Paldies, Alūksne, par tavu viesmīlību! Pabiju savā dzimtajā novadā. Biju Alūksnes pilsētas svētkos gan kā amatniece, tirgojot pašas darinātas rotas no sutaša, gan kā tūriste. Pilsētā, kurā ir Bībeles namiņš, Tempļakalns, Cepurītes sala, ezers, kas ir katra makšķernieka sapnis, Alūksnes Jaunā pils ar Dabas muzeju. Muzeja apmeklējumam vajag ieplānot n-tās stundas, jo muzeja vadītājs Aldis Verners stāsta tik saistoši, ka var klausīties un klausīties: par ģeoloģiju, par astroloģiju, par putniem, jūras mošķiem, minerāliem…
Mans rezumējums – gardi paēst var kafejnīcā “Altiņš”. Bērnības garšu var noķert “unītī”, kur nopērkami cepumi, kādus mamma cepa bērnībā. Tik vajadzētu likvidēt to bomžu beņķīti pretim “unītim”!
Paldies Alūksnes meitenēm Gundegai un Elīnai, kuras rūpējās par amatniekiem pilsētas svētkos!
Paldies manai atbalsta grupai – Dacei R. un Ievai Ā. Interesantus suvenīrus ar malēniešu noskaņām var atrast Alūksnes tūrisma informācijas centrā.
Intara Busuļa koncerts piektdien bija dievīgs! Cepuri nost! Es dabūju “pieci” (“dod pieci”) no paša dziedātāja! Dod, Dieviņ, katram cilvēkam atrast savu sirdsdarbu un vēl spēku, lai ar to nopelnītu Latvijā! Cepuri nost!
— Novadniece Ilze Āboliņa
