Esmu cilvēks izjauktā, trauksmainā pasaulē – viss ir koks ar diviem galiem. Kas vainīgs? Laiks, vieta, telpa… Internets. Ko ir izdarījis internets? Atļāvis nojaukt robežas, dzīvot brīvi, darīt ātri, ērti, neizejot no mājas, izvēlēties, kā gribi – ja māki. Ar katru dienu man atļauj vairāk, bet es kļūstu sīks, garlaicīgs, ierobežots cilvēciņš jau tā izjauktā pasaulē. Tu jau jūti, uz ko es tēmēju – man nepatīk vispasaules tīmeklis, sociālie un vēl nez kādi zirnekļu tīkli, tāpēc oponē un saki – tās tak ir mūsdienas, bez tā nevar, lielie biznesmeņi tieši šobrīd ved lielas pārrunas caur gudrām ierīcēm. Un galu galā – tas taču ir labi, tas veido attīstību! Cilvēks – pārcilvēks visu var, visu var pats!!! Tikai šausmīgākais, kas varētu notikt – interneta pazušana!
Kā balansē man dotā “brīvība” ar manu iekšējo cilvēka brīvību – manu domas lidojumu, radošumu, mērķtiecīgumu, manām alkām pašam visu atklāt, pašam “nomedīt” kādu nebijušu šķautni savā dzīvē, pacietīgi mācīties, gaidīt un būt?
Ja es gribētu satikt kādu ievērojamu, sev svarīgu cilvēku, vai man būtu, ko viņam prasīt, ja viss, ko atļauts prasīt, vai viss, kas mani interesē, ir jau zināms? Ja es vēlētos dalīties ar zināšanām, kuras būtu uzkrājusi ilga darba un pieredzes rezultātā, vai tām būtu vērtība, ja visu var atrast internetā? Ja es būtu radījusi kaut ko unikālu – vai tas būtu svarīgi, ja neviens to virtuāli neredzētu? Ja es būtu iemīļojusi kādu īpašu cilvēku, vai es arī mūsdienās rakstītu īstu vēstuli, gaidītu pie īsta pulksteņa un skaitītu minūtes, kad atkal viņu satikt? Vai es būtu pietiekami pacietīga, lai apgūtu prasmes, kurām citkārt bija vajadzīgs skolotājs? Uz kurieni ripinās pasaule, kuras dieva vienīgais solījums ir brīvība?
Ja vien es neesmu liels biznesmenis, liels profesionālis, kam internets ir līdzeklis peļņai, mērķtiecīgai darbībai, vai es savas smadzenes nejauši neesmu pieslēdzis vienai lielai kopīgai ampulai, kura skalo mums iekšā sapni par brīvo bezrobežu dzīvi, par iedvesmas avotiem, iespējām? Vai šī brīvība noved pie rezultātiem, palīdz sasniegt mērķus? Vai es tiešām interesējos par lietām vai arī dzīvoju ilūzijā par šo interesi? Ko es sajūtu? Vai es domāju?
Cenšos stāvēt izjauktas, trauksmainas pasaules maliņā – izrakstījos no “Facebook.com”… Pie pārējās ampulas daļas gan vēl sparīgi turos – laiks, vieta un telpa prasa. Taču tikpat sparīgi mācos nošķirt brīvības.
