Jaunais mācību gads ir klāt – bērni un jaunieši atkal satiksies, lai turpmākos deviņus mēnešus gandrīz katru dienu būtu plecu pie pleca ar saviem skolasbiedriem un skolotājiem. Ar kādām sajūtām katrs no mums gaida Zinību dienu? Domājams, pirmklasnieku vecākiem ir priecīgs satraukums un mazliet skumjas izjūtas – viens posms dzīvē ir noslēdzies uz visiem laikiem. Arī man šis būs īpašs gads, jo vecākā meita uzsāks skolas gaitas – teikšu godīgi, esmu aizkustināta! Man sava pirmā skolas diena asociējas ar gladiolām un pirmo ābeci. Redzēs, kāda tā būs man kā mammai.
Domāju, ka ne visi gaida jauno mācību gadu ar prieku – katrs no mums taču atceras, ka skolā kāds tika vairāk atstumts, apsmiets… Vai bieži iedomājamies par tiem, kuru ikdiena paiet apvainojumos? Vai priecājamies tikai par sevi, jo viss taču ir kārtībā? Vecākiem vairāk būtu jārunā ar bērnu, jāstāsta, ka mēs esam dažādi un, ja kāds atšķiras, tas nav slikti – tas vienkārši ir citādāk! Kā man teica kāds man svarīgs cilvēks – bērni ir elastīgi, viņi visu sapratīs. Tātad – ja es kā pieaugušais izskaidrošu bērnam lietas būtību, tad viņš to pieņems kā normālu parādību. Tā veidojas sapratne, līdzjūtība un līdzcietība. Pacietība gan noteikti nāk krietni vēlāk. Bet tā atnāk.
Runājot par pacietību, tā noteikti visvairāk nepieciešama tieši mammām un tētiem. Klausoties mazo skolēnu vecākus, radies iespaids, ka mājasdarbi ir tāda kā vecāku intelekta un prāta spēju pārbaudīšana. Ikdiena mainīsies, mīļie vecāki, sāksim atkal mācīties, vai ne?
Pēdējos gados gan īpaši tiek uzsvērtas skolēnu tiesības, pazaudējot to otru vārdu – pienākums. Manuprāt, skolotāji reizēm jūtas kā ķīlnieki – viņi nedrīkst dusmoties un teikt kādu skaļāku vārdu (kaut reizēm tas ir ļoti nepieciešams), jo tā tikšot aizskartas bērna tiesības. Es novēlu vecākiem un reizē arī sev neaizmirst un pārrunāt ar savu bērnu to, kas ir cieņa, kā vajadzētu uzvesties skolā un ka savs skolotājs ir jāciena. Es iešu pretī jaunajām pārmaiņām ar patīkamu satraukumu sirdī un cerībām, ka mācību procesa laikā bērnos netiks iznīcināta tā dabiskā zinātkāre un atvērtība jaunajai skolas pasaulei, kas viņos ir, beidzot bērnudārzu.
