Nika
Aleksejeva: “Sociālo
kontu identificēšanai noder tādi kritēriji kā sekotāju skaits,
vai tas ir vai nav verificēts, kad bijis pēdējais ieraksts un
citi.”
Šobrīd
sabiedrībā daudz tiek runāts par medijpratību, viltus ziņām un
to, kā atšķirt viltus ziņas no īstenības. Jebkura medija
patērētājam, bet it īpaši sociālo mediju (piemēram, “Twitter”,
“Facebook.com”, “Draugiem.lv”) patērētājam šodien jābūt
zinošam, lai atšķirtu patiesību no meliem un pats nekļūtu par
viltus ziņu izplatītāju, neapdomīgi daloties ar dažādām
saitēm, ziņām sociālajos tīklos. Medijpratība ir auditorijas
prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski
izvērtēt mediju vēstījumus. Dažādas viltības un to, ko atļauj
sociālo tīklu iespējas, šobrīd izmanto arī daudzi politiķi,
gatavojoties šāgada 13.Saeimas vēlēšanām, tādēļ vēlētājiem
jābūt modriem un zinošiem.
Akli
ticēt visam nedrīkst
“Baltijas
mediju izcilības centrs” par šo tēmu izglīto gan sabiedrību,
gan arī žurnālistus. Par iespējamajiem
apdraudējumiem
priekšvēlēšanu un vēlēšanu periodā, prasmēm veiksmīgai
viltus ziņu un slēptu politisku vēstījumu identificēšanai tika
stāstīts žurnālistiem izglītojošā seminārā arī pagājušajā
nedēļā Valmierā, kur piedalījās arī “Alūksnes Ziņas”.
Datu skolas vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva uzsvēra, ka
būtiski atšķirt ne tikai viltus ziņas, bet arī saprast, ka gan
fotoattēli, gan videomateriāli arī var būt safabricēti, tādēļ
šodien nevar akli ticēt visam redzētajam sociālajos tīklos.
“Viltus
ziņas ir pilnībā izdomāti notikumi, piemēram, tirdzniecības
parka “Alfa” sagrūšana, kas nesen pāršalca sociālos tīklus,
vai daļēji izdomāti notikumi. Svarīgi ir, vai vēl kāds par to
raksta, un norādes, kas vēsta par ziņas patiesumu. Līdzīgi ir ar
foto un video, kur mūsdienu tehnoloģiju iespējas ļauj radīt
pilnībā no jauna neīstu attēlu vai veidot to pēc sava prāta,
izmantojot dažādu īstu attēlu daļas – piemērs tam ir attēls
ar Ilmāra Rimšēviča piedalīšanos medībās Krievijā, kas nesen
bija pieejams internetā un bija viltus attēls,” uzsver
N.Aleksejeva.
Kultivē
viedokļus, neradot savu saturu
Izplatīti
ir arī viltus sociālo mediju konti. Protams, ne viss, kas mums
šķiet aizdomīgs, ir viltus. Tomēr bieži tiek viltoti sabiedrībā
atpazīstamu cilvēku sociālo mediju konti. Bieži vien par viltus
kontiem mēs saucam tos kontus, kas ir anonīmi un agresīvi jeb
anonīmi troļļu konti. Mēdz būt arī konti, par kuriem nezinām,
kādi cilvēki patiesībā aiz tiem stāv, bet tirgū šie konti ar
atzīstami lielu auditoriju ir nopērkami – arī politiskai
aģitācijai, šādi piemēri šobrīd Latvijā jau ir. “Ir arī
robotizētie konti, kurus izmanto, lai popularizētu savas ziņas vai
mazinātu kāda cita sociālā konta autoritāti. Sociālo kontu
identificēšanai noder tādi kritēriji kā sekotāju skaits, vai
tas ir vai nav verificēts, kad bijis pēdējais ieraksts un citi,”
saka N.Aleksejeva. Gudram mediju lietotājam ir vērts atcerēties
arī to, ka svarīga ir nevis savāktā auditorija un tas, lai tā
būtu pēc iespējas lielāka, bet nemitīga viedokļu kultivēšana.
“Sociālo
mediju kontiem ir dažādas stratēģijas. Šobrīd “Twitter” ir
Latvijā izveidojies par tādu kā viedokļu burbuli. Šajā gadījumā
stratēģija ir nevis sekotāju skaits un viņu iespējamā ietekme,
bet nemitīgi būt diskusijās un kultivēt viedokļus. Robotizētajos
kontos to turētāji tvīto nemitīgi, bet paši savu saturu nerada –
nav autentiska satura, viņi dalās ar citu cilvēku viedokļiem. Vēl
viena iezīme – vienlaikus identiski ieraksti parādās vairākos
kontos,” raksturo N.Aleksejeva.
Sociālajos
medijos – arī politiķi
N.Aleksejeva
rosina atcerēties, ka jebkura reklāma – laba vai slikta – ir
reklāma. “Ja kāds teiks, ka kāds politiķis dara kaut ko
nepareizi, tad apvainotais teiks pretī, ka tā jau ir opozīcija vai
varas elite, kas mēģina viņus nomelnot un tamlīdzīgi, līdz ar
to vēl vairāk pievērsīs sev uzmanību, radīs cīņu. Bet tikmēr,
kamēr šādi tiks novērsta uzmanība, valstī notiks citas svarīgas
lietas, kas publiski neizskanēs,” saka N.Aleksejeva.
Nav
noslēpums, ka atsevišķas partijas šobrīd izmanto vairākus
sociālo mediju kontus, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku
auditoriju, lai par sevis popularizēšanu nebūtu jāmaksā.
N.Aleksejeva norāda – šāds politiskās partijas konts
“Facebook.com” ir, piemēram, “Pārdomu Pērles” un “Esi
atbildīgs”. “Tiek pārpirktas domubiedru grupas, piemēram,
grupa par to, ko pērk un pārdod Liepājā, ir nonākusi politiķa
rokās. Tā ir grupa, kuras 45 000 auditorija ir cilvēki ar savām
ikdienas vajadzībām un vēlmēm. Tas ir veids, kā politiķi dabū
“Facebook.com” lielāku, praktiski domājošu auditoriju,
nemaksājot par to šim sociālajam medijam naudu par reklāmu.
Tikmēr cita politiskā partija veido lapas internetā ar patriotisku
saturu un pret Krieviju, līdz ar laiku tur parādās arī
informācija par atsevišķiem kandidātiem un intervijas ar
viņiem,” saka N.Aleksejeva. Viņa uzsver – lai iegūtu pēc
iespējas lielāku sekotāju skaitu, jābūt pieredzei darbā ar
sociālajiem medijiem.
Balsošanas iespējas
Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju
saraksti. Tas nozīmē, ka vēlēšanu dienā vēlētājs drīkst
doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, bet, lai nebūtu
iespēja nobalsot vairākkārt, vēlētāja pasē iespiež spiedogu
par dalību vēlēšanās.
Vēlēšanu dienā,
6.oktobrī, vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no
pulksten 7.00 līdz 20.00.
Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu
dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā
var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs
trešdien, 3.oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien,
4.oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 5.oktobrī, no
pulksten 10.00 līdz 16.00.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties
vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu
personu aprūpētāji var balsot savā atrašanās vietā. Balsošanu
vēlētāja atrašanās vietā varēs pieteikt no 1.oktobra līdz
6.oktobra pulksten 12.00 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu
dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.
Vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturas
ārvalstīs, var balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem
ārvalstīs vēlēšanu dienā vai arī
pieteikties balsošanai pa pastu. Pasta balsošanai var pieteikties
vēl līdz 14.septembrim.
Balsošanas
dokumenti 13.Saeimas vēlēšanās ir: derīga
Latvijas pilsoņa pase vai derīga Latvijas pilsoņa personas
apliecība (eID) kopā ar vēlētāja apliecību.
Ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš, piedalīties vēlēšanās
nevar. Atjaunot pasi iespējams jebkurā Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās
dzīvesvietas.
Vēlētāja apliecība nepieciešama tikai tiem
vēlētājiem, kuriem nav Latvijas
pilsoņa pases, bet ir Latvijas pilsoņa
personas apliecība. Vēlētāju apliecību dalībai 13.Saeimas
vēlēšanās varēs saņemt no 24. septembra līdz 5.oktobrim tajā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā,
kur izsniegta personas apliecība. Vēlētāja apliecības izsniedz
bez maksas.
Informācijas avots: www.cvk.lv
*
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras
finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
