Kad ārā auksts,
Tad Matainim rudenī un ziemā ir draudzene –
Visa lielā skapja skaistule Ausaine.
Tā laiski guļ un pieglaužas,
Kā Mincene tik mīļi reizēm ieņaudas.
“Ai, Mataini, cik tu man esi dārgs!
Ap tevi vienmēr riņķo mans prāts.”
Tā nu Matainis kopā ar Ausaini
Lepni sagaida šo rudeni.
— Citrusiņš
