Ar saukli “Šoreiz es balsošu” brīvprātīgie visā Eiropā īsteno kampaņu, kuras mērķis ir iesaistīt cilvēkus Eiropas vēlēšanu aktivitātēs un iedrošināt pēc iespējas vairāk cilvēku balsot, jo draugiem mēs uzticamies vairāk nekā skaļām reklāmām.
Šis ir laiks, kad Eiropa piedzīvo izaicinājumus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), risina citus iekšējos un ārējos drošības, sociālekonomiskos un politiskos jautājumus. Tādēļ tiek uzsvērta ikviena ES pilsoņa aktīva iesaiste kopīgās Eiropas nākotnes veidošanā – līdzdalība gan ikdienas pilsoniskajās aktivitātēs, gan 25. maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Raksturīga zema vēlētāju aktivitāte
Šogad aprit 15 gadi, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, un šogad būs jau ceturtās EP vēlēšanas Latvijā. Kaut arī līdz vēlēšanām vairs tikai pusotrs mēnesis, iedzīvotāji par to aktīvi nerunā, acīmredzot, pieļaujot, ka vēl ir laiks, pie tam, pašlaik vairāk par lomu Eiropas nākotnes izlemšanā iedzīvotājus satrauc šķietami tuvākas lietas – atrašanās vieta Latvijas novadu kartē.
Taču loma ir. Aptuveni 80% Latvijas likumu veido ES lēmumi, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem svarīgi pārdomāti izraudzīties EP deputātus, kuri šos lēmumus pieņem, pārstāvot mūsu valsti Eiropā. Latvijas iedzīvotāji jau 15 gadus aktīvi izmanto iespējas, ko sniedz Latvijas dalība ES. Iedzīvotāji novērtē ceļošanas un studiju iespējas, atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai un ieguldījumus vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Protams, izskan arī kritika par dažādu direktīvu un regulu ieviešanu, taču saskaņā ar pēdējo Eirobarometra pētījumu, 75% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi Eiropai.
Neskatoties uz to, pēdējos gados vēlēšanās ir bijusi zema vēlētāju aktivitāte. Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014. gada EP vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju – tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
Arī portāla “Alūksniešiem.lv” aptaujā lielākā daļa respondentu atzīst, ka nekad nav piedalījušies EP vēlēšanās, un liela daļa ar savu šā brīža balsojumu vēstī, ka arī šī reize nebūs izņēmums. Aptauja gan parāda arī to, ka lielākajai daļai informācijas par EP vēlēšanām netrūkst.
Jābalso atbilstošā iecirknī, ko vēl var mainīt
Tiem, kuriem informācijas pietrūkst, svarīgi zināt, ka kārtējās EP vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
Katrs Latvijas pilsonis ir saņēmis paziņojumu par to, ka viņš ir reģistrēts EP vēlēšanām ar norādi, kurā iecirknī viņam jābalso. Tā arī ir viena no atšķirībām, salīdzinot EP vēlēšanas ar Saeimas vēlēšanām. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet vēl līdz 7. maijam iecirkni var mainīt. Reģistrēties balsošanai citā iecirknī būs iespējams divos veidos: tiešsaistē – izmantojot iecirkņa maiņas e – pakalpojumu, vai klātienē – piesakot iecirkņa maiņu jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Balsot var savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no pulksten 7.00 līdz 20.00. To varēs darīt arī trīs dienas iepriekš: 22., 23. un 24. maijā, kad iecirkņi strādās – 22. maijā no pulksten 17.00 līdz 20.00, 23. maijā no pulksten 9.00 līdz 12.00, 24. maijā no pulksten 10.00 līdz 16.00. Plānots, ka iepriekšējā balsošanā varēs balsot jebkurā iecirknī bez iepriekšējās reģistrācijas, ja starp šo iecirkni un vēlētāja iecirkni tiks nodrošināta tiešsaistes datu apmaiņa.
Lai piedalītos EP vēlēšanās Latvijā, cilvēkam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam, kā arī nepieciešams personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība. Vairāk informācijas interneta mājas lapā “www.cvk.lv”, kas tagad ir uzlabota un daudz labāk pārskatāma nekā agrāk.
Tur mēs redzam arī to, ka Alūksnes novadā ir 21 iecirknis, no tiem četri iecirkņi ir Alūksnes pilsētā, pārējie – pagastos, Apes novadā – četri iecirkņi: viens Apes pilsētā un pa vienam katrā pagastā.
Alūksnē vēlēšanu diena
būs rosīga
“Ņemot vērā, ka pašlaik rit administratīvās ēkas remonts, vēlēšanu iecirknis tiek pārcelts uz Alūksnes Kultūras centru. Šis arī būs vienīgais iecirknis Alūksnes novadā, kur varēs nobalsot iepriekš,” vēlēšanu dienas kārtību skaidro Alūksnes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rubene, potenciālos vēlētājus informējot arī par dažiem specifiskiem apstākļiem Alūksnes pilsētā.
“Vēlētājiem Alūksnes pilsētā jāņem vērā arī tas, ka tieši šajā dienā, 25. maijā, Alūksnē notiek vērienīgs Vislatvijas pasākums “Latvju bērni danci veda”. Tas nozīmē, ka būs lieli ielu pasākumi, gājiens, kā arī šajā dienā iekrīt kārtējais mājražotāju tirdziņš. Būs satiksmes ierobežojumi, par kuriem, šim datumam tuvojoties, informēsim atsevišķi. Tas nozīmē, ka pie Kultūras centra pieejamība būs sarežģītāka, taču tā būs nodrošināta. Jācer, ka, pateicoties tautas masām, būs arī lielāka aktivitāte vēlēšanās,” stāsta I. Rubene.
Politika otrajā plānā
Viņa atklāj, ka noslēgusies vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšanās darbam Alūksnes novada vēlēšanu iecirkņos. Katra Alūksnes novada 21 vēlēšanu iecirkņa darbības nodrošināšanai ir nepieciešama komisija ne vairāk kā septiņu locekļu sastāvā. “Šajā ziņā bija vērojama lielāka aktivitāte nekā iepriekšējās EP vēlēšanās. Tas priecē, jo tas ir pilsoņa pienākums un zināma atbildība pret savu valsti. Vai tas varētu liecināt arī par lielāku vēlētāju aktivitāti, grūti spriest,” tā I. Rubene, rosinot iedzīvotājus būt pilsoniski aktīviem.
“Mēs esam ES dalībvalsts, tādēļ esam arī nesaraujami saistīti ar tur pieņemtajiem lēmumiem. Jau vēsturiski aktivitāte uz EP vēlēšanām bijusi zemāka nekā pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās, tādēļ šajā ziņā pārsteigumu varētu arī nebūt. Viens no iemesliem mazākai aktivitātei, ko parasti min arī paši vēlētāji, ir vēlēšanām izraudzītais datums – pavasarīgais maijs, kad lielākajai daļai svarīgāki ir lauku darbi un mazdārziņi, un politika šajā brīdī nokļūs otrajā plānā. Diemžēl ne visi maijā izkāpj no vagas, sapucējas un aiziet nobalsot. Cerams, ka šogad tā nebūs,” tā I. Rubene.
Iecirknis pārcelts arī Apē
Arī vēlēšanu organizācijā Apes novadā ir pieminamas nelielas izmaiņas, kas būtu jāņem vērā Apes vēlētājiem. “Tā kā Apes tautas namā pašlaik norit rekonstrukcija, ir mainīta viena vēlēšanu iecirkņa atrašanās vieta, proti, tā būs Apes novada sociālajā dienestā Tirgus ielā 5,” informē Apes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ločs. Arī Apes novada vēlēšanu iecirkņi strādās trīs dienas iepriekš noteiktos darba laikos, kas pieminēti iepriekš.
Jautāts par iedzīvotāju aktivitāti pirms vēlēšanām, J. Ločs konstatē, ka tā ir zema, taču tas nav pārsteigums. “Iedzīvotāji lielākoties aktivizējas pēdējā brīdī. Kā zināms, EP vēlēšanās aktivitāte ir zema. Ja Apes novadā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās parasti ir 50 – 60% aktivitāte, tad EP vēlēšanās tie ir tikai 30%. Domāju, līdzīgi būs arī šogad,” tā J. Ločs. Tieši šodien Apes novadā noslēdzās pieteikšanās darbam Apes novada vēlēšanu iecirkņos. “Ceru, ka būs, kas strādā iecirkņos – arī te nav novērojama piekrišana, jo finansējums atbilstoši vēlētāju aktivitātei ir samazināts, kas gan, manuprāt, nav pareizi,” savu viedokli pauž Apes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
Var saskatīt ieguvumus
Politoloģe, alūksniete Daniela Dobrovoļska neslēpj, ka uz Latvijas dalību ES raugās tikai un vienīgi pozitīvi. Taču, lai pozitīva uztvere būtu arī vēlētājam, ir jāveic ne tikai rūpīgs izskaidrojošais darbs, bet ar reāliem piemēriem jāpierāda ES lietderība.
“Pat neiedziļinoties politiskajos procesos, varam saskatīt ieguvumus – iedzīvotājiem ir iespējama brīva ceļošana ES robežās, vietējo uzņēmēju piekļuve pasaules tirgum ir kļuvusi plašāka, ES fondu investīcijas un citus ieguvumus varam tikai uzskaitīt un uzskaitīt,” ES sniegtos ieguvumus raksturo D. Dobrovoļska. Viņa pieļauj, ka tikai neinteresējoties par Latvijā un Eiropā notiekošajiem procesiem Eiropas Parlaments var likties kaut kas tāls un nepieejams, un vienaldzība ir tā, kas nerosina iedzīvotāju doties uz Parlamenta vēlēšanām. “Sarunās par vēlēšanām nereti nākas dzirdēt komentāru: “Es tāpat neko nespēju ietekmēt.” Taču, raugoties uz zemo aktivitāti, saprotam: ja katrs, kurš tā saka, piedalītos vēlēšanās, rezultāti varētu būt pavisam savādāki,” tā politoloģe.
Uzticību nepanākt ar kārtējo priekšvēlēšanu avīzi
Līdz ar to viņa uzsver motivācijas nozīmību. “Kā motivēt piedalīties vēlēšanās? Tas, šķiet, ir darbs pašam politiķim – vēlēšanu kandidātam. Pārliecināt, ka viņš darbojas iedzīvotāju interešu vadīts un ir tavas balss cienīgs. Uzticību nepanākt ar kārtējo priekšvēlēšanu avīzi jau tā pārpildītajā pastkastē. Tas ir reāls darbs ar potenciālo vēlētāju – tikties, runāt un arī darīt,” tā alūksniete.
Jautāta par šo vēlēšanu rezultātu prognozēm, D.S. Dobrovoļska ir atturīga, paužot cerību, ka vismaz vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā pirms pieciem gadiem. Politoloģe arī priecājas par jaunām sejām kandidātu sarakstu priekšgalos. Tāpat viņa pieļauj, ka vispārējo noskaņojumu varētu ietekmēt arī Brexit sāga. “Brexit ļoti trāpīgi raksturo kāds joks – situācija, ka tu visiem saki, ka pametīsi ballīti, bet tomēr vēl uzkavējies,” sarunas noslēgumā pajoko D.S. Dobrovoļska.
Jāvērtē kandidāta spējas “iet arī pa logu”
Laikraksta konkursa “Eiropas Parlamenta eksperts” uzvarētāja Madara Drozdova, kura ar EP darbu iepazinusies tā darbības vietā Briselē, pieļauj, ka cilvēki vienkārši neapzinās ES ieguvumus, jo ikdienā tie nav tik redzami kā vietvaras lēmumu sekas, tāpēc arī ir maza aktivitāte vēlēšanās. “Jā, mēs varam ceļot, mums ir atvērtas robežas darba iespējām, bet tas šķiet pašsaprotami, īpaši manai paaudzei,” lēš M. Drozdova.
Jautāta, pēc kādiem kritērijiem balsos un iesaka balsot citiem, Madara uzsver, ka ir svarīgi apzināties, ko tavs izvēlētais kandidāts var paveikt Eiropas kontekstā, cik stiprs viņš ir, lai pārstāvētu tādu mazu valsti Eiropas varas gaiteņos. “Kā es sapratu, viesojoties EP Briselē, te daudzi lēmumi tiek virzīti kuluāru sarunās, pārliecinot lielvaras par savas ieceres nozīmību, “bīdot” to: ja ne pa durvīm, tad pa logu. Vērtējot vecos, manuprāt, ir svarīgi paskatīties, ko viņi līdz šim jau ir spējuši virzīt, bet, runājot par jaunajiem kandidātiem, jāvērtē potenciāls, kāds viņam bijis Latvijas politiskajā vidē, jo Briselē tam būtu jābūt dubultā,” saka M. Drozdova.
Madara ir no tiem vēlētājiem, kuriem ir savs viedoklis par sabiedriski politiskajiem procesiem, taču galīgo lēmumu viņa pieņem pēdējā brīdī. “Mani ir diezgan grūti ietekmēt. Šobrīd runā visi un neviens īsti neklausās, tādēļ es pagaidīšu, kāds būs “sausais atlikums”, un tad arī izdarīšu izvēli. Tas varētu būt vienu vai divas nedēļas pirms vēlēšanām. Iesaku tā darīt arī citiem,” saka “Eiropas Parlamenta eksperte”.
Veselīga eiroskeptiķe
Kaut arī “Europe Direct” informācijas centra Gulbenē Alūksnes informācijas punkta koordinatore Silvija Mūrniece kopš 2000. gada veic informatīvi skaidrojošo darbu par ES procesiem un Latvijas dalību tajos, viņa joprojām ir saglabājusi veselīgu eiroskepticismu. Varbūt tieši tas speciālistei ir palīdzējis saglabāt skaidru un pragmatisku skatījumu, skaidrojot ES piedāvātās iespējas citiem.
“Godīgi sakot, liela interese par Eiropu nav bijusi un nav arī tagad. Cilvēki informāciju meklē tikai konkrētas vajadzības gadījumos, piemēram, par komunikāciju ar patvēruma meklētājiem, par šogad svinamo iestāšanās piecpadsmitgadi un citu. Neskatoties uz to, informācijas centram katru gadu tiek izstrādāts darba plāns ar mērķi iedzīvotājiem aktuālos jautājumus skaidrot ar dažāda veida pasākumiem un aktivitātēm, ko mēs arī darām,” tā S. Mūrniece. Tādēļ viņa īpaši aicina interesentus uz Grāmatu svētkos plānoto tikšanos ar politologu Filipu Rajevski.
“Cilvēki uzskata, ka mēs, tik maza valsts, neko Eiropas politikā ar astoņiem deputātiem ietekmēt nevaram, tādēļ ir tik neaktīvi. Grūti viņiem oponēt. Uzskatu, ka var ietekmēt, bet tas ir ilgstošs process, kas, kādas pieredzējušas EP deputātes vārdiem runājot, līdzinās klints drupināšanai ar mērķtiecīgu ūdens pilināšanu,” saka S. Mūrniece.
Šajās vēlēšanās viņa rosina uzmanību pievērst akcijai “Šoreiz es balsošu”, kurā izsmeļoši un uzskatāmi tiek skaidrots, kā katru no mums ietekmē EP lēmumi. To var sameklēt, ierakstot šo frāzi interneta pārlūkā. Varbūt tas palīdzēs izdarīt lēmumu,” iesaka speciāliste. Jebkurā gadījumā pēc informācijas jau savlaicīgi var doties arī uz Alūksnes pilsētas un citām bibliotēkām.
Ko Eiropas Parlaments paveicis?
Daži no būtiskākajiem EP 8. sasaukuma pieņemtajiem likumiem:
● Viesabonēšanas beigas: pēdējais šķērslis likvidēts.
● Parlaments padara vieglāku pārrobežu iepirkšanos internetā.
● Parlaments ierobežo videi kaitīgo plastmasas maisiņu lietošanu.
● Parlaments pieņem ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu.
● Datu aizsardzība: EP apstiprina digitālajam laikmetam piemērotus noteikumus.
● WiFi4EU: jauna ES shēma bezmaksas piekļuvei internetam.
● Parlaments samazina komisijas maksu par maksājumu karšu
lietošanu.
● EP deputāti pieprasa vairāk atklātības par lielu uzņēmumu peļņu un nodokļiem.
● Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu direktīvas atjaunināšana.
Avots: “www.europarl.europa.eu/”
Kandidātu saraksti pēc vēlēšanu kārtas
numuriem un to līderi:
1. “Latvijas Krievu savienība”, saraksta līdere “Latvijas Krievu savienības” valdes līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.
2. “Latviešu Nacionālisti”, līderis LU dermatoveneroloģijas katedras vadītājs profesors Andris Rubins.
3. Latvijas Reģionu Apvienība, līderis – šīs politisko partiju apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
4. Zaļo un Zemnieku savienība, līdere 13. Saeimas deputāte Dana Reizniece – Ozola.
5. Politiskā partija “KPV LV”, līderis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens
6. “Progresīvie”, līderis Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO”valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
7. Jaunā Saskaņa, līderis AS “Marika” valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs.
8. Jaunā konservatīvā partija, līderis Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
9. Attīstībai/Par!, līderis LU asociētais profesors, Politikas zinātnes bakalaura programmas direktors Ivars Ijabs.
10. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, līderis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
11. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, līderis EP deputāts Roberts Zīle.
12. Rīcības partija, līderis pensionārs Einārs Graudiņš.
13. Atmoda, līdere politiskās partijas “No sirds Latvijai” valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
14. “Centra partija”, līderis Latvijas Nākotnes Pētījuma institūta valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš.
15. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, līderis SIA “Atjaunojamo energoresursu un viedo tīklu tehnoloģiskais parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
16. Jaunā Vienotība, līderis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Ar pilniem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā “www.cvk.lv”.
