Gaujienā svinēs “Vīna svētkus”

Gaujienā sestdien, 17. augustā, svinēs “Vīna svētkus” Gaujienas muižas parkā pie barona celtā degvīna brūža, godinot sava pagasta kultūrvēsturi un turpinot aizsākto tradīciju – katru gadu īpaši akcentējot kādu no muižas ansambļa ēkām un ar to saistīto stāstu.

“Vīna svētki” 17. augustā pulksten 18.00 sāksies ar satīriski izklaidējošu, muzikālu programmu “Lietussargs mums visiem viens”. Vienmēr jautrā un atraktīvā dziedošo Valmieras teātra aktieru grupa “Žerāri” jeb Imants Strads, Ģirts Rāviņš un Emīls Zilberts izpildīs populāras latviešu un aizrobežu melodijas, kompilācijā ar jautriem stāstiem, kurioziem atgadījumiem un anekdotiskiem notikumiem. Vakars turpināsies ar Taurenes amatierteātra “Radi” izrādi “Četras dāmas un džokers”. 22.00 – balle ar grupu “Putukvass” un saksofonistu Arni Grapu.

Aicina vīna, alus, sidra darītājus

Visu pasākuma laiku, jau no pulksten 18.00, darbosies nakts tirdziņš, vīna degustācija. Kādus vīnus varēs nobaudīt un iegādāties, Gaujienas Tautas nama vadītāja Laima Poševa vēl neatklāj, vien norāda, ka būs gan lielāki, gan mazāki ražotāji. “Šis nebūs tirgus klasiskajā izpratnē, bet gan produkciju varēs iegādāties un nogaršot vien pasākuma apmeklētāji jeb tie, kuri būs iegādājušies ieejas biļeti. Atnākt tikai nopirkt vai pagaršot nevarēs,” skaidro L. Poševa. Pulksten 20.00, pirms izrādes “Četras dāmas un džokers”, suminās atbraukušos vīna, alus un sidra darītājus. Sveikšanu vadīs Emīls Strazdiņš. Pasākuma laikā varēs nobaudīt arī dažādus gardus ēdienus, jo muižas parka āra virtuvē rosīsies mūsu novadniece, Brantu muižas saimniece Ilze Briede. Tāpat būs arī citi pārsteigumi – ciemos ieradīsies kāda Cēsu Viduslaiku pils saimniece, kura dalīsies kulinārijas noslēpumos, piemēram, ar recepti, kas bija populāra viduslaikos, tradicionālo vafeļu sastāvā lietojot pat vīnu. Būs viduslaiku galda spēles. “Tirdziņam un degustācijai ražotāji vēl var pieteikties. Gaidīsim ne tikai vīna darītājus, bet arī alus un sidra,” aicina L. Poševa un lūdz ražotājus personīgi pieteikties pie viņas līdz ceturtdienai.

Kas saglabājies?

Kāpēc “Vīna svētki”? L. Poševa stāsta, ka barons Heinrihs fon Rautenfelds blakus ordeņa pilsdrupām austrumu pusē ap 1802. gadu uzcēla masīvu mūra degvīna brūzi, 12 asis garumā un astoņas asis platumā, ar kārniņu jumtu. Brūzī dienā ražoja apmēram 122 stopus degvīna, kuru nosūtīja uz tuvākās un tālākās apkārtnes krogiem. Kad Gaujienu savā īpašumā ieguva barons Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, tas nebija apmierināts ar muižas apbūves novecojušām koka saimniecības ēkām un veco koka kungu māju. Viņu apmierināja tikai divas mūra ēkas – klēts un spirta brūzis.

Alus brūzi uzcēla pēc 1865. gada, un visas būves celtas no kaļķakmens un ķieģeļu mūrējuma: iesalnīca, galdniecība ar galdnieka dzīvokli, brūzis, vešūzis ar velvētu pagrabu un kurtuvi, rauga un alus pagrabs, trīs velvēti alus pagrabi zem vienas mūrētas pārsedzes. Uz alus brūzi veda celiņš no rožu dārza caur šauriem dolomīta mūrētiem vārtiņiem. Bijušajā muižas aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam pa vasarām dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik tur atrodas Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”. Pie muižas ēkām piederēja arī Baznīcas krogs
– netālu no kučiera – staļļmeistera mājas. Tauta to sauca par Kalna krogu, bet Gaujas tilta kreisajā pusē atradās Vārnas krogs.

L. Poševa teic, ka līdz mūsdienām saglabājušās tikai degvīna brūža mūra ēkas drupas un trīs velvēti alus pagrabi, kuros dzīvo aizsargājamie sikspārņi.