Ir izstrādāts projekts Alūksnes Jaunās pils telpu pārbūvei un restaurācijai, radot redzējumu, ko katrā no pils stāviem nākotnē Alūksnes novada pašvaldība vēlētos – gan sabiedrībai atvērto krājumu pagrabstāvā, gan restorānu pilī.
Atklātais krājums
Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka stāsta, ka ir izstrādāts Alūksnes Jaunās pils pārbūves un restaurācijas projekts. Tajā paredzētie darbi sadalīti trīs kārtās un paredz arī nodrošināt, lai Alūksnes Jaunā pils būtu pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
“Veicot pārbūvi, Alūksnes muzeja darbība netiktu būtiski ietekmēta. Pils pagrabstāvs tiktu ekspluatēts Alūksnes muzeja krājuma vajadzībām – tur būtu atklātais krājums sabiedrības interesēm. Pirmais stāvs būtu kā reprezentatīvās telpas – tiktu reprezentēts Alūksnes Jaunās pils interjers. Pirmajā stāvā atrastos pils restorāns, kas nākotnē droši vien tiktu nodots kāda uzņēmēja pārvaldībā. Otrajā stāvā atrastos Alūksnes muzejs, bet bēniņu stāvs netiktu ekspluatēts,” norāda D.Pelaka.
Finansējums jāmeklē
Alūksnes muzeja direktore norāda, ka restaurācija Alūksnes Jaunajā pilī jau notiek – pamazām iespēju robežās piesaistot gan Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu caur projektiem, gan par Alūksnes novada pašvaldības finansējumu, gan iesaistoties pārrobežu projektos. “Uzmanība būtu jāpievērš tam, lai primāri rastu finansējumu pirmās kārtas darbiem, kas paredz pils stabilitātes un energoefektivitātes uzlabošanu. Šobrīd Alūksnes Jaunās pils apkures izmaksas ir diezgan lielas – tās jāsamazina,” saka D.Pelaka.
Šobrīd finansējuma Alūksnes Jaunās pils pārbūvei un restaurācijai nav – tapis projekts, bet par līdzekļu piesaisti vēl jāgādā. “Esmu jau interesējusies pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļā, vai tuvākajā laikā nav gaidāmi konkursi finanšu piesaistei energoefektivitātes uzlabošanai – diemžēl šobrīd nav,” saka D.Pelaka.
Rosina atdalīt pili no muzeja
Informatīvi jautājumu par Alūksnes Jauno pili skatīja Alūksnes novada domes apvienoto komiteju sēdē augustā. Deputāts Ainars Melders rosināja nākotnē veikt izmaiņas pašvaldības iestādēs. “Šobrīd ap pili un muižas parkā parādās ļoti smukas lietas, tāpēc ierosinu Jauno pili atdalīt no Alūksnes muzeja. Par to jau iepriekš domē esam diskutējuši. Alūksnes muzejs būtu atsevišķa iestāde, bet pils un parks – kā otra atsevišķa iestāde, kas arī gādā par finansējuma piesaisti un visu pārējo. Tagad mums ir iespēja to izdarīt. Muzejam kā iestādei ir sava specifika – gādāt par krājumu un citas funkcijas. Alūksnes muzejs paliktu un turpinātu strādāt. Šobrīd Alūksnes muzeja direktorei darbu ir par daudz. Tādēļ, skatot 2019.gada pašvaldības budžetu, vajadzētu Alūksnes Jauno pili un muižas parku ar savu budžetu nodalīt no muzeja. Alūksnes muižas parks šobrīd smuki attīstās – varētu būt divi vai trīs cilvēki, kuri pili un parku pārrauga un uztur. Šobrīd to visu uzlikt darīt muzejam nebūtu smuki,” teica A.Melders.
Provizoriski – 4 miljoni eiro
Lai Alūksnes Jauno pili uzpucētu atbilstoši tam, kā to iecerējis projektētājs, provizoriski nepieciešami 4 miljoni eiro. Deputāts Laimonis Sīpols interesējās, kādēļ projektā 10 procenti jeb 282 000 eiro iekļauti neparedzētiem gadījumiem. “Tā nav maza summa. Kas var būt neparedzēts, ja projektētājs visu ir izpētījis un aprēķinājis?” jautāja L.Sīpols.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja, ka tas ir pils restaurācijas projekts, kur būvdarbu laikā var atklāties ļoti daudz neparedzētu darbu. “Šobrīd summas ir provizoriski aprēķini. Ja mums Jauno pili izdotos savest kārtībā par 4 miljoniem, mēs būtu ļoti laimīgi, bet varbūt beigās vajadzēs 6 miljonus, jo šobrīd visam izmaksas palielinās,” sacīja A.Dukulis.
— Līga Vīksna
