Šodien no plkst.7 līdz 20 Latvijā notiks 13.Saeimas vēlēšanas.
Centrālā vēlēšanu komisijā (CVK),informē, ka 13.Saeimas vēlēšanās darbosies 1075 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 954
vēlēšanu iecirkņi atradīsies Latvijā, bet 121 vēlēšanu iecirknis –
ārvalstīs.
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme,
Latgale, Kurzeme un Zemgale. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilps arī
vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.
Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. Katrā apgabalā ievēlamo
deputātu skaitu nosaka CVK atbilstoši likuma nosacījumiem. 13.Saeimas
vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 35 deputāti, Vidzemes vēlēšanu
apgabalā – 25, Latgales vēlēšanu apgabalā – 14, Zemgales vēlēšanu
apgabalā – 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti. Atjaunotajā
Latvijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arvien ir pieaudzis Rīgā
iegūstamo deputātu mandātu skaits.
Par iekļūšanu Saeimā sacentīsies 16 partiju un partiju apvienību
deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu
kandidāts.
Vēlēšanās no kandidātiem 997 jeb 68,2% ir vīrieši un 464 jeb 31,8% ir
sievietes. No vecuma grupām visvairāk pārstāvēti ir pretendenti vecumā
no 31 līdz 40 gadiem – 356 jeb 24,4%, savukārt vismazāk kandidātu ir
vecumā pēc 80 gadiem – seši jeb 0,4%. Visjaunākajam kandidātam ir 21
gads, visvecākajam ir 88 gadi, savukārt kandidātu vidējais vecums ir
46,5 gadi.
Atbilstoši kompānijas “Norstat” jaunākajai vēlētāju aptaujai, kas
veikta septembra otrajā pusē, līderpozīcijās atrodas partija “Saskaņa”,
par kuru bijuši gatavi balsot 12,7% aptaujāto. Tālāk seko Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS) – 10,7%, “KPV LV” – 8,4%, Jaunā konservatīvā
partija (JKP) – 7,7%, “Jaunā Vienotība” – 6,1% un “Visu
Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 6%.
Par “Attīstībai/Par” esot gatavi balsot 2,6% aptaujāto, bet tālāk
seko “Progresīvie” – 2,1%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – 1,4%, “No
sirds Latvijai” (NSL) – 1,3%, “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 0,8%,
“Rīcības partija” – 0,2% un citi. Joprojām teju trešdaļa – 32,4% –
aptaujāto apgalvojuši, ka izvēli vēl nav izdarījuši, bet 6,9% teikuši,
ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Savukārt pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma
veiktā aptauja, kas notika no 8.līdz 18.septembrim, liecina, ka
lielākais atbalsts aizvien būtu partijai “Saskaņa” – 17,2%.
ZZS izvēlējušies 9,4%, VL-TB/LNNK atbalsta 6,9%, bet partiju “KPV LV”
6,2%. Tām seko JKP ar 5,2% un “Attīstībai/Par” ar 5%. “Jauno Vienotību”
atbalstītu 3,8% respondentu. Septembra vidū atbalsts LRA pēc SKDS
datiem bija 2,2%, LKS – 1,7%, NSL – 1,5% un “Progresīvajiem” – 1,2%.
Pārējo vēlēšanām pieteikto partiju saraksti netika sasnieguši
pusprocenta atbalstu. 25,5% vēl nezināja, par kuru sarakstu balsot,
savukārt 12,7% aptaujāto pateica, ka nepiedalīsies vēlēšanās.
Ja neizlēmušo balsis sadalītos tieši proporcionāli savu izvēli
izdarījušajiem, Saeimā tad iekļūtu septiņas partijas: “Saskaņa” (27,8%),
ZZS (15,2%), VL-TB/LNNK (11,1%), “KPV LV “(10,1%), JKP (8,4%),
“Attīstībai/Par” (8,1%) un “Jaunā Vienotība” (6,1%). Šādi rēķinot,
pārmāk tālu no 5% barjeras nebūtu arī LRA (3,6%), bet divu procentu
robežu, kas pēc reāla vēlēšanu rezultāta ļauj saņemt valsts finansējumu,
šajā aptaujas griezumā pārsniedz arī LKS (2,8%) un NSL (2,4%).
Ar 13.Saeimas vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām
par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām iespējams iepazīties adresē “https://sv2018.cvk.lv” un vēlēšanu iecirkņos.
Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri
vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētāji drīkst
balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsotājus reģistrē,
ierakstot balsotāju sarakstā un izdarot atzīmi (spiedogu) vēlētāja pasē
vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam ir tikai personas apliecība un nav
pases.
Pilsonim no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu
sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai
ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai
izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu
zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu
kastē.
Vēlētājs, kurš iepriekš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot
atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi
glabāšanā. Šajā gadījumā vēlētāja iepriekš nodotā balss tiks anulēta,
vēlēšanu rezultātam pieskaitot vēlēšanu dienā nodoto balsojumu.
Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos
vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo
iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.
Balsu skaitīšana sāksies pēc iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanai
iecirkņos varēs sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu
pārstāvji. Vēlēšanu rezultāti vēlēšanu naktī tiks publicēti CVK
13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā “https://sv2018.cvk.lv”.
Pirmie vēlēšanu rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem no
mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi ap pusnakti, puse iecirkņu
rezultātu varētu būt saskaitīti līdz plkst.3 vai plkst.4 naktī, bet
lielākā daļa iecirkņu – līdz plkst.6 rītā. Par kandidātiem nodotais
balsu skaits varētu būt zināms svētdien, 7.oktobrī. Galīgos vēlēšanu
rezultātus CVK plāno apstiprināt trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.
Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu
saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu
kopskaita.
CVK uzziņu tālrunis ir 67049999, kur iespējams saņemt informāciju par
vēlēšanu iecirkņiem un balsošanas kārtību. Šodien tas strādās no
plkst.7 līdz plkst.24.
Centrālās vēlēšanu komisijas brīfings par vēlēšanu dienas norisi
notiks šodien plkst.21 Rīgas Kongresu namā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5,
Rīgā.
Aizejošajā 12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija “Saskaņa” ar 24
deputātu mandātiem, partija “Vienotība” ar 23 parlamentāriešiem, Zaļo un
zemnieku savienība ar 21 deputātu, nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ar 17, Latvijas Reģionu apvienība
ar astoņiem un partija “No sirds Latvijai” ar septiņiem mandātiem.
Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas,
piemēram, “Vienotības” frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet “No sirds
Latvijai” frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās
deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem.
