Alūksnes Pilssalā viduslaiku pils Dienvidu tornī turpinās arheoloģiskie izrakumi, kurus veic arheologs Uldis Kalējs ar savu komandu. Ir jauni atradumi, starp kuriem ir arī relikvija.
Izpētīts jau daudz
Izrakumi Dienvidu tornī notiek kopš 24.jūlija. U.Kalējs ar lepnumu atzīst – šobrīd izpētīts jau daudz. “Daļā aiz krāsns ir jau gandrīz sasniegts pagraba grīdas līmenis, kur, izrādījās, bija jārok 80 centimetrus dziļāk, nekā sākotnēji paredzējām. Arī pārējās daļās pakāpeniski rokam dziļāk, fiksējot profilus un pārējo. Secinām, ka Dienvidu torņa apbūve bijusi vairākkārtīga. Daļā, ko šobrīd attīrām, atsedzas brukušais jumts – tornī bijusi ugunsnelaime un jumts iebrucis. Tagad šos gruvešus atsedzam. Spriežot pēc tā, ko virspusē esam atraduši, visticamāk, ugunsgrēks Dienvidu tornī bijis 16.gadsimta beigās – 17.gadsimta sākumā. Kas bijis par iemeslu ugunsgrēkam – atbildes šobrīd nav, jo vēl neesam atraduši neko tādu, kas būtu kā nepārprotams pavediens uz to. Jāuzsver, ka toreiz pēc ugunsgrēka pils iemītnieki šos gruvešus nav iztīrījuši – tā arī atstājuši, virsū veidojot nelielu uzbērumu un uzliekot koka grīdu, turpinājuši tornī dzīvot. Pēc laika arī virs tās ir veidots uzbērums,” stāsta U.Kalējs.
Arī mājdzīvnieki
Secināms, ka Dienvidu tornī mitināti arī mājdzīvnieki, jo atsegts dzīvnieku mēslu slānis 10 centimetru biezumā. “Arī virs tā ir uzbērums, virs kura atradusies krāsns. Tā ir citādāk veidota nekā tā, ko vasarā atsedzām Dienvidu priekšpilī – tā bija akmens krāvuma krāsns, bet šajā krāsnī izmantoti ne tikai akmeņi, bet arī ķieģeļi un dolomīts. Secinām, ka virs krāsns līmeņa bijuši vēl vismaz divi stāvi – par to liecina divi izteikti deguma slāņi, ko atsedzām starp gruvešiem. Starpstāvus iezīmē ne tikai deguma slāņi, bet arī dažādi atradumi,” saka U.Kalējs.
Atsegts arī logs, kas gan ir aiztaisīts ciet. U.Kalējs norāda – Dienvidu tornis atrodas augstākā punktā, jo pils pagalma līmenis nav bijis līdzens. “Iespējams, logs aiztaisīts, jo, paaugstinot tornī grīdas līmeni, tas traucējis,” spriež U.Kalējs.
Siena ar oriģinālu šuvojumu
Izrakumu laikā atrakta Dienvidu torņa siena, kurā tagad uzskatāmi var redzēt, kāda tā bijusi pirms vairākiem gadu simtiem, un salīdzināt ar to, ko ik dienu varam vērot šodien virs zemes esošajā daļā. “Akmeņu sienai saglabājies torņa oriģinālais šuvojums – ķieģeļi, māla dakstiņu lauskas un kaļķa java. Pēc restaurācijas tās varēs veiksmīgi eksponēt. Šobrīd sienu akmeņos ļoti uzskatāmi redzamas arī ugunsgrēka pēdas. Šodien redzam, ka sienā daudziem akmeņiem ir plakanas virsmas, bet oriģināli tā nav bijis – ugunsgrēka karstuma rezultātā akmeņi ir saplaisājuši, pārējās daļas atdalījušās un nokritušas,” komentē U.Kalējs.
Atrod relikviju
Starp nozīmīgākajiem atradumiem minama relikvija ar Svētā Jura attēlu. Tā atrasta pie torņa ieejas kāpnēm. “Tā ir māla plāksnīte ar Svētā Jura attēlu krāsainā metāla ietvarā, kas gan ir sadalījies daudzos gabalos. Plāksnīte gan arī salūzusi trijās daļās, bet, saliekot tās kopā, var ļoti labi redzēt attēlu. Turklāt redzams, ka tas ir smalks darbs, jo attēls nostrādāts ļoti filigrāni. Tas ir mākslas darbs,” uzsver U.Kalējs.
Brīvā enciklopēdija “Vikipēdija” vēsta, ka Svētais Juris jeb Svētais Jurģis (pēc leģendas dzimis starp 270. līdz 281.gadu, miris 303.gadā) ir kristiešu svētais. No zinātnes viedokļa nekādas pazīmes par Svētā Jura vēsturisko prototipu nav saglabājušās. Tradīcija vēsta, ka Svētais Juris bija viens no Romas impērijas imperatora Diokletiāna labākajiem karavīriem. Kad Diokletiāns pieprasīja, lai visi kristieši pielūdz pagānu dievus, Svētais Juris to darīt atteicās, kaut arī Diokletiāns vairākkārt to gan ar dāvanām, gan draudiem piedāvāja. Rezultātā imperators bija spiests sodīt Svēto Juri ar nāvi. Gadsimtu gaitā Svētā Jura leģenda papildinājās ar stāstu par to, ka Svētais Juris, glābdams valdnieka meitu, nogalina pūķi, kā rezultātā daudzi cilvēki pievēršas kristietībai. U.Kalējs norāda – arī atrastajā attēlā redzama Svētā Jura cīņa ar pūķi.
Kulons un pīpes galva
Savukārt augšējā deguma slānī atrasts skaists kulons. “Tas ir ļoti labi saglabājies – šķiet, kāds to tikai nesen pazaudējis, lai gan tā, protams, nav. Kulona vidū attēlots saules pulkstenis ar romiešu cipariem. Pieļaujams, ka tas varētu būt no perlamutra gliemežvāka, bet to noteiks restaurators. Esam atraduši arī skaistus, filigrāni nostrādātus apkalumus, baltā māla pīpes galvu. Parasti izrakumos var atrast pīpes kātu fragmentus, bet šeit atradām galvu, kas arī skaisti ornamentēta. Atrasti arī dažādi dzelzs izstrādājumi – atslēgas un citi. Esam atraduši kādu būvniecības detaļu no metāla, kuras funkcionalitāte vēl jāskaidro restauratoriem. Atrastas daudzas naglas un citas būvniecības detaļas, keramikas lauskas,” stāsta U.Kalējs.
Atrasti arī daudzi dzīvnieku kauli un dzīvnieka skelets. “Cilvēka kaulus līdz šim Dienvidu tornī neesam atraduši. Citās pilīs Latvijā pagrabstāvos tie ir atrasti, piemēram, Cēsīs,” saka U.Kalējs.
Izrakumi vēl turpināsies
Tiek atrasti daudzi māla dakstiņi no iebrukušā jumta, bet pilnībā veseli – ļoti reti, gandrīz visi ir saplīsuši. Uz dakstiņiem redzams ornaments, kas vilkts ar pirkstiem. “Ir gan klostertipa dakstiņi, kas ir senāki, gan mēles tipa dakstiņi. Uz dažiem dakstiņiem redzami dzīvnieku ķepu nospiedumi, kas, visticamāk, radušies brīdī, kad ķieģeļu dakstiņi pēc izgatavošanas nolikti žūt. Lai saprastu, cik dakstiņu jumtam izmantots un kādu platību tie aizņēmuši, atsevišķi nodalām unikālās detaļas ar dakstiņu tapiņām jeb stiprinājumu vietām,” saka U.Kalējs.
Arheoloģiskie izrakumi Dienvidu tornī vēl šobrīd turpināsies. U.Kalējs norāda – no augstākās vietas vēl raks 1,5 metru dziļumā, no jau zemāk atsegtās – nepilna metra dziļumā.
— Teksts un foto: Līga Vīksna
