Alūksnes novada 15 pagastu pārvaldēm un pilsētai šā gada budžetā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, piešķirts lielāks finansējums. Pagastu vadītāji atzīst – ieceru šim gadam ir daudz.
Tīrīs novadgrāvjus
Alūksnes novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina norāda – 9 no 15 pagastiem šā gada budžeta izdevumos iekļauts arī aizņēmums Valsts kasē, lai īstenotu ELFLA fonda projektus pašvaldības koplietošanas meliorācijas novadgrāvju attīrīšanai. Tie ir Alsviķu, Annas, Ilzenes, Kalncempju, Malienas, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu un Ziemera pagasti. Savukārt Jaunannā lielākie darbi šogad būs ilgi gaidītais Dzirnavu tilta remonts – jau atlikumā no iepriekšējā gada tilta pārbūvei paredzēti 91 089 eiro, un par atlikušo finansējumu lēma Alūksnes novada domes februāra sēdē.
“Alūksnes novada pašvaldība finansējumu piešķir, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu uz iepriekšējā gada janvāri un koeficientu, un šo finansējumu izmanto pagastu pārvaldes darbības nodroši-nājumam, teritorijas apsaimniekošanai, bibliotēku uzturēšanai, kultūras (saieta, tautas) namu uzturēšanai, divos pagastos (Pededze un Liepna) – arī ugunsdrošības pasākumiem līdz VUGD ierašanās brīdim ugunsgrēka vietā, pagasta kultūras tradīcijām, pagasta sporta pasākumiem, Ziemera pagastā – arī 29. Ziemera mazpulka darbības nodrošināšanai, kā arī citiem mērķiem.
Savukārt atsevišķi piešķir finansējumu pagastu pārvalžu vadītāju atlīdzībai, pabalstu nodrošināšanai bijušajiem pagastu priekšsēdētājiem, ELFLA projektu īstenošanai (pašvaldības līdzfinansējums), skolēnu pārvadājumiem un mērķprogrammai pagastu pārvalžu infrastruktūras projektiem,” stāsta E. Ņedaivodina.
Mālupē vairāk ieguldīs ceļos
Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede atzīst – budžets ir par 1124 eiro lielāks nekā pērn. Pagasta iestādēm paredzēts finansējums iepriekšējā gada līmenī, toties šogad visvairāk tērēs Mālupes pagasta ceļiem.
“Tuvākajā laikā veiksim remontdarbus grants seguma ceļa posmā Mālupe – Priednieki 200 metru garumā. Joprojām turpinās darbs pie Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstītā projekta “Sporta infrastruktūras uzlabošana Mālupes sporta zāles ēkā”. Tas paredz sporta angāram izbūvēt piebūvi, kur atrastos garderobes un labierīcības. No LAD šim mērķim piesaistījām 13 500 eiro, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 1500 eiro un papildus tam tiks ieguldīti arī līdzekļi no Alūksnes novada pagastu teritoriālo vienību infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas. Kopējās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma,” saka I. Priede.
Viņa uzsver – Mālupes pagastam ieguvums ir arī tas, ka valsts meliorācijas sistēmu projekta ietvaros meliorē Igrīvīti, kas šķērso četrus pagasta ceļus, un līdz ar to tiek nomainītas arī caurtekas uz šiem ceļiem.
No janvāra, kad Alūksnes novadā īstenoja pagastu reformu, Mālupē vairs nav lietveža un teritorijas attīstības speciālista. “Ļoti žēl zaudēt zinošus kolēģus,” saka
I. Priede.
Mārkalnē nojauks
degradētās ēkas
Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Driņina atzīst – ieceru ir daudz. Šogad lieli darbi būs pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem Mārkalnes pagastā, apgūstot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu. “Gaidāms arī pašvaldības autoceļa Ezīšava – Pakalni – Mežamuiža remonts 1,3 kilometru garumā, kam finansējums paredzēts arī no pašvaldības.
Galvenās problēmas sagādā ēku apsaimniekošana. Tas jārisina un ir jau procesā – gan par kādreizējo pamatskolas ēku, kur pašlaik atrodas bibliotēka un feldšeru punkts, gan pagasta pārvaldes ēku, kur atrodas arī tautas nams. Saglabāt gribam abas, ieceres ir,” saka
I. Driņina.
Šopavasar Mārkalnē nojauks abas tukšās, degradētās daudzdzīvokļu mājas – ēkas pieder pašvaldībai, zeme – citam īpašniekam. Tādējādi sakops teritoriju pie blakus esošajām un apdzīvotajām daudzdzīvokļu mājām.
“Kad mainīja ceļa segumu posmā Mārkalne – Alūksne, tika izrakti lieli laukakmeņi. Viens no tiem jau ir pārvests uz pagasta atpūtas vietu “Lakstīgalas”, kur to izmantosim āra galda izveidei, piesaistot mākslinieku. Otru izvietosim bērnu laukumā, ir iecere no tā veidot saules pulksteni,” stāsta
I. Driņina.
◀ Salīdzinājumam – 2019. gadā pašvaldības piešķirtā finansējuma kopsumma un sadalījums uz iedzīvotāju bija mazāks, nekā šogad (uz 1 iedzīvotāju pērn bija 139,08 eiro; uz 1 iedzīvotāju ar koeficientu pērn bija 112,78 eiro).
