienlaikus, pēc viņa domām, joprojām likumprojektā problemātiska ir
iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un
kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana. “Uzskatu par savu pienākumu
atgādināt par vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un
piederības apziņas konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei nozīmīgumu.
Tie ir ne mazāk svarīgi apsvērumi kā vietējo pašvaldību jaudīguma
veicināšana un pienācīgu pakalpojumu nodrošināšana katram iedzīvotājam,”
uzsver prezidents.
Viņaprāt, identitātes un piederības jautājumu atstāšana ārpus šā
likumprojekta ir radījusi pietiekami lielas neskaidrības un arī papildu
pretestību administratīvi teritoriālajai reformai.
Prezidents uzsver, ka līdz šim atbalstītais likumprojekta pārejas
noteikums, kas paredz uzdevumu valdībai līdz 2020.gada 31.decembrim
sagatavot un iesniegt Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu
ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas
attīstības atbalstu, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, viņaprāt, būtu
nepieciešams jau šobrīd likumā paredzēt likumdevēja pienākumu un
atbildību latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes,
Zemgales un Sēlijas, robežšķirtņu jautājumu risināt ar likumu.
Otrkārt, prezidents aicina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumprojektā noteikt, ka līdz 2020.gada 31.decembrim valdība
izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz
vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus
pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes
jautājumu kārtošanai.
Levits skaidro, ka jau iepriekš vērsis Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamību stiprināt
pagastus un mazpilsētas, paredzot tām iespēju demokrātiski ievēlēt savus
pārstāvjus un atbilstoši katras vietējās kopienas jaudīgumam tām
piešķirt noteiktas kompetences vietējo, lokālas nozīmes jautājumu
kārtošanai. Tikšanās laikā ar komisijas locekļiem priekšlikums arī guvis
atbalstu.
Vienlaikus Levits rosina jau šobrīd likumprojekta pārejas noteikumos
fiksēt attiecīgo politisko izšķiršanos ar konkrētu uzdevumu valdībai
sagatavot atbilstošu likumdošanas iniciatīvu.
Levits piekodina, ka tā ir tieši Saeimas un tās Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas atbildība pabeigt sākto likumdošanas
darbu ar labu un jēdzīgu rezultātu.
Viņš norāda, ka pieņemtajiem lēmumiem apspriešanas gaitā būtu jābūt
racionāliem, loģiskiem un pamatotiem. Tāpat ir svarīgi, ka pats
likumdevējs spēj būt konsekvents un nodrošināt, ka vieni un tie paši
likuma principi attiecināti un pielietoti visu jautājumu izlemšanā viena
likuma ietvaros.
“Jo īpaši šajā, teju katram Latvijas iedzīvotājam būtiskajā likumā
nedrīkstētu pieļaut neloģiskas nekonsekvences, kas pretējas likuma
sistēmai un tā ratio legis, kā arī nepamatoti atšķirīgu attieksmi
salīdzināmās situācijās,” norāda valsts pirmā amatpersona.
Tāpēc viņš vienlaikus aicina atbildīgo Saeimas komisiju pirms trešā
lasījuma vēlreiz rūpīgi izsvērt tās likumprojekta normas, kas
izpelnījušās visvairāk pārmetumu un diskusiju, kā arī raisījušas vietējo
kopienu iebildumus un neizpratni.
“Ja pieņemtais likums sevī ietvers neloģiskus risinājumus vai neņems
vērā iespējamās pretrunas jaunveidojamo pašvaldību un to robežu
noteikšanā, pastāv pietiekami ticama iespēja, ka šai administratīvi
teritoriālajai reformai varētu būt pagaidu raksturs un pašā likumā tiks
radīti priekšnoteikumi likumdevējam vēlreiz atgriezties pie atsevišķu
jautājumu pārlemšanas. Tas nebūtu vēlams,” uzsver Valsts prezidents.
