Alūksnē pagājušajā nedēļā notika Eiropas kopienu fondu studiju vizītes dalībnieku tikšanās, kurā piedalījās pārstāvji no Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Rumānijas, Serbijas, Krievijas, Ungārijas un Latvijas kopienu fondiem. Šādas tikšanās katru gadu notiek citā valstī, bet šogad ciemiņi tika uzņemti Latvijā.
Alūksnieši iet pareizo ceļu
Galvenais pasākuma mērķis ir pieredzes apmaiņa un veiksmīgas sadarbības veidošana. “Ik gadu ir divi fondi, kurus viesi apmeklē. Pagājušajā gadā mēs bijām Lielbritānijā, šogad visi brauca pie mums – uz Valmieru un Alūksni. Šīs abas pilsētas ir ekonomiski ļoti atšķirīgas vietas. Bet, ja salīdzina fondu rādītājus, tad “Alūksnes un Apes novada fondam” (ANF) klājas ļoti labi – tas veiksmīgi darbojas,” uzsver Valmieras novada fonda vadītājs un Latvijas Kopienu fonda kustības koordinators Ansis Bērziņš. Viņš uzslavē ANF valdes priekšsēdētājas Dzintras Zvejnieces darbu, kura ļoti veiksmīgi strādā kopā ar meitu Ilzi Zvejnieci. “Viņas ir laba komanda, satiekas dažādas paaudzes, līdz ar to tiek ieinteresētas arī dažādas cilvēku grupas. Novēlu, lai fonds turpina darboties tādā pašā stilā, jo ceļš, kādu iet alūksnieši, ir pareizs,” saka A.Bērziņš.
Svarīgi ir darboties
ilgtermiņā
Fonda nozīme visā pasaulē ir savstarpēja komunikācija. Eiropas kopienu fondu studiju vizītes dalībnieki bija ļoti dažādi un kolorīti. Viens no viņiem ir Alehandro Ernandess no Spānijas, kurš Latviju apciemoja pirmo reizi. “Mans pirmais iespaids ir patīkams. Tieši Alūksnē jūtos gaidīts, te ir sirdssilti cilvēki, kuri parūpējušies par jauku uzņemšanu. Uzskatu, ka Alūksne ir laba vieta, kur mācīties un strādāt kopā. Redzu, ka ANF strādā profesionāli cilvēki,” viņš saka. Ir svarīgi uzzināt citu valstu pieredzi, jo no tās bieži vien var ko mācīties.
Ir jautājumi, kas nodarbina ne tikai Latvijas fondu darbiniekus, bet arī viņu kolēģus visā Eiropā, piemēram, kāda ir kopienu fondu loma, kas ir tā misija, ko fondam vajadzētu darīt. “Manuprāt, fondu galvenā pamatdoma – iedot vairāk tiem, kuriem ir mazāk. Talantīgajiem, radošajiem un spēcīgajiem cilvēkiem savu enerģiju vajadzētu novirzīt tiem, kuriem to vairāk vajag. Fondam jādarbojas, domājot ilgtermiņā – vismaz desmit gadus uz priekšu,” uzsver A.Ernandess.
Sabiedrība kļuvusi pasīva
Latvijas kopienu fondi izsludina dažādus konkursus, kuros vienmēr vissvarīgākā ir sabiedrības iesaistīšana. “Fonda uzdevums ir reaģēt uz iedzīvotāju idejām. Pats galvenais – iesaistīt cilvēkus jebkāda veida procesos – kā brīvprātīgos, tā ziedotājus,” uzsver A.Bērziņš un piebilst, ka mūsdienās ļoti attīstījusies ziedošanas kultūra. “Cilvēki ir mainījušies, un, lai kā arī kāds to negribētu atzīt, mēs dzīvojam labāk nekā pirms, piemēram, 25 gadiem. Mainās paaudzes,” skaidro A.Bērziņš.
Viņš uzsver, ka jāiesaistās visiem, bet secina arī to, ka sabiedrība ir ļoti pasīva un maz iesaistās dažādos procesos, arī fondu darbībā. “Valda liels pesimisms un neticība. Cilvēku kūtrums vērojams visās situācijās – vai tās būtu Saeimas vēlēšanas, mājas sapulce vai vecāku sapulce. Bet es ceru, ka viss mainīsies, jo kopā mēs varam daudz paveikt,” saka A.Bērziņš.
— Teksts un foto: Laura Felša
