Alūksniešiem.lv redakcija
Vai ir pamatos tiesībsarga uztraukums, ka bērns spiests palikt internātā, jo nevar izbraukāt uz skolu?
Laikā, kad valsts plāno vairs nefinansēt vidusskolas klases, kurās ir neliels skolēnu skaits un paredzams vidusskolu skaita sarukums, rodas jautājums, vai skolēniem, kas dzīvo tālāk no skolas, būs iespēja dzīvot skolu internātos vai, kā tagad saka, dienesta viesnīcās.
“Latvijas Avīzes” veiktā izpēte liecina, ka dienesta viesnīcu pārklājums Latvijā varētu būt nepietiekams. Būtiska problēma ir arī tā, ka daudzviet šis pakalpojums nav par brīvu. Tāpēc tas, vai skolēns varēs iegūt tādu izglītību, kādu vēlas, var būt atkarīgs no viņa vecāku rocības.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem, šobrīd dienesta viesnīca vai internāts ir tikai 31 vispārizglītojošā vidusskolā, 11 valsts ģimnāzijās, kā arī 23 pamatskolās, divās sākumskolās un pat 8 pirmsskolās (neskaitot speciālās izglītības iestādes un internātskolas).
Rīgā dienesta viesnīcu tikpat kā nav
Saskaņā ar LPS datiem Latvijā ir pašvaldības, kur dienesta viesnīcu nav nemaz. Piemēram, tādu nav salīdzinoši plašajā Dienvidkurzemes novadā. Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare “Latvijas Avīzei” pauž, ka novadā vidusskolas izvietotas tā, ka skolēni var izbraukāt, tāpēc veidot dienesta viesnīcas novadam neesot aktuāli.
Rīgā, kur ir vislielākā skolu koncentrācija, pēc LPS datiem, dienesta viesnīca nodrošināta tikai Rīgas 47. vidusskolā un Āgenskalna valsts ģimnāzijā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apstiprinātais cenrādis paredz, ka skolēniem, kas izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumu, par to līdz šim bija jāmaksā 80 eiro mēnesī. Šajā mācību gadā šo maksu vēl paredzēts celt līdz pat simts eiro mēnesī. Rīgā pašvaldība uzturēšanos dienesta viesnīcā nelīdzfinansē, līdz ar to visas izmaksas sedz skolēna vecāki.
Kā “Latvijas Avīze” noskaidroja Āgenskalna valsts ģimnāzijā, dienesta viesnīca vienā no skolas ēkām iekārtota jau šā gadsimta sākumā. Skolā mācās bērni no visas Latvijas, un viesnīcā dzīvo 40–45 bērni.
Tā kā tieši Rīgas pašvaldības pārziņā ir visvairāk skolu, turklāt arī labākās valsts ģimnāzijas, kurās mācās bērni no visas valsts, “Latvijas Avīze” vēlējās jautāt galvaspilsētas pašvaldībai, vai tā attīstīs skolu dienesta viesnīcu tīklu un vai tam būtu vajadzīgs valsts atbalsts.
Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sindija Grāvere pēc saziņas ar atbildīgajiem speciālistiem atbildēja, ka pašvaldībai šis jautājums nav aktuāls, jo skolēni Rīgā pārvietojas ar bezmaksas transportu, kurš iebrauc arī Pierīgas novados. Jautāta, vai tiešām galvaspilsētas vispārizglītojošās skolās nemācās skolēni no tālākām vietām, pašvaldības pārstāve atsūtīja informāciju, ka Rīgas pašvaldības dibinātajās skolās pērn mācījušies 65 888 skolēni, no kuriem 7854 deklarējušies citās pašvaldībās, visbiežāk Pierīgā: Mārupes, Ropažu, Ādažu, Olaines un Ogres novados, kā arī Jūrmalā. “Rīgas pašvaldības skolās mācās bērni praktiski no visām Latvijas lielākajām pašvaldībām, bet proporcionāli no tām bērnu skaits ir mazāks,” piebilda S. Grāvere.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) “Latvijas Avīzei” sniegtie dati apliecināja, ka uz Rīgas skolām brauc skolēni pat no Valmieras novada (53), Jēkabpils novada (49), Ventspils (25), Liepājas (24) un Rēzeknes (19). Kur šie bērni dzīvo mācību nedēļas laikā, galvaspilsētas vietvarai acīmredzot nav svarīgi.
Ar bērniem dažkārt jāpacīnās
Cita pieeja ir Valmieras novadam, kas ir viena no retajām pašvaldībām, kur skolēnu skaits aug, kamēr citviet krītas. Te, izmantojot lielākoties Eiropas struktūrfondu naudu, izveidota jauna, moderna, liela dienesta viesnīca, kurā dzīvo skolēni no visām Valmieras vispārizglītojošām iestādēm.
Namu Ausekļa ielā, kurā ierīkota dienesta viesnīca, Valmieras pašvaldība 2015. gadā pārņēmusi no IZM. Savulaik te bijusi profesionāli tehniskā vidusskola un tās kopmītnes. Ēkas atjaunošana un iekārtošana izmaksājusi 2,76 miljonus eiro. 1,7 miljonus ieguldīja Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF), valsts piešķīra teju 265 tūkstošus eiro, bet pašvaldība pati atvēlēja gandrīz 794 tūkstošus eiro. Vēl viens miljons eiro ieguldīts nama energoefektivitātē: šajā projektā lielāko daļu finansēja pašvaldība, bet piedalījās arī ERAF un valsts.
Arī dienesta viesnīcas uzturēšana lielākoties ir uz pašvaldības pleciem: skolēni (vai precīzāk – viņu vecāki) sedz tikai daļu no izmaksām. Atkarībā no numura labiekārtojuma gultas vieta skolēnam maksā 48–57 eiro, bet pašvaldība sedz 72–86 eiro.
Vienu no ēkas korpusiem skolēni sāka apdzīvot pirms trim gadiem, bet otru – pērn. Katrā no ēkas stāviem ir 22 numuri. Pieci – divvietīgie, bet pārējie ir četrvietīgi – tie faktiski ir kā divistabu dzīvokļi. Tie iekārtoti modernām mēbelēm. Katrā numurā ir ne tikai labierīcības, bet arī ledusskapis, izlietne. Gatavot ēdienu skolēni gan dodas uz kopīgajām virtuvēm, kas ir katrā stāvā. Katrā stāvā ir atpūtas zonas un mācību telpas. Tajās ir datori, ko var lietot tie bērni, kam savu datoru nav. Ja nepieciešams, viesnīcas vadītājs var izsniegt arī portatīvos datorus. Pagrabā bērniem ir iespēja izmantot veļas mazgājamās mašīnas un žāvētājus.
Viesnīcā iekārtoti arī vienvietīgi, plašāki numuriņi skolēniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat ir istabas, kur nošķirt no citiem apslimušos skolēnus. Tajos ir arī trauksmes poga palīdzības izsaukšanai.
Kaut apdzīvots jau vairākus gadus, korpuss, kuru apskatām, izskatās kā tikko nodots ekspluatācijā. “Viesnīcas saimnieks visu ļoti labi uzpasē. Pamana katru punktiņu, katru sīkumiņu un arī gādā, lai skolēni ievēro noteikumus,” dienesta viesnīcas vadītāju Mārci Čākuru uzslavē Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Purmale. “Protams, arī bērniem pašiem ir patīkami atrasties jaunās, modernās telpās.”
Pat virtuves izskatās tik spodras, it kā te nekad nebūtu gatavots ēst! “Tāpēc ir skolotāji, kas bērnus pieskata un māca, ka aiz sevis jāsakopj, kā arī, protams, čakli strādā apkopējas. Taču darbinieki kopj tikai koplietošanas telpas. Savas istabas skolēniem jāmazgā pašiem,” teic M. Čākurs. “Protams, dažkārt ar bērniem ir jāpacīnās.”
Kopumā pašvaldības skolēnu dienesta viesnīcās dzīvo 310 skolēni Ausekļa ielas ēkā un 127 skolēni J. Enkmaņa ielas ēkā. Lielākā daļa dienesta viesnīcas iedzīvotāju ir meitenes.
Prioritāras tiesības dzīvot dienesta viesnīcā ir 10.–12. klašu skolēniem. Taču, ja ir brīvas vietas, uzņem arī 7.–9. klašu skolēnus. Valmierieši uz dienesta viesnīcu nevar pretendēt. Gadās, ka pieprasījums pēc vietām viesnīcā ir lielāks nekā piedāvājums. Tad priekšroka ir tiem, kas dzīvo tālāk.
Par pārkāpumiem izraida
Kā skolēni dienesta viesnīcā tiek pieskatīti? M. Čākurs klāsta, ka augu diennakti strādā tikai administrators. Līdz pulksten diviem naktī ir arī vēl viens darbinieks, kurš vakara un nakts stundās uzmana, vai visi aizgājuši gulēt. Naktsmiers te iestājās no pulksten 23, tad visiem jābūt savās istabās.
“Nav viegli. Kad bērni atnāk, mēs daudz ko par viņiem nezinām. Pēc tam toties uzzinām daudz,” neslēpj viesnīcas vadītājs. Taču, ja ir kādas problēmas, tās tiek risinātas skolas, vecāku un dienesta viesnīcas pārstāvju sadarbībā,” teic viesnīcas vadītājs. Gadās gan, ka jāsauc arī pašvaldības policija vai apsardze. Policija mēdz veikt arī reidus ar suņiem, meklējot neatļautās vielas. M. Čākurs piebilst: neko daudz no jauniešiem neprasa, vien to, lai tiktu ievēroti iekšējās kārtības noteikumi. Piemēram, te nedrīkst ienest un lietot ne alkoholu, ne narkotikas. Agrāk pieķertos sākumā vēl žēloja un tikai brīdināja, bet tagad pēc šāda incidenta vieta dienesta viesnīcā uzreiz tiek atņemta. “Ir gadījies, ka 1. septembrī uzreiz jau deviņas vietas atbrīvojas. Vecākiem asaras, skolas arī uz mums dusmojas, saka, te esot trakāk nekā cietumā, bet noteikumi ir noteikumi,” saka dienesta viesnīcas vadītājs.
No dienesta viesnīcas izliktie dažkārt aiziet arī no skolas, bet citkārt atrod iespēju tomēr braukāt uz mājām vai dzīvesvietu citur.
“Bija gadījums, kad puisis gribēja sevi pierādīt un ienest viskija pudeli. Pieķērām, gadu ik dienu braukāja no Naukšēniem uz skolu Valmierā. Pēc tam tomēr atkal uzņēmām viesnīcā, un nu problēmu vairs nav,” turpina M. Čākurs.
Kārtību palīdz nodrošināt arī daudzas videokameras.
Vai skolēni pilda mājasdarbus, to gan neviens nepārbauda. Taču, ja kādam nepieciešama palīdzība, dienesta viesnīcā strādājošie skolotāji var palīdzēt mācībās.
Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs “Latvijas Avīzei” klāsta, ka skolēnus, kuriem ikdienā vairs nav blakus vecāku, uzmana arī skolas sociālā pedagoģe. Ja kāds no rīta nav skolā, tad vispirms zvana pašam skolēnam. Ja nevar sazvanīt, sazinās ar dienesta viesnīcas dežurantu.
Direktors gan piebilst: ja skolēns ir čakls mācībās, tad tāds būs arī, tiekot ārpus vecāku uzraudzības. Savukārt, ja grib slinkot, tad slinkos jebkurā gadījumā.
Gadās, ka skolēniem neizdodas sadzīvot ar istabas biedru, tad meklē iespējas samainīt istabas. “Nav viegli nelielā istabā sadzīvot ar svešu cilvēku,” atzīst M. Čākurs.
Valmieras ilgtspējīgā pieeja
Valmierā skolēnu dienesta viesnīcā dzīvo pat skolēni no Liepājas, Kuldīgas, Saldus. S. Purmale atklāj, ka skolēni no visas Latvijas brauc šurp mācīties ne tikai uz valsts ģimnāzijām, bet arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Viestura vidusskolu, kurā var apgūt arī teātra mākslu, Valmieras 2. vidusskolu, kurā ir plašs izvēles priekšmetu klāsts.
Tomēr pārsvarā te dzīvo apkārtējo novadu – Cēsu, Limbažu, Gulbenes un Smiltenes – bērni. Dažkārt tīri teorētiski skolēns gan varētu izbraukāt uz mājām katru dienu, taču tad neatliktu laiks ne sporta, ne mūzikas, ne arī kādām citām ārpusskolas nodarbībām.
Ēkas pirmajā stāvā pārsvarā dzīvo jaunie sportisti, kas Valmierā mācās un trenējas.
Vēl pirms astoņiem gadiem dienesta viesnīcās dzīvoja ap 200 skolēnu, bet nu jau ir 450.
Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs “Latvijas Avīzei” stāsta, ka arī viņa vadītajā skolā ar katru gadu pieaug to skolēnu skaits, kas izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumu. Pērn to izmantoja 36 skolēni, bet šogad pieteikušies jau 59. “Pat nezinām, vai visiem spēs nodrošināt vietu. Taču ir svarīgi, lai šis pakalpojums būtu, lai bērni var mācīties Valmierā, ja to vēlas,” teic A. Gluhovs. “Bērni, kas mācās Valmierā, iespējams, pēc tam arī studēs Vidzemes Augstskolā un galu galā paliks te dzīvot un strādāt. Tāpēc līdzfinansēt dienesta viesnīcu ir stratēģiski svarīgs, ilgtspējīgs lēmums.”
Viņš uzskata, ka skolēni no citām Latvijas malām brauc šurp mācīties dēļ kvalitatīvā un plašā izglītības piedāvājuma. Piemēram, viņa vadītajā skolā vidusskolēni var izvēlēties pat starp pieciem mācību priekšmetu groziem. Piesaista arī interešu izglītība un citas iespējas, kas ir ārpus skolas.
S. Purmale teic: Valmieras novads ir gatavs izturēt dienesta viesnīcu, lai piesaistītu skolēnus no citām pašvaldībām. Tā tiek nodrošināts tas, ka Valmieras skolas ir pieprasītas un uzņemšanai 10. klasē ir konkurss, jo vietu klasēs ir mazāk nekā gribētāju tajās iestāties.
Jau izjūt skolu tīkla kārtošanas sekas
S. Purmale atzīst: Valmiera izjūt to, ka valsts politika ir vidusskolu skaita samazināšana. Ja tuvumā skolas vairs nav, skolēni dodas mācīties uz citām pašvaldībām.
Arī Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža “Latvijas Avīzei” atzīst: skolu skaita samazināšana palielina to skolēnu skaitu, kas dzīvo dienesta viesnīcā. Mācību gada sākumā un beigās viņas vadītās skolas dienesta viesnīcā paliek vien padsmit skolēnu. Taču ziemā, kad ceļi grūtāk izbraucami un vakari tumši, dienesta viesnīcā nakšņo pat 30 bērnu. Jāpiebilst, ka skolēni, kuri nakšņo dienesta viesnīcā, dažkārt nemaz tik tālu no skolas nedzīvo, taču, ja diezgan tālu no mājām jāiet līdz autobusa pieturai, tad izvēlas palikt dienesta viesnīcā. Pilngadīgie skolēni toties mēdz uz skolu braukāt ar automašīnu, jo tikuši jau pie braukšanas tiesībām.
Naukšēnos dienesta viesnīcā ir dažāda lieluma istabas: tās ir no vienvietīgām līdz pat četrvietīgām. Uzturēšanās viesnīcā ir par brīvu, jāmaksā tikai par ēdināšanu. Rēzeknes novads, kurā atrodas Nautrēni, apmaksā pusdienas visiem skolas bērniem, taču dienesta viesnīcā dzīvojošie ēd arī brokastis, launagu un vakariņas, par ko jāmaksā pieci eiro dienā. Tiesa, arī pieci eiro dienā dažam šķiet par dārgu, un ir bērni, kuri gatavo sev paši. Dienesta viesnīcā ir gan virtuve, gan mācību un atpūtas telpas. Pašvaldība algo arī auklītes, kas pieskata bērnus augu diennakti, un audzinātāju, kas citstarp arī pārbauda, vai mājasdarbi izpildīti.
Nautrēnos viesnīcā jaunāko klašu skolēni šobrīd nepaliek, taču agrāk kādu laiku te kopā ar skolas vecuma brāļiem un māsām dzīvoja pat bērnudārznieks, ko vecākie bērni no rītiem veduši uz tuvējo bērnudārzu.
Vai visi var atļauties dienesta viesnīcas?
Ja valsts politika paredz samazināt vidusskolu skaitu, vai tai arī nebūtu jāgādā finansējums dienesta viesnīcu iekārtošanai un uzturēšanai?
M. Čākurs atklāj: ir ģimenes, kam arī pašvaldības subsidēta dienesta viesnīca ir par dārgu. Tas nozīmē, ka valstij būtu jādomā, kā nodrošināt bezmaksas dienesta viesnīcas, jo pretējā gadījumā, ja dzīvesvietas tuvumā vidusskolas vairs nav, skolēns var palikt bez vidējās izglītības. Ir gan arī pašvaldības, kas apmaksā savu skolēnu uzturēšanos dienesta viesnīcā citas pašvaldības teritorijā. Tā notiek gadījumos, kad ģimenei ir mazturīgo vai trūcīgo statuss. Tomēr valsts līmeņa sistēmas šādam atbalstam nav. Piemēram, kāda piecu bērnu mamma no Smiltenes bija sašutusi, ka jāmaksā par dienesta viesnīcu Valmierā: tiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, kas mācās Smiltenes tehnikumā, dienesta viesnīca esot par brīvu.
“Ja bērniem nav citas izvēles kā braukt mācīties uz lielajām pilsētām, tad likumsakarīgi, ka nepieciešamas dienesta viesnīcas. Ja valsts virza ideju par mazāku vidusskolu skaitu, tad nepieciešams arī finansējums dienesta viesnīcām, lai nav tā, ka tikai pašvaldībām jācīnās ar šo situāciju,” uzskata A. Gluhovs. S. Purmale piekrīt: ja valsts iesaistītos rūpēs par skolēnu izmitināšanu, tas pašvaldības atslogotu.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka valstij būtu jāveido investīciju programma dienesta viesnīcu veidošanā, ja vidusskolu skaits samazināsies. Uzturēšanas izmaksas gan pašvaldības gatavas pašas segt, kā to paredz arī pašvaldību likums.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere “Latvijas Avīzei” apliecina, ka dienesta viesnīcas šobrīd ir uz pašvaldību pleciem. Taču tas nenozīmē, ka valsts no skolu pieejamības nodrošināšanas norobežojas. IZM aicinājusi pašvaldības kārtot skolu tīklu tā, lai pieejamība tomēr saglabātos. K. Niedre-Lathere atzīst, ka pašvaldības meklē dažādus risinājumus skolēnu izmitināšanai skolu tuvumā. Piemēram, ja nav pašu veidotas dienesta viesnīcas, tad slēdz līgumus ar profesionālās izglītības iestādēm vai augstskolām par vispārizglītojošo skolu skolēnu izmitināšanu. Piemēram, Liepājas pašvaldība slēdza šādu līgumu ar Liepājas Universitāti. Turklāt pašvaldības subsidē skolēnu dzīvošanu dienesta viesnīcā. Taču IZM gan nav plānojusi gādāt finansējumu, lai segtu skolēnu uzturēšanos dienesta viesnīcās.
Vai prasības dienesta viesnīcām ir vienādas neatkarīgi no tā, vai tajās dzīvo nepilngadīgi skolēni vai pilngadīgi studenti? K. Niedre-Lathere teic, ka neatšķiras gan. Abos gadījumos viesnīcas administrators, kas agrāk tika saukts par kopmītņu komandantu, uzmana gan kārtību istabā, gan naktsmiera ievērošanu.
Citas prasības ir internātiem, kas atrodas tieši izglītības iestādēs, bet tie šobrīd pārsvarā ir speciālajās izglītības iestādēs.
Jāizvērtē, kā izdevīgāk
Vai pašvaldībām būtu vairāk jāieguldās skolēnu pārvadājumos vai dienesta viesnīcu veidošanā un uzturēšanā?
Valmieras 2. vidusskolas direktors A. Gluhovs uzskata: ja skolēns dzīvo, piemēram, Cēsīs, uz kuru var izbraukāt, tāpat ērtāk dzīvot dienesta viesnīcā, jo ceļam jātērē daudz laika. Ministrijas pārstāve K. Niedre-Lathere uzskata – katra situācija ir citāda. Jāizvērtē gan attālumi, gan kas ir ekonomiski izdevīgāks. Kaut arī skolas vecuma bērnam mājas un ģimenes vide ir visatbilstošākā, ja katru dienu vairākas stundas jāpavada ceļā, labāk tomēr dzīvot skolas dienesta viesnīcā.
Valmieras novads gādā arī par skolēnu pārvadājumiem. Pašvaldībai savi skolēnu autobusi gan vairs nepieder: skolēnu pārvadāšanas pakalpojums tiek iepirkts no uzņēmumiem. Tā esot izdevīgāk nekā pašvaldībai pašai gādāt par bērnu pārvadāšanu. Taču pārvadājumi tiek nodrošināti tikai sava novada ietvaros.
----------------------------
Tiesībsargs aizrāda pašvaldībām
Par to, ka valsts un pašvaldību politikai jābūt virzītai uz to, lai bērnam izglītības dēļ netiktu atņemta ģimeniskā vide, iestājas Tiesībsargs, kas šīs vasaras sākumā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, aicināja pašvaldības uzlabot skolēnu pārvadājumus, lai tie nebūtu jāaizstāj ar dienesta viesnīcas vai internāta piedāvāšanu.
Tiesībsarga birojā bija pamanīts raksts laikrakstā “Bauskas Dzīve”, kurā intervēts Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš. Rakstā pausta arī informācija, ka Valles pamatskola no 1. septembra plāno piedāvāt ģimenēm skolas viesnīcas pakalpojumu, kurā būtu līdz 40 vietām un tiktu nodrošinātas gan brokastis, pusdienas un launags, gan arī vakariņas. “Izglītības iestādes vadība ir pārliecināta, ka tas atvieglos skolēniem nokļūšanu līdz skolai, ļaus piesaistīt papildu skolēnus no Bauskas novada, kā arī disciplinēs daudzus bērnus skolu apmeklēt regulāri,” pausts rakstā. Pie tā publikācijas tīmeklī bija arī gana daudz komentāru. Piemēram, kāds lasītājs spriež: “Ja kāda skola sāk piesaistīt tālākās apkaimes bērnus, ilgtermiņā izglītības kvalitāte skolā krīt. Normāli bērni nebrauks uz tālu skolu un nedzīvos internātā. Dzīvos tie, kuriem būs problēmas. Valles skola riskē kļūt par problēmskolu.” Vēl kāds raksta: “Bērnam jādzīvo mājās, nevis internātā. Internāta ideja nav piemērota pamatskolas bērniem. Internāta ideja nav mīlestība pret bērnu, bet cīņa par pamatskolas posma pastāvēšanu vienalga kādiem līdzekļiem.”
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāju Aiju Spriņķi, lai uzzinātu, kāda tagad, pirms jaunā mācību gada sākuma, situācija ir Vallē un pašvaldības attieksme kopumā pret dienesta viesnīcu veidošanu. Viņa skaidroja, ka vēlme veidot dienesta viesnīcu Vallē bijusi pamatskolas jaunā direktora skatījums. Tagad viņš esot iedziļinājies situācijā un domas par dienesta viesnīcas noderību mainījis. Šobrīd neesot arī neviena bērna, kurš grasītos dzīvot dienesta viesnīcā Valles pamatskolā.
A. Spriņķe atzina, ka dienesta viesnīcām nebūtu jārisina sociālās problēmas – tās jārisina citā veidā, nevis bērnu uz visu darba nedēļu izņemot no ģimenes: “Gadās, ka vecāki aizsūta bērnu dzīvot skolas dienesta viesnīcā, lai skola tiek galā ar iekšējām ģimenes problēmām, kā arī bērna rīcību ārpus skolas. Patiesībā vecāki nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tā tas bija arī Vallē.”
Šobrīd Bauskas novadā dienesta viesnīcas darbojas tikai speciālajās skolās, jo bērniem ar veselības problēmām grūtāk katru dienu izbraukāt uz skolu. Taču arī speciālo skolu dienesta viesnīcas vai internātos dzīvo aizvien mazāk bērnu, jo pašvaldība tomēr cenšas nodrošināt pārvadājumus.
Jautāju Tiesībsarga biroja pārstāvei Rutai Siliņai, vai saņemtas kādas sūdzības par pašvaldībām, ka tās mēģinot aizstāt dienesta viesnīcu ar skolēnu pārvadāšanu, kā tika paziņots vasaras sākumā. R. Siliņa atzina, ka tieši šādu sūdzību šobrīd nav, vairāk esot par nekvalitatīviem skolēnu pārvadājumiem. Tiesa, vienā gadījumā Gulbenes novads, kad vecāki sūdzējušies par to, ka skolēnam nākas tik ilgi gaidīt uz transportu, ka nepieciešama papildu nauda ēšanai, kā vienu no risinājumiem ieteica mācību nedēļas laikā dzīvot internātā.
Šovasar Tiesībsarga birojs arī veica vecāku aptauju par tiem, lai noskaidrotu, cik agri ir bērnu rīti un cik daudz laika jāpavada ceļā uz skolu. Tajā bija arī jautājums, vai bērns spiests palikt internātā, jo nevar izbraukāt uz skolu. Neviens no respondentiem uz šo jautājumu nav atbildējis apstiprinoši. Taču tiesībsarga biroja speciālistiem esot sajūta, ka problēmas tomēr ir. Vecāki nesūdzoties, jo pieņemot, ka ir tā, kā ir.
LPS padomniece Ināra Dundure toties uzskata, ka Tiesībsarga biroja apgalvojumi balstīti uz dažiem gadījumiem. Tomēr viņa atzīst – ir gadījumi, kad dienesta viesnīca ir labākais risinājums: “Skolēnu pārvadājumi ir pa noteiktiem maršrutiem, ko saplāno pašvaldība pēc skolēnu dzīvesvietām un skolām, kuras viņi apmeklē. Ir gadījumi, kad skolēna dzīvesvieta tomēr atrodas tālu no maršruta, jo viena skolēna dēļ nedzīs visu autobusu. Rudeņos un ziemās var būt arī neizbraucami ceļi. Tāpat ir gadījumi, kad vecāki sava darba grafika dēļ paši izsaka vēlmi, lai bērns dzīvo dienesta viesnīcā. Tad arī pašvaldības novērtē situāciju, lai saprastu, kas bērnam ir labākais. Tie ir ļoti individuāli lēmumi. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka viesnīcu risinājums ir labi vai slikti vai pārvadājumi ir labi vai slikti. Savukārt vidusskolas ir aizvien tālāk no dzīvesvietas vai arī skolēns pats izvēlas tālāku skolu, un tad bez dienesta viesnīcas neiztikt.”
----------------------------
Dienesta viesnīca vai internāts?
Tiesībsarga birojs arī norāda, ka, pēc normatīvajiem aktiem, vispārējā pamatskolā un vidusskolā var būt tikai internāts, bet profesionālās izglītības iestādē var būt internāts vai dienesta viesnīca. Tātad saukt par dienesta viesnīcu vispārējās skolas skolēnu mītni nav pareizi.
Prasības internātiem un dienesta viesnīcām noteikti atšķirīgos Ministru kabineta noteikumos, un arī higiēnas prasības atšķiras, piemēram, internātā guļamtelpā platībai jābūt vismaz četriem kvadrātmetriem vienam cilvēkam, bet dienesta viesnīcā drīkst dzīvot ne vairāk kā četri cilvēki vienā istabā, taču tās platība nav noteikta. Internātā jābūt vienai dušai un vienai tualetei uz sešiem cilvēkiem, bet dienesta viesnīcā – uz desmit cilvēkiem.
Pedagoģisko personālu var nodarbināt kā internātā, tā dienesta viesnīcā.
—————————-
Valmieras novada izmaksas
Dienesta viesnīcu uzturēšanā:
- 2021. g. – 289 683 eiro.
- 2022. g. – 623 244 eiro; izmaksas pieaugušas, jo par 281 380 eiro veikts telpu kapitālais remonts.
- 2023. g. – 612 730 eiro; izmaksas pieaugušas, jo pēc remonta iegādāts telpu inventārs, kā arī palielināts nodarbināto skaits dienesta viesnīcā.
- 2024. g. – 559 510 eiro (plānotās izmaksas).
Skolēnu pārvadāšanā (Izmaksas eiro)
- 2021. g. – 251 725 eiro
- 2022. g. – 541 268 eiro
- 2023. g. – 853 433 eiro; algas autovadītājiem tika maksātas no novada domes budžeta
- 2024. g. – 555 985 eiro; pakalpojums tiek iepirkts no pārvadātāja, plānotās izmaksas
—————————-
Tiesībsargs maijā izplatīja publisku aicinājumu pašvaldībām ar virsrakstu “Nespēju nodrošināt skolas autobusu nedrīkst aizstāt ar internātu”. Tiesībsarga birojs pavasarī esot arī pamanījis publikāciju laikrakstā “Bauskas Dzīve”, kurā Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš (attēlā) paudis domu, ka skola no 1. septembra plāno piedāvāt skolas viesnīcas pakalpojumu. Taču tagad Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe “Latvijas Avīzei” teic, ka skolas vadītājs domas par dienesta viesnīcas noderību mainījis.
Ilze Kuzmina
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Reklāma