Pērn vairāku valstu farmaceitu organizācijas ziņojušas par pieaugošu
zaļu trūkumu aptiekās, kā rezultātā tiek apgrūtināta kvalitatīvas
farmaceitiskās aprūpes sniegšana, liecina Eiropas Savienības (ES)
Farmācijas grupas veiktā aptauja, kurā piedalās dalībvalstu aptieku
īpašnieku organizācijas.
Aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, un tās visas atzina,
ka iepriekšējā gada laikā saskārušās ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā
daļa, proti, 21 valsts no 24 norādījusi, ka, salīdzinot ar 2018.gadu,
situācija ir pasliktinājusies. Aptaujā secināts, ka trūkst visa veida
medikamentu, tomēr visvairāk iztrūkums novērojams tieši respiratoro zāļu
un vakcīnu vidū.
No visiem respondentiem astoņi norādījuši, ka aptaujas aizpildīšanas
laikā viņu aptiekā trūka no 200 līdz 300 medikamentiem, savukārt pieci
ziņojuši, ka iztrūkuma apmērs pārsniedz 400. Trīs gadījumos trūkušas no
300 līdz 400 zālēm, savukārt par iztrūkumiem 100 līdz 200 medikamentu
robežās ziņojuši pieci aptieku pārstāvji.
Vaicāti, kāda ietekme medikamentu iztrūkumiem bijusi uz pacientiem,
katrs respondents atzīmējis vairākas izrietošās sekas, tostarp arī, ka
nepietiekamība izraisījusi satraukumu un neērtības pacientu vidū, kamēr
18 aptaujātie ziņojuši, ka zāļu trūkuma dēļ pacientiem nācies pārtraukt
ārstēšanās kursu. Vairāk nekā puse jeb 14 respondentu norādījuši, ka
pieauguši pacientu līdzmaksājumi par medikamentiem, bet trīs atzinuši,
ka zāļu trūkums var kalpot par iemeslu pacienta nāvei.
Arī attiecībā uz medikamentu iztrūkumu ietekmi uz neatkarīgajām
aptiekām respondentiem tika dota iespēja sniegt vairākas atbildes. No
visiem aptaujātajiem 20 norādījuši, ka zāļu nepietiekamība radījusi
finansiālus zaudējumus, kas radušies seku novēršanā patērētā laika dēļ,
kamēr 22 ziņojuši par zaudētu klientu uzticību, bet 19 – par kritumu
darbinieku apmierinātībā ar savu darbu. Aptuveni puse jeb 13 aptaujāto
norādījuši uz finansiāliem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar
nepieciešamību pārorganizēt krājumus un medikamentu ievešanas izmaksām.
Apkopotie aptaujas dati liecina, ka pērn arī pieaudzis laiks, kas
farmaceitam jāpatērē, lai novērstu medikamentu iztrūkuma radītās sekas.
Ja 2018.gadā farmaceiti vidēji patērēja 5,6 stundas nedēļā seku
novēršanai, tad pērn patērētā laika daudzums sasniedza 6,6 stundas
nedēļā uz vienu farmaceitu. Kā skaidro Aptieku īpašnieku asociācijas
(AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, tas nozīmē, ka gandrīz vienu
pilnu darba dienu nedēļā farmaceits neapkalpo pacientus, bet pavada
laiku pie elektroniskajām ierīcēm, meklējot trūkstošos medikamentus.
Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) publiski aicinājusi zāļu
ražotājus izpildīt normatīvo aktu prasības un ziņot ZVA par zāļu
pieejamības pārtraukumiem.
AĪA izpilddirektore norāda, ka Latvijā šī gada pirmo divu mēnešu
laikā konstatēti 46 gadījumi, kad zāles ne tikai nav piegādātas, bet
ražotāji par šo situāciju laikus nav brīdinājuši valsts institūcijas, kā
tas ir noteikts normatīvajos aktos.
“Esošā situācija rāda, ka farmaceiti iedzīvotāju acīs kļuvuši par bez
vainas vainīgajiem. Pacients, kurš atnācis ar ārsta izrakstītu recepti,
pamatoti cer, ka aptiekā zāles tiks izsniegtas, taču nereti tas nav
iespējams, jo zāles nav piegādātas,” skaidro Jučkoviča.
Tāpēc patlaban farmaceiti velta būtisku daudzumu no sava darba laika,
lai meklētu pacientiem nepieciešamās zāles, apzvanot gan citas
aptiekas, gan lieltirgotavas un ražotājus, apgalvo asociācijas
izpilddirektore, piebilstot, ka “reizēm zāles izdodas atrast, taču
daudzkārt zāļu Latvijā vienkārši konkrētajā brīdī nav”.
Tāpēc, atsaucoties uz minēto, AĪA aicina medikamentu ražotājus
rīkoties atbildīgi un likumā paredzētajā kārtībā un laikus informēt par
medikamentu nepieejamību. Vienlaikus asociācija ir iesniegusi Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikumu veikt grozījumus Farmācijas
likumā, nosakot atbilstošu sodu arī zāļu ražotājiem par savlaicīgu
informācijas nesniegšanu par zāļu trūkumu.
Aptaujā Latviju pārstāvēja AĪA, kas ir aptieku īpašnieku interešu
pārstāvniecības biedrība. Biedrība līdzdarbojas Veselības ministrijas
Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē, sniedz priekšlikumus farmācijas
jomu reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai, piedalās normatīvo
aktu publiskajā apspriešanā, pauž viedokli jautājumos, kas skar aptiekas
vai farmācijas nozari. Tās biedri ir SIA “BENU aptieka Latvija”, SIA “A
aptiekas”, AS “Sentor Farm aptiekas” un SIA “Latvijas aptieka”.
Jau ziņots, ka uzņēmumu grupas AS “Repharm” padomes loceklis Dins
Šmits iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka zāļu lieltirgotavu krājumu
uzskaites sistēma mudinās komersantus, kas pašlaik specializējas
pārrobežu tirdzniecībā, pamest Latviju, kā rezultātā Latvija zaudēs
ievērojamus nodokļu ieņēmumus no tranzīta un eksporta, kā arī ievērojamu
skaitu darba vietu.
Šāda nostāja pausta sakarā ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP)
pērn rosināto medikamentu lieltirgotavu kontroles mehānismu ieviešanu,
kas tostarp arī paredz uzlikt par pienākumu lieltirgotavām sniegt
informāciju par pieejamajiem medikamentiem tikai elektroniskā formātā,
kā arī iespēju Ministru kabinetam regulēt lieltirgotavu eksporta
iespējas kompensējamajiem medikamentiem.
Veselības ministrijas (VM) ieskatā, iecere palīdzēs laikus konstatēt
konkrētu zāļu nepietiekamības riskus, kā arī novērst mākslīgās
nepieejamības situācijas.
Savukārt Šmits uzskata, ka noteikumu projekts būtiski ierobežos zāļu
tirdzniecību no Eiropas Savienības dalībvalstīm caur Latviju, kā arī
tirdzniecību ar trešajām valstīm. Tādējādi Šmits argumentēja, ka šāda
prasība pārkāpj preču brīvas aprites pamattiesības. Viņaprāt, grozījumi
ir pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienību, kas nosaka, ka starp
dalībvalstīm ir aizliegti importa vai eksporta kvantitatīvie
ierobežojumi.
Pēc Šmita vārdiem, varot rasties situācijas, kad zāles, kuras Latvijā
nevarēs paspēt notirgot pirms termiņa beigām, būs aizliegts eksportēt.
Viņš pavēstīja, ka šos medikamentus nāksies vienkārši norakstīt un
iznīcināt.
Turpretim VM skaidroja, ka tādējādi pacientiem tiktu nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.
