Septembrī Alūksnes novada domes sēdē deputāti atbalstīja lēmuma projektu izveidot vienu no ilgāk gaidītajiem un nepieciešamākajiem objektiem Alūksnes novadā – Izglītības un sporta centru pašvaldības izglītības iestāžu investīciju projektā. Īpaši tas nepieciešams Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolai un pilsētas izglītības iestādēm.
Pašvaldība Valsts kasē lūgs aizņēmumu būvprojekta izstrādei. Paredzēts, ka centra būvprojekta izstrādei saskaņā ar iepirkumu nepieciešami 703 906 eiro, no kuriem 300 000 eiro ir valsts finansējums, bet 403 966 eiro pašvaldība plāno aizņemties Valsts kasē. Centra projektēšanas un būvniecības izmaksas kopā plānotas 10 761 973 eiro.
Notiek publiskā apspriešana
Šonedēļ notika publiskās apspriešanās sanāksme Alūksnes Kultūras centrā, prezentējot pirmo redakciju ar saņemtajiem institūciju atzinumiem. Pašvaldības teritorijas plānojumā pašreiz noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu no dabas un apstādījumu teritorijas jāmaina uz jauktas centra apbūves teritorijas funkcionālo zonu. Tas ļaus veikt būvniecības ieceres izstrādi publiskajai apbūvei ar labiekārtotu publisko teritoriju.
Teritorija Jāņkalna ielā 17a, kur centru būvēs, atrodas 105 metru attālumā no Alūksnes pilsētas sākumskolas, 100 metru attālumā no Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas, 59 metru attālumā no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un robežojas ar Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādi “Pienenīte”. Šobrīd īpašuma teritorijā atrodas pārvietojamo garāžu konteineri un mazdārziņi.
Lokālplānojuma pirmā redakcija pieejama internetā “http://aluksne.lv/index.php/sabiedriba/sabiedribas-lidzdaliba/”, Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas 202.kabinetā un valsts vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā “www.geolatvija.lv”. Rakstiskus priekšlikumus un komentārus par to vēl var iesniegt personīgi vai pa pastu līdz 19.oktobrim Alūksnes novada pašvaldības kancelejā, kā arī elektroniski: “dome@aluksne.lv”.
Garā skrejceļa nebūs
Publiskajā apspriešanā Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers stāstīja, ka uzsāks objekta projektēšanu – šonedēļ bija pirmā tikšanās ar projektētāju, lai taptu sporta zāle ar plānotu provizorisku platību. Būs skrejceļš 75 metru garumā – 60 metri skriešanai ar 15 metru drošības zonu un augstlēkšanas sektors. Būs viens lielais basketbola laukums un šķērsām divi treniņu laukumi ar skatītāju vietām, vingrošanas zāle un viena džudo cīņas zāle ar diviem laukumiem.
No sākotnējās idejas par centra celtniecību pie sākumskolas atteicās. “To it kā varētu izdarīt, bet tas būtu ļoti saspiestā teritorijā bez stāvlaukumiem un vieglas piebraukšanas,” atzina Dz.Adlers.
Runājot par garo skrejceļu būvi sporta zālē, Dz.Adlers norādīja uz lielajām izmaksām šāda projekta realizācijā. Ir pētīta kaimiņu un Igaunijas pieredze – palielinoties būves aizņemtajai kvadratūrai, palielinās arī izmaksas. “Veidojot apli, rodas neizmantojami stūri, tāpēc deputāti ir vienojušies par skriešanas taisnes izbūvi,” sacīja Dz.Adlers. Viņš norādīja uz veiksmīgo risinājumu Siguldā, kur līdzīgā zālē trenējas Latvijas bobsleja izlase. Neesot arī izdevies Latvijas armiju piesaistīt centra tapšanai pilsētas centrā, jo bruņotie spēki būvēs nelielu zāli savā teritorijā. Dz.Adlers cer – ja viss noritēs veiksmīgi, pēc gada būs izstrādāts projekts, bet pēc trīs gadiem novadam būs jauna sporta zāle. Pēc mēnešiem četriem varētu būt apskatāmas pirmās objekta vizualizācijas.
Gaida lielāku valsts atbalstu
Iedzīvotāji interesējās arī par āra vingrošanas stieņu izbūvi līdzīgi kā Pilssalā, uz ko saņēma amatpersonu atbildi, ka būs trenažieru zāle, aprīkojums pašreiz netiek plānots. Paredzēts, ka zālē beidzot skolēni aizvadīs pilnvērtīgas sporta stundas un treniņus.
Tiek cerēts, ka valsts varētu segt pusi no būves izmaksām, jo nebūtu prātīgi visu naudu aizņemties, kas finansiāli pašvaldībai būtu grūti izpildāms. Otrkārt, tas nebūtu godīgi no valsts puses, jo daudzās pašvaldībās, kur līdzīgas zāles tika uzbūvētas, saņēma valsts dotāciju. Dz.Adlers arī pauda nožēlu, ka deputāti nav uzņēmušies atbildību pirms 4-5 gadiem, kad varēja uzbūvēt lētāk.
Runājot par skolēnu iespēju ziemā slēpot šajā teritorijā, atbilde bija, ka tas šajā projektā netiek plānots, atstājot to pedagogu ziņā, vai sporta stundās izvēlēties slēpošanu.
Pašreiz diskutē, vai nojaukt veco angāru. Būvnieks ir paredzējis tā nojaukšanu, bet vēl lems par angāra izmantošanu citiem mērķiem, piemēram, ziemā ierīkot tur slidotavu.
“Mežinieki” netiks aizmirsti
Uz jautājumu, vai no tā necietīs citas sporta būves novadā, piemēram, ziemas sporta centrs “Mežinieki”, Dz.Adlers norādīja, ka piesaistīt finansējumu šai vietai ir grūti. “Gribētos, lai “Mežiniekiem” ir saimnieks, kurš par teritoriju rūpētos un to attīstītu, gatavotu un virzītu projektus. Vajadzētu cilvēku, kas par to vietu stāv un krīt! Pašlaik teritoriju sakopj un ziemā ierīko trases. Otrs plāns ir nodot centru apsaimniekošanai armijai. Šobrīd tā ir pašvaldības teritorija, bet, ja naudas trūkst, tad ir grūti. Ja to varētu juridiski izīrēt armijai, ja viņi to vēlētos, tad viņi varētu tur arī investēt. Tā notiek visā pasaulē, visās Vācijas biatlona trasēs. Kādreiz ir izstrādāts projekts ar tribīnēm un apkalpošanas zonu, biatlona stadionu. Bet biatlonisti ir uzsvēruši tagad primārās vajadzības, kas būtu trases izbūve atbilstošos izmēros. Domājam nomainīt apgaismojumu, kas ir ļoti novecojis. Netiek arī aizmirsts par mākslīgā sniega trases veidošanu, bet tie ir ļoti lieli ieguldījumi. Madonas pašvaldība savā sporta trasē pašreiz iegulda ļoti lielus līdzekļus, lai veidotu trasi pasaules līmeņa sacensībām un piesaistītu interesentus, tūristus, bet Alūksnes pašvaldība ir izvēlējusies citādu tūrisma attīstīšanas modeli,” saka Dz.Adlers.
— Didzis Bauers
