Gaujienā svinēs “Vīna svētkus”

“Vīns ir atspirdzinošs dzēriens, kas saistās ar svētkiem. Visos laikos vīns ir dēvēts par Dievu dzērienu. Negaidīsim Jaunā gada nakti, kad ūdens akās pārvēršas par vīnu, bet svinēsim Vīna svētkus kopā Gaujienas muižas parkā pie barona celtā Vīna pagraba!” aicina Gaujienas Tautas nama vadītāja Laima Poševa. “Vīna svētki” norisināsies 17.augustā.

Barons Heinrihs fon Rautenfelds blakus ordeņa pilsdrupām austrumu pusē ap 1802. gadu uzcēla masīvu mūra degvīna brūzi, 12 asis garumā un 8 asis platumā, ar kārniņu jumtu. Brūzī dienā ražoja apmēram 122 stopi degvīna, kuru nosūtīja uz tuvākās un tālākās apkārtnes krogiem.

Kad Gaujienu savā īpašumā ieguva barons Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, tas nebija apmierināts ar muižas apbūves novecojušām koka saimniecības ēkām un veco koka kungu māju. Viņu apmierināja tikai divas mūra ēkas – klēts un spirta brūzis.

Alus brūzi uzcēla pēc 1865. gada un visas būves celtas no kaļķakmens un ķieģeļu mūrējuma: iesalnīca, galdniecība ar galdnieka dzīvokli, brūzis, vešūzis ar velvētu pagrabu un kurtuvi, rauga un alus pagrabs, 3 velvēti alus pagrabi zem vienas mūrētas pārsedzes.

Uz alus brūzi veda celiņš no rožu dārza caur šauriem dolomīta mūrētiem vārtiņiem. Bijušajā muižas aldara mājā no 1922.līdz 1944. gadam pa vasarām dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik tur atrodas Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”. Pie muižas ēkām piederēja arī Baznīcas krogs – netālu no kučiera – staļļmeistera mājas. Tauta to sauca par Kalna krogu, bet Gaujas tilta kreisajā pusē atradās Vārnas krogs. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai degvīna brūža mūra ēkas drupas.

Svētku programma 17.augustā:

• plkst.18.00 Muzikāli izklaidējoša programma “Lietussargs mums visiem viens”, piedalās:  Imants Strads,  Ģirts Rāviņš un Emīls Zilberts jeb aktieru apvienība “Žerāri”
• plkst. 20.00 „Vīna, alus, sidra darinātāju” sumināšana, vadītājs Emīls Salmiņš un Taurenes amatierteātra “Radi” izrāde H. Ammers “Četras dāmas un džokers”
• plkst. 22.00 – 03.00 Balle ar grupu “Putukvass” un saksofonistu Arni Grapu