Valsts pagaidām neplāno sekot Daugavpils pašvaldības piemēram un
visas Latvijas mērogā noteikt minimālo vērtējumu, kāds 9.klases skolēnam
jāsaņem pārbaudes darbos, lai varētu sākt mācības vidusskolā, tomēr
darbs pie šo kritēriju izstrādes vēl turpinās, vēsta laikraksts “Diena”.
Jau ziņots, ka no nākamā mācību gada Daugavpils vidusskolās tiks
uzņemti tikai tie skolēni, kuri pārbaudes darbos būs saņēmuši vismaz
piecas balles, aģentūru LETA informēja pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Bohāne.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa
“Dienai” uzsver, ka Daugavpils pašvaldības iniciatīvai nav nekāda sakara
ar plānotajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos. “Izmaiņas
uzņemšanas kārtībā Daugavpils vidusskolās ir balstītas uz esošajiem
normatīviem aktiem, kas paredz, ka vispārējās izglītības iestādes var
noteikt zemāko vērtējumu, piemēram, piecas vai sešas balles, ar kādu
skolēni var tikt uzņemti. Pašlaik nav plānots noteikt konkrētu minimālo
vērtējumu, kas būtu jāiegūst valsts pārbaudījumos, beidzot pamatskolu,”
norāda Bērziņa.
Uz jautājumu, vai šādu nosacījumu varētu ieviest nākotnē, IZM
pārstāve atbild, ka pagaidām tiek izstrādāti grozījumi normatīvajos
aktos, kas noteiks kritērijus uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs.
“Līdz ar to pāragri spriest, vai šāda prasība nākotnē varētu būt
obligāta visām vidējās izglītības iestādēm,” piebilst Bērziņa.
Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja
mācību saturā” (“Skola2030”) Zane Oliņa laikrakstam apliecina, ka
patlaban izstrādātajā pamatizglītības un vispārējās izglītības standarta
projektā nav paredzēti šāda veida vai līdzīgi nosacījumi par skolēnu
uzņemšanu vidusskolā. “Projekta ietvaros esam izstrādājuši un piedāvājam
redzējumu par mācību saturu un pieeju, kuras sekmīga ieviešana balstīta
uz prasmīgu mācību procesa vadību no ikviena skolotāja puses, agrīnu
skolēnu mācīšanās vajadzību diagnostiku un efektīviem atbalsta
pasākumiem klasē un skolas līmenī katra skolēna sekmīgām mācībām,”
norāda Oliņa.
Vairākums mācību iestāžu pārstāvju “Dienai” pauž viedokli – ja
nākotnē šāda prasība būtu obligāta visām vidusskolām, tam varētu būt
negatīvas sekas. Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) direktors Rūdolfs
Galvāns norāda, ka stingrākiem uzņemšanas nosacījumiem ir “cēls mērķis,
bet tas radītu vairāk zaudējumu nekā ieguvumu”.
“Pašlaik salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai procentuāli
ir visai neliels skaits jauniešu, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību,
– aptuveni 5%. Būtībā šādi noteikumi atstāj skolēniem divus iespējamos
scenārijus – turpināt mācības profesionālajā izglītības iestādē vai
tālmācībā. Abos variantos pastāv risks, ka jaunietis var tā arī neiegūt
vidējo izglītību, un iemesli tam varbūt dažādi, sākot ar neziņu par to,
kādu profesiju apgūt, izkrišanu mācību gada vidū un beidzot ar to, ka
vecāki nevar apmaksāt mācības tālmācībā,” skaidro Galvāns, piebilstot,
ka šādus noteikumus varētu ieviest tikai ar nosacījumu, ka ir izpētīts
un identificēts, kāds ir tā skolēna profils, kurš ir riska grupā.
Arī Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons un Rīgas
45.vidusskolas direktore Baiba Neimane uzsver, ka uzņemšanas noteikumi
varētu radīt dažādus šķēršļus vidējās izglītības iegūšanai. Neimanes
skatījumā vispirms būtu jāpārdomā, kā tas ietekmēs skolēnus. “Pieredze
rāda, ka bieži vien valsts pārbaudījumu rezultātus ietekmē arī dažādi
cilvēciskie faktori, piemēram, sportā kārtojot ieskaiti, skolēnam ir
pietiekamas teorētiskās zināšanas, taču praktisko iemaņu trūkst,” norāda
Neimane. Savukārt Jasons uzsver, ka labas atzīmes mācību priekšmetos
nav garantija, ka skolēns valsts pārbaudījumus nokārtos, jo nereti
vērtējuma rezultātus var ietekmēt, piemēram, stress.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve
Irina Avdejeva “Dienai” norāda, ka šādu noteikumu rezultātā varētu
palielināties to jauniešu skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība, bet
tas būtu pretrunā ar plānotajām izmaiņām izglītības sistēmā, kurām
vajadzētu atvieglot mācību procesu. Tā kā vidējo izglītību ir iespējams
iegūt arī tālmācībā un profesionālās izglītības iestādēs, viņasprāt,
zināmā mērā noteikumi varētu pazemināt profesionālās izglītības vērtību.
Tikmēr IZM pārstāve Bērziņa atgādina, ka Latvijas Nacionālajā
attīstības plānā ir noteikts, ka 2020.gadā proporcijai starp skolēniem,
kas pēc pamatskolas izvēlas turpināt mācības vidusskolā, un tiem, kas
mācās profesionālās izglītības iestādēs, būtu jāsasniedz attiecība 50%
pret 50%. “Jāpiestrādā pie izglītojamo motivācijas un vēlmes iegūt
profesionālo kvalifikāciju, tādā veidā palielinot izglītojamo skaitu
tautsaimniecības attīstībai būtiski svarīgu nozaru sfērās. Kā arī
jāsakārto iestāžu tīkls, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma
pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus
attīstības tendenču kontekstā,” norāda IZM pārstāve.
Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, uz profesionālo izglītību būtu jānovirza aptuveni vēl 10% skolēnu.
