Malēnieši ir sirsnīgi ļaudis un īsti sava novada patrioti, reizēm naivi, toties spītīgi! Runā malēniskā izloksnē, ar izteiktu, lauzto intonāciju un savdabīgu platā un šaurā „e” un „ē” izrunu. Malēnieši nav īpaši centušies popularizēt savu izloksni – mūsdienās tā strauji izzūd, jo tās zinātājiem vairs nav, ar ko sarunāties savā starpā.
Taču vietējie iedzīvotāji nemaz negrasās padoties, tiem, kas šeit dzīvo, valodā tomēr palikušas neizdzēšamas pēdas – vārdu laušana, dažādi izteikumi, atsevišķi teikumu sakārtojumi. Daži vārdi, ko citur Latvijā varbūt nesaprastu: krilcs – slieksnis, lumpis – mazs dīķis, soklis vai iesoklis – mitra ieplaka, šokti – stulmu zābaki, šircis – priekšauts, klikuči – žagas. To nevar noslēpt, un malēnieti var atšķirt.
Lai varētu sanākt kopā, Jaunlaicenes pagastā aizvadītās nedēļas nogalē notika 2. Vispasaules malēniešu svētki, kas pasākuma apmeklētājiem ļāva izjust, ka dzīve šajā pusē ir atbilstoša teicienam “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams!”. Jaunlaicenieši bija parūpējušies par visiem, lai katrs tur justos īpaši. Jaunlaicenes estrādē muzikālo baudījumu sniedza Alūksnes novada amatierkolektīvi un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris; sarunu teltī notika malēniešu tikšanās; pie Jaunlaicenes muižas muzeja pagalma izstādē “Malēnieša raksturs jeb Ak prieks, ak lustes, ak borģele” ikviens varēja piedalīties dažādās aktivitātēs; īpaši izveidotajā rotaļu dārzā ikviens bērns varēja atrast sev nodarbi. Kādreiz cilvēki nolieguši savu malēniskumu, bet šie svētki pierādīja, ka tagad malēnietis lepni paceļ galvu un nekautrējas par to, kas viņš ir.
Ikvienam pasākuma apmeklētājam bija iespēja parakstīties 2. Vispasaules malēniešu svētku viesu grāmatā, apstiprinot to, ka viņš ir malēnietis. Kopumā parakstījās vairāk kā 700 cilvēku.
— Teksts un foto: Laura Felša
