No šī gada septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro
lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien lēma Ministru kabinets.
Ceļot minimālo algu pedagogiem, valdība pilda šī gada sākumā
apstiprināto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no
2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Saskaņā ar minēto
grafiku pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2018.gada
1.septembra ir 710 eiro.
Atbilstoši tam tiek palielinātas arī izglītības iestāžu vadītāju,
arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas
īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē
(koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša
darba algas likmes. Tas nozīmē, ka izglītības darbiniekiem, kuru
izglītības iestādēs ir no 100 līdz 500 izglītojamajiem, zemākā mēneša
darba alga par likmi tiek celta par 50 eiro.
Pedagogu zemākajai mēneša darba algai par likmi pieaugot no 680 līdz
710 eiro, par 35 (līdz 785 eiro) pieaug arī izglītības metodiķa minimālā
alga par likmi.
Tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 24 129 vispārējās
izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās
izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem, kā arī
4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.
Papildu nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu pedagogu
minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada
1.septembri, ir 6,168 miljoni eiro 2018.gadā, 17,588 miljoni eiro
2019.gadā un turpmāk ik gadu.
Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes
paaugstināšanai līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada 1.septembri, valdība
atbalstīja priekšlikumu šogad finansējumu 2 844 345 eiro apmērā
nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas un budžeta resora
“Mērķdotācijas pašvaldībām” esošo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot
finansējuma pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un
pasākumiem, kā arī finansējumu 3 323 704 eiro apmērā novirzīt no valsts
budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tā kā papildu finansējuma aprēķins veikts, pamatojoties uz
izglītojamo skaitu un struktūru 2017.gada 1.septembrī, savukārt
2018.gada 1.septembrī prognozēts izglītojamo skaita pieaugums par 3362
skolēniem, kam indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 2018.gadā
1 056 516 eiro, 2019.gadā un turpmāk ik gadu – 3 169 548 eiro, tad
gadījumā, ja izglītojamo skaita un to struktūras izmaiņu rezultātā būs
nepieciešams papildu finansējums, IZM iesniegs priekšlikumu papildu
finansējuma piešķiršanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Iepriekš minimālā alga par likmi tika celta pirms diviem gadiem, kad
tika apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Tā izstrāde
sākās vēl 2014.gadā, kad izglītības un zinātnes ministre bija Ina
Druviete. Pēc 12.Saeimas vēlēšanām iesākto darbu turpināja nozares
ministre Mārīte Seile, taču darbs pie jaunās kārtības izstrādes tika
pabeigts vien 2016.gadā, kad ministra amatā strādāja esošais ministrs
Kārlis Šadurskis (V). Toreiz minimālā alga par likmi tika celta no 420
eiro līdz 680 eiro.
Šadurskis iepriekš norādīja, ka šīs valdības darbības laikā pedagogu
algām papildu tika piešķirti apmēram 77 miljoni eiro, kas vidējai
pedagogu algai ļāva pieaugt par 65 eiro. Gaidāmais minimālās algas
likmes kāpinājums ļaus vidējai algai pieaugt vēl par dažiem desmitiem
eiro par slodzi.
Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus
izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu
pedagogu algām, šodien lēma Ministru kabinets.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) valdības sēdē atzina, ka
minētajā jautājumā ir panākta būtiska vienošanās, jo pēc vairākiem
gadiem jautājumā par izglītību tiek runāts par kvalitāti. Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus premjers vērtēja kā
ļoti labu rezultātu.
Minētos noteikumus atbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrība, rosinot veikt atsevišķus nelielus tehniskus
precizējumus.
Turpretī Latvijas Lielo pilsētu asociācija iebilda pret IZM
piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem, jo, tos pieņemot, lielajās
pilsētās nākšoties slēgt atsevišķas skolas. Kā piemēri tika minētas
vidusskolas Liepājā un Daugavpilī, tomēr izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis (V) argumentēja, ka asociācijas dati par skolām
minētajās pilsētās nav patiesi.
IZM sagatavotie noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba
samaksas finansēšanā vidusskolas posmā ietver normu, kas nosaka, ka,
aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas
finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus – viens no
tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs – izglītības kvalitātes
rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri
finansējuma piešķiršanai.
Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas
vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā
esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs,
mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un
materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz
III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).
Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto
centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu vidējam indeksam ir jāsasniedz
vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra
līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada
1.janvāra līdz 2029.gada beigām – vismaz 50%, savukārt turpmāk – vismaz
60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu,
kas piemērojama katram no OCE.
Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs
atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots, ka, ja
izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad
finansējums tai netiks atteikts uzreiz.
Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100%
valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas
klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti
divi risinājuma ceļi.
Viens no tiem attieksies uz situācijām, kad skolēnu skaits
vidusskolas klašu grupā sasniedz vismaz minimāli noteikto. Fiksējot
nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiks
izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies,
tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiks piešķirti tikai 50% aprēķinātā
finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs
nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu
atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir
pašvaldība.
Otrs scenārijs attiecas uz vidusskolām, kurās ir ne tikai
nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo
skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņems brīdinājumu, bet jau
otrajā gadā skolai tiks noņemts valsts budžeta finansējums pedagogu
atalgojumam.
Lai izvērtētu OCE indeksa aprēķināšanas formulu, kā arī citus
iespējamos uzlabojumus minētajā kārtībā, valdība tāpat nolēma, ka IZM
līdz 2019.gada 1.oktobrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais
ziņojums par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai
skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus.
Lai gan noteikumi stāsies spēkā šajā mācību gadā, jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.gada 1.septembra.
