Pēc interneta lietotāju domām, ar nelegālu saturu vai
pārkāpumiem internetā var saskarties erotiska rakstura vietnēs,
iepazīšanās portālos un azartspēļu mājas lapās. Latvijas
Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka
patiesībā visbiežāk tiek saņemti ziņojumi par tādām ikdienas
lietotnēm kā Instagram, WhatsApp Facebook un YouTube. Mīts, ka
problēmas internetā rodas, esot vien tīmekļa “tumšākajās
dzīlēs”, ir maldīgs. Kādi vēl ir izplatītākie mīti par
pārkāpumiem internetā un, kādi droša interneta
lietošanas pamatprincipi jāievēro, lai tajos neiekristu, skaidro
eksperte.
Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu aģentūras
“Norstat Latvija” kopīgi veiktā aptauja*
apstiprina, ka cilvēkiem trūkst zināšanas par to, kādās
vietnēs iespējams saskarties ar nelegālu saturu vai nokļūt
neapskaužamā situācijā. Centra pieredze rāda, ka ar nelegālu
saturu, piemēram, mēģinājumiem īstenot dažādas finanšu
krāpšanas shēmas, savstarpējā saziņā izteiktiem draudiem un
šantāžai vai paustiem pazemojošiem, naidpilniem komentāriem, kā
arī pornogrāfiska rakstura materiāliem bez izvietotiem 18+
brīdinājumiem iespējams saskarties visur. Aptaujā 28% respondentu
norāda, ka tikai dažreiz e-pastā var manīt minētos pārkāpumus.
Patiesībā e-pasts ir viena no izplatītākajām platformām, ar
kura starpniecību tiek izsūtīti vīrusi, apkrāpti cilvēki,
nozagtas vai uzminētas paroles, taču interneta lietotāji to
uzskata par drošu un aizsargātu vidi.
#
1. Spēļu platformas ir pasargātas no nelegāla satura
Ļoti
bieži vecāki zinot, ka bērni spēlē dažādas tiešsaistes
spēles, jūtas par viņiem droši, nenojaušot un nepievēršot
uzmanību tam, ka arī spēļu platformas ir pakļautas nelegāla
satura un dažādu pārkāpumu riskam. Arī centra veiktā aptauja
apstiprina, ka liela daļa interneta lietotāju (31%) nezina, ka
visbiežāk ar nelegālu saturu vai pārkāpumiem var saskarties
tieši šeit. Pieredzē dalās Maija Katkovska:
“Esam saņēmuši ziņojumus par to, ka kāds cits spēlētājs,
izliekoties par spēles administratoru, piedāvā nokļūšanu
nākamajā spēles līmenī tikai pēc tam, kad bērns ir veicis
atkailināšanos. Ja bērns piekrīt izvirzītajām prasībām,
process var tikt slepus nofilmēts un cietušais nonāk neapskaužamā
situācijā. Bērnus šantažē, liekot veikt citas seksuāla
rakstura darbības.”
Šādos gadījumos būtiska ir bērna un vecāku savstarpējā
uzticība un sadarbība, lai bērns, pirmkārt, sāktu par pieredzēto
runāt. Nākamais solis ir ziņošana par notikušo, lai problēmu
varētu atrisināt un varmāku apturēt. Kā viena no iespējām ir
ziņot anonīmi, izmantojot Drossinternets.lv mobilo lietotni.
Eksperti, saņemot ziņojumu, smagākajos gadījumos iesaistīs
Valsts policiju. Ir arī situācijas, kurās, konsultējoties ar
droša interneta lietošanas ekspertiem, iespējams tikt galā pašu
spēkiem vai situāciju novērst, iesaistot konkrēto interneta
platformu.
#
2. Par krāpniecības upuri var kļūt tikai, atverot aizdomīgus
e-pastus vai reklāmas
Lai
gan aizdomīgi e-pasti no trešajām pasaules valstīm vai reklāmas,
kuras aicina ātri un vienkārši nopelnīt naudu, ir krāpnieku
paņēmieni, no kuriem jāuzmanās, Drossinternets.lv pieredzē
krāpšanas shēmas bieži tiek īstenotas arī savstarpējās
saziņas lietotnēs. Nereti kādā no sociālo mediju platformām
lietotāju uzrunā persona, kura vēlas iepazīties un, iegūstot
lietotāja uzticību ar romantisku tekstu palīdzību, sarakste
rezultējas privātu un bieži vien pikantu bilžu apmaiņā. Tiklīdz
saņemts nepieciešamais materiāls, sākas šantāža un naudas
izspiešana, kā arī atklājas, ka persona otrpus ekrānam nav tā,
par ko izliekas.
Drossinternets.lv ir saņēmis arī ziņojumus par gadījumiem, kad
interneta lietotājs brīvprātīgi pārskaita naudas līdzekļus
viltus personai, jo krāpniekam it kā nepieciešama palīdzība vai
izmantots kāds cits iegansts. Arī šajos gadījumos ir iegūta
cietušā uzticība, jo bieži vien cietušais notic romantiskām
jūtām ar iesaistīto krāpnieku. Pēc tam, kad saņemta pieprasītā
naudas summa, krāpnieki pazūd un profili tiek dzēsti. Tieši šajā
brīdī cietušie izvēlas meklēt palīdzību, lai gan pareizākais
būtu kritiski izvērtēt katru reizi, kad sociālo tīklu platformās
uzrunā nepazīstama persona, jo īpaši no ārvalstīm. “Šantāžas
gadījumos nedrīkst piekrist krāpnieka izvirzītajām prasībām,
jo izspiešana turpināsies tikmēr, kamēr cietušais sniegs to, kas
tiek pieprasīts. Vienmēr ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona
ir tā, par kuru izliekas, kā arī iepazīšanās sākumposmā
nevajadzētu sniegt informāciju par savu labklājības līmeni. Ja
cietušie nezina, kā rīkoties, vai lietotāju māc šaubas par
personas patiesumu, mēs sniedzam konsultācijas, lai risinātu
nepatīkamo situāciju, un nepieciešamības gadījumā iesaistām
arī Valsts policiju. Galvenais ir nekautrēties un meklēt
palīdzību, nevis pieņemt notikušā apstākļus. Ir jāziņo arī
sociālo tīklu platformām par kontiem, kuros darbojas krāpnieki.
Iespējams tieši jūsu ziņojuma dēļ krāpnieku profils tiks
izdzēsts un necietīs citi cilvēki,” norāda Maija Katkovska.
#
3. Sociālie mediji ir gana droša vide un bērni izprot to
piedāvātās iespējas
Lai
gan sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir ikdienas
rīki jauniešu un bērnu vidū, vēl arvien tiek reģistrēti
gadījumi, kuros gan bērni, gan vecāki neapzinās, cik viegli ir
nokļūt nepatīkamā situācijā. Piemēram, nepilngadīgas meitenes
izvēlas sevi filmēt vannošanās laikā, izmantojot “live”
funkciju, neapzinoties, ka šis materiāls ir pieejams visiem
interneta lietotājiem. Lai gan šķiet, ka, pārtraucot filmēšanu,
problēma tiks atrisināta, izrādās, ka materiāls nekur nepazūd.
“Tas ir mīts, ka, izdzēšot materiālu no sava sociālo mediju
konta, safilmētais vai sabildētais pazudīs. Visbiežāk kāds ir
ierakstījis vai saglabājis kompromitējošo video vai bildi, un ar
tā tālāku izplatību internetā cīnīties ir ļoti sarežģīti.
Diemžēl internetā saglabājas katra mūsu darbība. Ne tikai
jauniešiem un bērniem, bet arī vecākiem par drošu interneta
lietošanu jāatceras, ka jebkas, kas tiek arī paša neuzmanības
dēļ pārsūtīts tālāk, vairs nav privāts. Jāatzīst, ka
regulāri saņemam lūgumus izdzēst vieglprātīgi paša nosūtītās
bildes vai video, bet tieši šajos gadījumos, kad tas ir darīts
brīvprātīgi, apturēt aizvelto sniega bumbu, ir ļoti grūti un
pat neiespējami,” uzsver Drošsinternets.lv eksperte.
Diemžēl sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir
arī platformas, kurās bērni visbiežāk tiek emocionāli pazemoti
vai tos uzrunā nepazīstamas personas. Kibermobings ir viens no
mūsdienu digitālās pasaules ēnas pusēm, bet arī ļauni
komentāri vai publicēto bilžu mākslīga izkropļošana bērnus
ietekmē daudz lielākā mērā, nekā varētu šķist. Riebīga
piezīme vai apsaukāšana klātienē tikai izskan, bet komentārs,
sarakste vai izkropļotā bilde saglabājās un konstanti bērnam
atgādina par pazemojumu. Tāpat arī centra pieredzē sociālie
mediji ir vieta, kur nepazīstamas personas uzrunā bērnus, mudinot
uz seksuāla rakstura darbībām vai arī terorizējot ar seksuāla
rakstura piezīmēm.
Visiem šiem gadījumiem ir dažādas sekas, no kurām cieš gan
pieaugušie, gan bērni, tāpēc Drossinternets.lv aicina ziņot par
pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju mobilajā lietotnē
“Drošs Internets”.
