Valdība šodien lems par Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajiem
grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk
konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs
nodot labdarībai.
ZM grozījumu Pārtikas aprites uzraudzības likumā anotācijā norāda, ka
patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir
atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas
ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams
līdz…”.
Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā
laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs
atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots
papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas,
izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku
pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz…” beigām.
Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
ZM skaidro, ka tādējādi tiktu ieviests Eiropas Komisijas (EK)
2017.gada 16.oktobra paziņojums par Eiropas Savienības (ES) pārtikas
ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir
būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu
spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni
trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek
izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā
iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni
ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir
vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi
rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina
organizācijas dati.
ZM uzsver, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas
trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu
daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz
atkritumu apstrādi.
“Zināms, ka pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot
savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet
tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem
tiek atdota ziedošanai,” atzīmē ministrija.
Grozījumi paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, ZM skaidro, ka
patlaban likumā valdībai ir paredzēts pilnvarojums noteikt izmantošanai
pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu, to produktu
un citu vielu sarakstu. Attiecīgi noteikumi jāizdod līdz šī gada
31.decembrim. To sagatavošanas laikā, izvērtējot citu Eiropas Savienības
(ES) dalībvalstu pieredzi, esot secināts, ka aizliegums un ierobežojumi
jānosaka tikai augiem un augu daļām, bet ne augu produktiem, jo tas
radītu papildu slogu pārtikas uzņēmumiem Latvijā. Tāpēc no pilnvarojuma
plānots izslēgt vārdu “produkti”.
Vienlaikus tā kā patlaban Veterinārmedicīnas likumā dots pilnvarojums
Ministru kabinetam noteikt prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas
nekaitīguma jomā atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, ir izdoti vairāki
Ministru kabineta noteikumi. Līdzīgus normatīvos aktus plānots izdot arī
attiecībā uz pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes.
Tāpat līdz ar to ar grozījumiem likumā tiks ietverts vispārīgs
pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības pārtikas aprites jomā
atbilstoši ES tieši piemērojamiem tiesību aktiem.
Lai likumā lietotu ES tiesību aktiem atbilstošu terminoloģiju, par
izplatīšanai nederīgu turpmāk likumā būs atzīstama viltota, nevis
falsificēta pārtika.
Grozīti arī likuma pārejas noteikumi, nosakot ātrāku to likuma normu
spēkā stāšanas termiņu, kas saistītas ar termina “diētiskā pārtika”
aizstāšanu ar terminu “noteiktās grupās ietilpstoši pārtikas produkti”.
