Skatoties jauno dokumentālo filmu “Melu dekonstrukcija”, kā arī klausoties valsts finansētos svētdienas dievkalpojumus pa radio un televīzijā, radās dažas pārdomas un jautājumi, kas, iespējams, liks padomāt arī citiem.
Svarīgi domāt līdzi
Daudzajās Latvijas baznīcās, aptuveni 900, no kancelēm plūst sprediķi, ko lasa dārgos apģērbos tērpti garīdznieki, skan svētsvinīga mūzika, ticīgajiem tiek piedoti visi grēki… Izskan aicinājumi būt iecietīgiem, godīgiem, paklausīgiem, lūgties un zemoties, kā arī nemitīgi justies vainīgiem… Liek pievērsties ticībai ar draudiem un iebiedēšanu.
Bet vai paši domājam līdzi? Vai iedziļināmies mācītāju runu tekstos? Un “Svēto rakstu” tekstos – arī tajos, kuriem runātāji visbiežāk “pārslīd” pāri, pat nepieminot, jo ir pārāk pretrunīgi vai pauž nežēlību? Vai bībeles rakstos paustās domas veicina mieru, valsts pastāvēšanu, labklājību, saticību, tiekšanos pēc gudrības, izglītības, vai rosina domāt? Minēšu dažus piemērus no bībeles un dzirdētajiem sprediķiem: “Jēzus ir nācis, lai iznīcinātu visas valstis un valdības, un valdīs ar dzelzs rīksti!” (Bet citviet: ”Katra valdīšana ir no dieva iecelta, kas pretojas valdīšanai, tas pretojas dievam!”); “Pārdodiet visu, kas jums pieder, un ejiet pie dieva!”; “Esiet kā putni gaisā, ne tie sēj, ne tie pļauj….”; “Īsts kristietis dzīvo galējā nabadzībā, šķīstībā un paklausībā.”; “Domāšana ir vislielākais grēks” (tā dēvēta arī par “ģeķību”); “Beidziet krampēties pie savām domām un viedokļiem!”
Vai dievam viss ir iespējams?
Ja kristīgais dievs mīl visus cilvēkus, tad kā jāsaprot draudi: “Lai nolādēti tie, kas netic Jēzum! Cilvēki, kas netic, ir nekrietni un nožēlojami.” Jēzus teicis: “Nedomājiet, ka esmu nācis ar mieru, bet gan ar zobenu!”
Ja jau Kristus pie krusta esot visus mūsu grēkus jau izpircis, kur tad rodas jaunie grēki? Tie, kurus ik svētdienu tik viegli visiem iespējams atlaist kolektīvajās grēksūdzēs? Ir gan teikts, ka “jums visi grēki tiks piedoti, tikai grēks pret svēto garu (neticēšana) ne.”
Ja reiz “dievam nekas nav neiespējams”, kādēļ viņš nenovērš netaisnības, karus, katastrofas, masu slepkavības, tajā skaitā arī savas izredzētās tautas – ebreju iznīcināšanu? Nenovērš izsūtīšanas, nepasargājot no tām arī ticīgos? Kaut arī bībelē ir solīts: “Tam ticīgam nekas ļauns nenotiks, bet neticīgam nelaimes uzies papilnam”. Te jāpiemin, ka dievs ēģiptiešiem apsolīja citu tautu apdzīvotās zemes, “kur piens un medus tek”, likdams nogalēt to pamatiedzīvotājus… Vai šo okupācijas ideju vēlākie vadoņi nav pasmēlušies tieši bībelē?
Izaugsme panākama tikai ar darbu
Vai samierināmies un klanāmies šim nežēlīgajam dievam? Izskatās, ka tā arī notiek, lūdzoties “Dievs, svētī Latviju!” un būvējot aizvien jaunas baznīcas. Pat, ja visi šeit pēkšņi kļūtu kristieši, vai dievs svētītu un ļautu laimē diet, savestu mājās pie Daugavas krastiem? Uzskatu, ka tikai “pie prāta gaismas kļūstot, tauta zied un tauta zeļ”. Bet to baznīckungi nepavisam nevēlas, jo nedomājošu pūli var viegli vadīt sev vēlamā virzienā. Izaugsme valstī panākama tikai ar gudrību un darbu, nevis paļaujoties uz svešu, mistisku dievu, kuram, izskatās, ir gluži vienalga, kas viņa Dievzemītē notiek.
Nenoliedzami, bībeles tekstus var viegli pielāgot itin visām dzīves situācijām, jo “Dievs labi dar, ko darīdams”. Ieskaidrojot, ka bērns piedzimstot ļauns, taču jau pēc dieva plāna! Un tikai kristietība viņu var no tā glābt un pasargāt, tādēļ bērniņus jau no mazotnes ved uz baznīcu. Tāpat arī vēlāk turpina potēt viņos absurdos pieņēmumus par pasaules rašanos, bezvainīgo ieņemšanu, augšāmcelšanos un citu. Bībele māca: “Kas neienīst savu tēvu un māti, tas nevar būt manis cienīgs.” Skarbi…
Bībeles patiesība atšķiras no zinātniskās
No kancelēm aizvien biežāk pēdējā laikā skan draudi par to, ka Jēzus nāks un tiesās dzīvos un mirušos… Bet – tā viņš nāk jau 2000 gadus un kā nevar, tā nevar atnākt. Katehismā skaidrots, kā visi cilvēki pastarā dienā augšāmcelsies, pie tam savā miesā, dievs salikšot kopā kaulus, ādu…. Skan meli par debesu valstību, kur būs bagāti klāti galdi, un ticīgie “varēs lēkt kā baroti teļi un mīdīt zem kājām bezdievjus”. Vai iztēlojāties šo skatu? Toties neticīgajiem tiek draudēts ar elli un mūžīgu pazušanu. Vai nevajadzētu atmaskot arī šos izdomājumus? Tas, protams, nebūs viegli, jo garīdznieki ir labi apmācīti izskaidrot arī acīmredzami aplamus tekstus, sakot, ka “tur nemaz tā nav domāts”, “jūs neprotat domāt dziļāk, garīgāk” un tamlīdzīgi. Izrādās, ka ļoti atšķiras tā sauktā “bībeles patiesība” no cilvēciskās, zinātniskās patiesības. Tā balstās aklā, nešaubīgā ticībā, bez domāšanas.
Celsim godā latviskās
dzīvesgudrības
Celsim godā latviskās dzīvesgudrības, nevis mums ar varu uzspiestā ebreju dieva (pareizāk – cilvēku izdomātos – G.G.) aicinājumus! Ja rodas šaubas, iesaku gan vērīgi ieklausīties sprediķos, kā arī izlasīt bībeli no sākuma līdz beigām, tajā skaitā Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 34. – 37. pantu. Izlasiet un domājiet paši! Kā zinu, daudzi ticīgie bībeli nemaz nav izlasījuši, un tiešām dīvaini, ka šo murgu pilno sacerējumu dēvē par “Grāmatu grāmatu” un kā pirmo nes uz Gaismas pili. Esmu izlasījusi simtiem grāmatu, bet nevienā nav vienkopus tik daudz melu un draudu kā šajā.
Atgādināšu Konstantīna Raudives teikto: “Bez prāta kontroles ticība pārvēršas fanātismā, garīgās dzīves mērī.” Vai tiešām šis mēris mums tagad, 21. gadsimtā, ir vajadzīgs?
Jājautā, vai tiešām mūsu valsts ir atdalīta no baznīcas? Vai tiešām arī valsts galvgalī ir tik daudz aptumšota prāta ļautiņu, kas veicina tautas vešanu bezierunu pazemībā svešajam dievam? Aglonas svētkiem – tūkstoši – skolotāju algām pietrūkst, trūcīgu ļaužu Latvijā milzums. “Tik pacieties, debesīs labāki būs!” ar ironiju teicis Veidenbaums…
