Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas
pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku, un mazinot
administratīvo slogu pašvaldībās, teikts Valsts kontroles revīzijā par
2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību
budžetiem.
Valsts kontrole veikusi revīziju par 2017.gada saimnieciskā gada
pārskatu, izlases veidā revidējot 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas –
Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24
novadus – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes,
Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles,
Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas,
Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes. Revīzijā
konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības noteikšanā.
Revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta
deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles
revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 000
eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat fiksēta atšķirīga
likuma interpretācija – nepamatoti aprēķināts atalgojums.
Pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos
atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu
domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās
stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās
pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās. Nepiemērojot likumā
noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi,
šajās pašvaldībās kopumā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāta summa
ir vismaz 368 000 eiro un vēl gandrīz 87 000 eiro samaksāti kā darba
devēja VSAOI.
Pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas
pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un
naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu
neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu
revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu
bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu
sasniegšanā.
Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un
vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts
līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas
noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus,
ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu
ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu
pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā
ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras
pašvaldības kompetencē.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka skaidra, viegli
piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu atlīdzības
sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai iesaistei pašvaldības
pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu pašvaldības darbības atklātību un
vairotu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai.
Deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses,
vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no otras
– prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības kārtību katrā
pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības domei pašvaldības deputātu
atlīdzības noteikšanā ir jāievēro Atlīdzības likuma normas, tai skaitā
nostrādātā laika uzskaite.
Valsts kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un
pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika
uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā
varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības
apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir
pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika)
novērtējumu. Savukārt šī pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts
neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.
