Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas
lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM)
trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), aģentūru LETA
informēja ZM.
Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas
Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo
situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.
Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība
aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir
novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54%
mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir
samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus
līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas
platības.
Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu
to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot
atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos
gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu
un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki
lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad
vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti
iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas
palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla
līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.
Līdz ar to pēc ZM prognozēm ilgstoša sausuma ietekmē lopbarības
sagatavošanas un iegādes papildu izmaksas Latvijā šogad veidos 100,5
miljonus eiro jeb par 80% vairāk nekā iepriekšējos trīs gados vidēji.
ZM prognozē, ka sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no graudaugu un
rapša realizācijas šajā gadā varētu sasniegt 137,2 miljonus eiro jeb
27%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo ieņēmumu apjomu.
“Pat graudu un rapša eksporta cenu pieaugums šajā gadā nevar
nokompensēt ieņēmumu samazinājumu, ko rada ražas samazinājums, platību
struktūras izmaiņas un apstākļu spiesta nepieciešamība sēt mazražīgākus
graudaugus. Jāatzīmē, ka šī gada zemnieku ieņēmumus ietekmē arī
nepieciešamība veikt izmaiņas sējumu struktūrā, dēļ pagājušā gada
pārmitrajiem apstākļiem rudens periodā, kas liedza apsēt plānotās
ziemāju platības,” norādīja ZM.
Ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no
augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu realizācijas šajā gadā varētu sasniegt
28,4 miljonus eiro jeb 44%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu
vidējo ieņēmumu apmēru. Pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens
lielajām lietavām, Latvijas augļkopji cieta ievērojamus zaudējumus, kas
vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā un slapjā 2017.gada vasara
traucēja normālu ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai.
Mežsaimniecībā ilgstošā sausuma izraisītie meža ugunsgrēki, kā arī
bojā gājušās jaunaudzes kopumā veido zaudējumus 92,9 miljonu eiro
apmērā.
Savukārt precīzi pateikt zaudējumus cietušo saimniecību skaitu šobrīd
nevar, jo tas ir ļoti atšķirīgi reģionu starpā un arī saimniecību
līmenī, informēja ZM.
