Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030.gadam
iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās
neparedz to aizliegšanu, ceturtdien mediju pasākumā norādīja Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts
sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums “Par
piesārņojumu”, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības
dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.
Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas
datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem
neatbilstoša tā patlaban ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā
plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un
samazināšanai.
Tā kā sabiedrībā lielas diskusijas izraisījusi plānā iekļautā iecere
lielajās pilsētās atteikties no malkas apkures krāsnīm, Ozola mierināja,
norādot, ka ar šo ideju ministrija tikai piedāvā iespējamos pasākumus
un krāšņu likvidēšana netiks uzlikta par pienākumu.
Ozola skaidroja, ka ar ieceri atteikties no malkas apkures krāsnīm
ministrija vērš pilsētu vadības uzmanību, ka šāda problēma pastāv un ir
nepieciešams apzināt situāciju – cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā
tehniskajā stāvoklī tās ir un tamlīdzīgi.
“Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir
kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas
situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos
noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu
iekārtu izmantošana būtu jāierobežo,” skaidroja Ozola.
Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās
pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas
situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa
piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no
tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt,
vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.
“Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības
radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm
atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt
sociāli taisnīgiem – pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu
nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus,”
pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un
plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.
Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai
apkures sistēmai, valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams
sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.
“Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti
nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas
ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs
nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un
izprastu situāciju,” viņa uzsvērta.
Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums
situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas
nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā
apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu
informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas
pārvaldes datiem.
“Ministrija sola metodisku atbalstu, bet finansiāli tiešā veidā neko
solīt nevaram. Piemēram, Rīgai šāds gaisa piesārņojuma mazināšanas plāns
jau ir un tā izstrādei izmantoja naudu no Rīgas vides piesārņojuma
fonda, kur ienāk finansējums no Dabas resursu nodokļa. Par šādu sistēmu
varētu domāt arī citas pašvaldības, taču tie visi jautājumi vēl tiks
diskutēti,” pauda Ozola.
Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, kopumā Latvijā
mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures
iekārtām, veido aptuveni 60% no kopējā piesārņojuma fona. Tikmēr
rūpniecība radot aptuveni 25% no kopējā piesārņojuma.
Plānots, ka situācijas apzināšana vietvarām būs jāsāk no 2020.gada.
Kā ziņots, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) aģentūrai LETA
norādījis, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un
pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības
pārlikšana uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.
Savukārt Jēkabpils pašvaldība paudusi, ka būtu gatava pārskatīt
nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties
centralizētajai siltumapgādei, lai gan uzskata, ka nodokļa atvieglojums
diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures.
