Kapsētas pussala pēdējā laikā top aizvien skaistāka, taču nesen pamanīju jaunizvietotos oranžos objektus Alūksnes ezera krastā gar Tempļa kalnu – krāsotos akmeņus, informatīvās un it kā modernās lapas un „tūtiņmiskastes”.
Viss, ko es tajā brīdī iedomājos – ceru, ka šī ekspozīcija ir tikai uz laiku. It kā moderni, bet atgādina drīzāk bērnudārzu iekārtojumu.
Ir jau arī jauks Alūksnes logo Saules tilta arkā, bet arī tas atgādina ko mazliet komisku – it kā ar Tempļa kalnu un Saules tiltu nepietiktu, lai ikviens zinātu, ka tā ir Alūksne. Bet fotografēties kārajiem būs vismaz reprezentablākas bildes – tas jau labi. Vien atkal nepamet tā bērnudārza noformējuma sajūta.
Negribas jau arī pārmest nevienam, jo pilsēta attīstās, top aizvien skaistāka un te ir mēģināts kāds moderns risinājums – viss jau labi, taču arī mums, pilsētas iedzīvotājiem, katram var būt savs viedoklis. Manējais ir – nu nepiestāv tur tas oranžais modernisms! Gribētos kaut ko neitrālāku, dabiskāku, ne tik… oranžu. Bet tas ir tikai mans viedoklis, varbūt kādam arī patīk, un labi, ka ir padomāts par sēdvietām, atkritumu urnām un makšķeru turētājiem. Viss jau ir labi, un varbūt manī tikai tāds malēniskais piekasīgums ierunājās, bet es tomēr palikšu pie sava – diemžēl, bet nu nepatīk man tas, kā tagad izskatās šis ezermalas krasts.
— Alūksniete Diāna Lozko
