Lai gan visu gadu ir iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, tomēr visplašākais atpūtas un izklaides iespēju klāsts ir vasarā.
Lai gan visu gadu ir iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, tomēr visplašākais atpūtas un izklaides iespēju klāsts ir vasarā. Lielā daudzveidība cilvēkam piedāvā plašas izvēles iespējas – uz kuru pasākumu iet un uz kuru ne. Tomēr organizēt saistošu un interesantu izklaidi dažāda vecuma cilvēkiem nav nemaz tik vienkārši.
Šovasar aktieri Voldemārs Šoriņš un Zigurds Neimanis Latvijā izrāda programmu “Vai Eiropā būs jautrāk?”. Abi aktieri ir pazīstami ar darbību humoristiskos raidījumos, pasākumu apmeklēju ar domu redzēt kaut ko interesantu, patiesi smieklīgu un humoru ar gaumi, bet tā vietā varēja vērot, kā latviešus kārtējo reizi padara par muļķiem un izvirtuļiem, ka ārsti ir tik dumji, ka pat nezina, kur atrodas cilvēka orgāni (tādi mediķi Latvijā būšot pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, jo visi profesionāļi Latviju būs pametuši), un ka katram “kārtīgam” latvietim ir sieva un vēl pāris mīļākās. Cepuri nost abu aktieru priekšā, bet šoreiz kaut kā pietrūka.
Savulaik Latvijas Televīzijā varēja vērot Mildiņas Nabiņas un Skaidrītes Krāniņas (aktieri Jānis Jarāns un Dainis Porgants) šovprogrammas. Pēc ziedu laikiem abas “dāmas” šovasar mēģina iesākto turpināt programmā “Imanta – Babīte un Ferdinands Lieliskais”, bet arī te kaut kā piektrūkst. Nu cik ilgi var klausīties ķērcošā vīrieša balsī, kas mēģina atdarināt sievietes runas veidu?
Lielu vilšanos sagādā arī tas, ka solītā pasākuma “Vasaras Estrādes mūzikas balva 2003” vietā, kurā Alūksnē bija paredzēts uzstāties
14 deju mūzikas grupām, septiņām popmūzikas un 13 šlāgermūzikas grupām, piedāvā vērot “Vasaras estrādes mūzikas koncertu”, kurā uzstājas tikai
13 grupas. Kāpēc skatītājus apdala? Koncerta organizatori saņem lielu naudu no Alūksnes pilsētas domes un vēl iekasē biļešu naudu. Vai ir vērts tik daudz maksāt, lai redzētu, kā visi mākslinieki uzstājas fonogrammas pavadībā, tik vien piepūloties, kā palēkājot un muti paplātot. Arvien vairāk apstiprinās priekšstats, ka fonogrammu izmanto tikai attālākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Alūksnē.
Manuprāt, šajā ziņā kā diena pret nakti ir mūzikas festivāls “Dziesma manai paaudzei”, kurā vienmēr ir nodrošināta laba apsardze, kā arī dzīvās mūzikas izpildījums. Tad vari just, ka esi atnācis uz koncertu, kurā mākslinieki dzied un dejo, nevis vēro uzstāšanos kā televīzijā, turklāt maksājot par to naudu.
Nenoliedzami, tagad organizatoriem izvēlīgajam skatītājam un klausītājam kļūst arvien grūtāk piedāvāt tādu izklaides pasākumu, lai viņš būtu patiesi gandarīts. Tomēr, ja cilvēks ir izvēlējies radošu profesiju un grib pelnīt naudu kā skatuves mākslinieks, tad to vajag darīt kvalitatīvi.
