Gatavojoties Latvijas simtgadei, Alūksnes muzejā tapusi digitālā izstāde “100 vēsturiski mirkļi Alūksnē”, kas apmeklētājiem ļaus izzināt notikumus no 1918. līdz 2017.gadam: organizāciju dibināšana, nozīmīgas jubilejas, pilsētvides objektu būvniecība, nozīmīgi svētki, valstsvīru vizītes, okupācijas varu maiņas un citi svarīgi mirkļi. Šī būs pirmā izstāde, kas Alūksnes muzeja apmeklētājiem būs pieejama digitālā formātā – skārienjutīgā ekrānā.
Ziedulaiki
“Alūksne ir ar daudzveidīgu vēsturi. Šī izstāde fragmentāri atspoguļos, kā vēsturiskās norises ietekmējušas un mainījušas mūsu pilsētas dzīvi un tēlu. Katrs mirklis veido Alūksnes simtgades stāstu, vēstot par norisēm dažādās dzīves jomās,” informē Alūksnes muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Linda Apšusala.
Apmeklētājiem būs iespēja digitālā veidā ielūkoties Brīvības cīņu norisēs, kas noslēdzās ar Alūksnes atbrīvošanu, 7. Siguldas kājnieku pulka dislocēšanu Alūksnē. “Savukārt turpmākie notikumi vēsta par Alūksnes ziedulaikiem, jo līdz ar pilsētas tiesību iegūšanu sākās saimnieciskās un kultūras dzīves uzplaukums, kā arī intensīva pilsētas apbūve,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova. Šajā laikā pilsētā darbojušies nelieli rūpniecības uzņēmumi, aktīvi rosījušies amatnieki, jaunuzceltajos namos tika atvērti pārtikas, apģērbu veikali, grāmatu tirgotavas. Pilsētniekus priecēja dziesmu svētki, brīvdabas izrādes un koncerti.
Drūmie gadi
Taču šiem skaistajiem notikumiem sekoja drūmie gadi. “Tā varētu dēvēt nākamo periodu, kad pozitīvos rosības gadus nomainīja kara un okupācijas gadi. Jāatzīmē, ka 20.gadsimta 40.gadu mirkļus iesāk alūksniešiem tik zināmais lielais ugunsgrēks, kam seko okupācijas varu maiņa, mobilizācija un deportācijas,” stāsta Z.Pavlova un piebilst, ka jaunas vēsmas pilsētas dzīvē ienāca līdz ar padomju okupāciju. Padomju ideoloģija mainīja visas dzīves jomas. Daži šo periodu atceras ar pozitīvām, daži – ar negatīvām emocijām. “Ne velti arī mirkļi stāsta par duālu situāciju. No vienas puses – par strauji augošu pilsētu, kurā ik uz soļa tika celtas jaunas dzīvojamās mājas, bērnudārzi, skolas. No otras puses – šī perioda mirkļi atklāj padomju varas uzspiestos standartus, kas atstāja dziļas saknes politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Spilgti šo laiku raksturo tālaika periodikas izdevumi, kā arī fotogrāfijas, kurās vērojamas padomju varas jaunieviestās tradīcijas – jaunības svētki, darba un sporta svētki, ziedu nolikšana pie Ļeņina pieminekļa un citi zīmīgi notikumi,” par tālaika situāciju stāsta vēsturniece.
Mazie stāsti, lai neaizmirstu vēsturi
Daudziem alūksniešiem dziļi sirdī palicis Atmodas laiks, Baltijas ceļā un barikādēs piedzīvotais. Šī laika neaizstājams informācijas avots ir Alūksnes muzeja krājumā glabātās alūksniešu atmiņas. Digitālo izstādi noslēdz otrās brīvvalsts laika notikumi, kad dzīve pēc neatkarības atgūšanas bija jāsāk gandrīz no jauna. “Soli pa solim veidojusies un izaugusi mūsdienu pilsēta, saglabājot kaut ko no senā un, ienākot rietumnieciskajām tendencēm, iegūstot klāt kaut ko no jaunā. Tāda nu šobrīd ir mūsu Alūksne – krāšņa un strauji augoša. Tā lielā Latvijas vēsture jau grāmatās ir uzrakstīta, bet mazie stāsti, kas kā mozaīkas gabaliņi to veido, nereti tiek aizmirsti. Tāpēc mūsu mērķis bija saistošā veidā izstāstīt par Alūksni, lai šie stāsti vienmēr paliktu mūsu sirdīs, atmiņās un vēstures lappusēs,” uzsver Z.Pavlova.
Ar izstādes palīdzību ikviens varēs iziet Alūksnes vēstures līkločus. “Mūsu pilsēta bija, ir un būs citāda, pat īpaša – ar savu stāstu, saviem notikumiem un saviem cilvēkiem. Ar šo mazo 100 mirkļu notikumu saujiņu mēs izstāstām tikai daļu, bet stāstāmā vēl ir daudz,” saka Alūksnes muzeja vēsturniece.
Izstādes tapšanā izmantoti Alūksnes muzeja krājuma un pētnieciskie materiāli, kā arī atsaucīgo alūksniešu privātie arhīvi. Grafiskais dizains veidots sadarbībā ar alūksnieti Janu Rāgu.
Izstādi Alūksnes muzejā varēs apskatīt līdz 2020.gada nogalei – pēc tam tā ceļos pa novada skolām un kultūras iestādēm.
— Laura Felša
