Kaspars
Ozoliņš: “Ir arī jāizdara vēlētāja demokrātiskais pienākums
un jāaiziet uz vēlēšanām.”
Jūlija
otrajā pusē Latvijā izveidota Valsts kancelejas Vēlēšanu
drošības darba grupu. Tās mērķis ir nodrošināt informatīvās
telpas aizsardzību 13. Saeimas vēlēšanu kontekstā un gādāt par
informatīvās telpas drošību pret ārējo informācijas ietekmi.
Valsts kancelejas Vēlēšanu drošības darba grupas vadītājs ir
Kaspars Ozoliņš, kurš ikdienā ir Valsts kancelejas direktora
vietnieks hibrīdapdraudējuma novēršanas jautājumos.
–
Kādēļ bija svarīgi valstī izveidot šādu darba grupu pirms
13.Saeimas vēlēšanām?
–
Sabiedrībai ir jāspēj nošķir tā informācija, kas pirms
vēlēšanām cirkulēs Latvijas iekšienē – tā būs partiju
politiskā cīņa par iespēju iegūt pēc iespējas lielāku
vēlētāju balsu skaitu, – no tās informācijas, kas vēlēšanu
norisi varētu ietekmēt no ārpuses. Vēlēšanu likumā ir iekļauta
norma, ka dienu pirms vēlēšanām aģitācija medijos ir aizliegta,
lai cilvēki spēj pārdomāt pirmsvēlēšanu laikā dzirdēto,
izvērtēt to un nākamajā dienā doties uz vēlēšanu iecirkņiem
izdarīt savu izvēli. Jā, sociālajos tīklos to var darīt arī
šajā laikā, ja vien tā nav organizēta vai slēpta aģitācija.
Tādi ir mūsu šodienas apstākļi.
Nevienam,
kurš no ārpuses vēlētos ietekmēt Latvijas vēlēšanu norisi,
vēlētāju noskaņojumu par labu vienam vai otram kandidātam, nerūp
Latvijas likumi. Laiks, kad Latvijas mediju telpā nav nevienas citas
ziņas par vēlēšanām, ir piemērots, lai kāds no ārpuses ar
mērķētām, organizētām informācijas operācijām nosvērtu
vēlētājus par labu kādam kandidātam, censtos atturēt no
piedalīšanās vēlēšanās vai kultivētu viedokli, ka vēlēšanu
rezultāts jau iepriekš ir izlemts, tādēļ nav nozīmes tajās pat
piedalīties. Šādi argumenti ir vislielākās muļķības!
–
Kas ir tas “kāds”, no kā aizsargāsimies?
–
Vairāku citu valstu pieredze liecina, ka Krievija jau ir ļoti
prasmīgi veikusi vēlētāju ietekmēšanu vairākās valstīs: ASV,
“Brexit” balsojumā Lielbritānijā, Katalonijas neatkarības
balsojumā, Vācijas balsojumā. Visos šajos gadījumos redzam tiešu
vēlmi sašķelt vēlētājus, polarizēt viņus, izraisīt emocijas
un panākt, lai emociju uzplūdā viņi rīkotos tā, kā nebūtu
rīkojušies ikdienā. Protams, bez Krievijas ir arī citas valstis,
kas ļoti aktīvi darbojas kiberuzbrukumu jomā. Tāpat arī jāņem
vērā, ka ir valstis, kurās vēlēšanās nav bijusi Krievijas
ietekme, bet tiek teikts, ka tā tomēr bijusi.
Mēs
varam identificēt valsti, kas mums ir kaimiņos un pagātnē ir
izrādījusi interesi par mūsu vēlēšanu rezultātiem, tas
atspoguļojas arī valsts drošības iestāžu ikgadējos pārskatos,
bet no otras puses – mums kā Vēlēšanu drošības darba grupai ir
vienalga, no kurienes nāk ārējā ietekme. Mēs to nešķirosim, jo
galvenais ir, lai Latvijas vēlētāja izvēle nebūtu atkarīga no
kāda cita spēlētāja ārpus valsts robežām.
Jebkas,
par ko mēs tagad runājam vēlēšanu kontekstā, ir vislabāk
saskatāms Krimas aneksijas un agresijas Austrumukrainā, kur bija
vērojams hibrīdkarš. Šis gadījums apliecināja, ka ar dažādām
manipulācijām var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus – tas ir
noticis un var notikt arī turpmāk. Sagraut uzticību valsts
demokrātiskajām institūcijām var ļoti īsā laikā. To
nedrīkstam pieļaut.
–
Kas ietilpst Vēlēšanu drošības darba grupā un ko tā jau
paveikusi?
–
Tajā ir dažādu valsts drošības iestāžu pārstāvji. Risinām
koordinācijas jautājumus, veidojam informācijas apmaiņas un
verifikācijas sistēmu, komunicējam ar sabiedrību – to darīsim
arī vēlēšanu dienā par iespējamiem incidentiem. Sadarbojamies
arī ar sociālajiem medijiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. To visu
darām jau preventīvi, lai iesaistītās puses būtu informētas par
iespējamajām darbībām un rīcību šādās situācijās. Pēc
vēlēšanām šī darba grupa vēl pastāvēs līdz jaunās valdības
sastādīšanai, bet pēc tam darbu beigs.
Jāņem
vērā, ka hibrīdais apdraudējums var izpausties arī ikdienā,
tādēļ arī pēc vēlēšanām Latvijā būs jāuztur sabiedrības
informētība par to, lai veicinātu izpratni. Nākotnē atklāts
paliek jautājums, kā Latvijas valsts risina hibrīdapdraudējuma
jautājumus.
–
Kā Latvijas iedzīvotājam būt pārliecinātam, ka vēlēšanās
viss notiks korekti un bez ārējās ietekmes?
–
Galvenais Latvijā ir saglabāt demokrātisku vēlēšanu procesa
integritāti, un mēs to noteikti varam nodrošināt. No ārpuses nav
iespējams uzlauzt Latvijas vēlēšanu sistēmu un grozīt balsojuma
rezultātus, jo Latvijas vēlētājs savu izvēli izdara, liekot
atzīmes “+” vai svītrojot kandidāta vārdu, uzvārdu uz papīra
biļeteniem. Tie nekur nepazūd un tiek saglabāti. Ja būtu tikai
elektroniska balsošanas sistēma, tad būtu citādāk. Arī balsu
skaitīšana vēlēšanās notiks manuāli – tiesa, vispirms balsis
tiks saskaitītas elektroniski, skenējot biļetenus, bet pēc tam to
visu manuāli pārskaitīs. Kāda būs vēlētāju griba, tāda tā
arī atspoguļosies vēlēšanu rezultātos.
Tāpēc
ir būtiski saprast un nošķirt pirmsvēlēšanu cīņu un vēlmi
ietekmēt vēlētāju prātus ar dažādiem līdzekļiem no ārpuses,
jo vēlēšanas Latvijā tāpat būs tiešas, godīgas, atklātas un
manipulācija ar rezultātiem nenotiks. Tas arī ir Vēlēšanu
drošības darba grupas galvenais mērķis – nodrošināt mūsu
Saeimas vēlēšanu integritāti.
Centrālā
vēlēšanu komisija ļoti labi prot savu darbu. Tas, kas mūsdienās
ir mainījies, ir informatīvā vide un tehnoloģiskās iespējas.
Šodien ir iespējams manipulēt gan ar vēlētāju noskaņojumu,
prātiem, gan ielauzties partiju, vēlēšanu komisiju mājaslapās
internetā, sagrozīt informāciju sev izdevīgā veidā un pēc tam
to nopludināt. Sabiedrībai jāsaprot, ka tādas ir šodienas
iespējas, jāspēj atpazīt šādus draudus, attiecīgi reaģēt un
nebūt emocionāliem. Latvijas Saeimas vēlēšanu likums ļauj
vēlētājam dienu pirms nomierināt emocijas.
–
Uz ko jūs gribētu vērst vēlētāju uzmanību, gatavojoties
13.Saeimas vēlēšanām?
–
Gribētos, lai vēlētāji izvēles izdarīšanu, par ko balsot,
neatstāj uz pēdējo brīdi. Saeima ir strādājusi četrus gadus,
jaunās partijas ir iesniegušas savas programmas, arī visi
kandidātu saraksti ir iesniegti, tādēļ ir iespējams izvērtēt
gan partiju programmas, gan paveiktos darbus. Analizējiet
informāciju un neļaujieties emocijām! Lai neiznāk tā, ka
nākamajā dienā pēc vēlēšanām savs lēmums jau jānožēlo.
Daļa
no ārējās ietekmes mērķa ir diskreditēt Latvijas vēlēšanu
sistēmu un institūcijas. Ir jāsaprot un jāatšķir, ka visa kņada
ap vēlēšanām, kas būs melnās publiskās attiecības, ir sava
veida dabisks process, kas saistās ar politiskajām cīņām, bet
tas neietekmēs vēlēšanas. Vēlēšanas notiks, tās būs godīgas
un atklātas, rezultāts būs tāds, kādu vēlētāji būs pauduši.
Domāju,
ka vēlēšanas ir viens no pilsoniskajiem pienākumiem, ko katrs var
īstenot, arī ar mērķi stiprināt demokrātiskās Latvijas
valstiskumu un institūcijas. Vēlēšanas ir iespēja to darīt
pašiem vēlētājiem, neļaujot to darīt kādam ar ietekmi no
ārpuses. Gribētos, lai vēlētāji Latvijas simtgades gadā
atcerētos ne tikai Dziesmu un Deju svētkus, citas kultūras
aktivitātes, par kurām mēs esam lepni, vienoti un patriotisma
pārņemti par savu valsti, jo tas nav vienīgais veids, kā
stiprināt savu valsti. Ir arī jāizdara vēlētāja demokrātiskais
pienākums un jāaiziet uz vēlēšanām.
Ejot
uz vēlēšanām, mēs stiprinām savu valsti, tās institūcijas,
valstiskumu kopumā, demokrātiju, lai otrajā simtgadē Latvija
spētu attīstīties tikpat labi, kā esam to darījuši pirmo
neatkarības gadu laikā pirms okupācijas, gan atgūstot neatkarību.
Uzskatu, ka esam ļoti veiksmīgi attīstījušies kā valsts. To
uzskatāmi var redzēt arī OECD organizācijas (Ekonomiskās
sadarbības un attīstības starpvalstu organizācija – red.)
salīdzināmajos datos, kur analizēta valstu, tajā skaitā,
piemēram, arī Dienvidkorejas, Singapūras, Taivānas, Igaunijas un
citu, attīstība kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu
sākuma. Zinot šābrīža sabiedrības noskaņojumu, domāju, daudzi
būs pārsteigti uzzināt, ka pēc OECD datiem Latvija ir 1.vietā
ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā. Ir būtiski arī nākotnē
saglabāt šādu tempu vai būt tuvu tam, tādēļ ir vajadzīga
iedzīvotāju vienotība – tāda, kādu to Latvijā izjūtam
simtgades gadā. Tāpēc ir vajadzīga pilsoņu vēlme piedalīties
vēlēšanās un savas valsts stiprināšanā.
*
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās
attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
