Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni,
mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro,
sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Šī gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6%.
Salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba
samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.
Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa
auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Mēneša vidējā bruto darba
samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035
eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un
pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un
finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984
eiro jeb par 9,2%.
Otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta,
izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar
iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4%. Gada laikā
tā pieauga par 10%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma
tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,4%, bija 7,4%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana
darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus
strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie
uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī
valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru
ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku
skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem,
pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds 2018.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar
2017.gada otro ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 188,5 miljoniem
eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē,
pieauga par 0,6% jeb 4400.
Šī gada otrajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības
un sociālās aprūpes nozarē – par 15,2% (straujāks kāpums – veselības
aizsardzības nozarē), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē –
par 13,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,7%
(straujāk – ēdināšanas pakalpojumos), lauksaimniecības, mežsaimniecības
un zivsaimniecības nozarē – par 10,9% (straujāk – augkopības,
lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību, kā arī mežsaimniecības
un mežistrādes nozarēs), citu pakalpojumu nozarē – par 10,5% (straujāk –
mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas
un citos individuālajos pakalpojumos), apstrādes rūpniecībā – par 10%.
Otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes
darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un
komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves
rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko
pakalpojumu, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un
sanācijas nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Pārējās
jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo
valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un
ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver
sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās
lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko
tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu
nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, mākslas, izklaides un
atpūtas nozarē.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gada
otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, straujāk
pieauga Kurzemes reģionā – par 11,4%, Pierīgas – par 9,5% un Latgales
reģionā – par 9,4%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1128
eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 8%. Mazāki pieauguma tempi bija
arī Zemgales reģionā – 8,1% gadā un Vidzemes reģionā – 8,5%. Joprojām
viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir
Latgales reģionā – 702 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.
Baltijas valstīs 2018.gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto
darba samaksa bija Igaunijā – 1321 eiro, Latvijā – 1004 eiro, bet
Lietuvā – 927 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni
vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija
Lietuvā – 10,5% gadā, Latvijā – 8,4%, bet Igaunijā viszemākais – 6,4%.
