Kopā mēs esam spēks

Andris Sprūds: “Mēs esam pasargāti šodien, bet katra diena nes jaunus izaicinājumus, tādēļ ar katru dienu mums jābūt gatavākiem, stiprākiem, drošākiem, aizsargātākiem, tas ir darbs, kas nekad neapstāsies.”

Kaimiņvalstij Krievijai kļūstot arvien agresīvākai, arī Latvijā arvien rūpīgāk plāno, kā krīzes situācijām, tostarp kara apstākļiem, laikus sagatavot ne tikai militārpersonas, bet arī dažādas institūcijas un iedzīvotājus, kā viņi varētu palīdzēt gan valstij, gan organizēt savu darbu, tādēļ 2020. gadā Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju.

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, Aizsardzības ministrija rīko reģionālos seminārus par visaptverošu valsts aizsardzību un Latvijas drošībai aktuāliem jautājumiem. Tāds notika arī Alūksnē.

Seminārā pulcējās Vidzemes pašvaldību, izglītības, aizsardzības, iekšlietu struktūru, nevalstisko organizāciju pārstāvji ar mērķi arvien attīstīt savas valsts aizsardzības spējas katrs savā nozarē. Šī bija iespēja nozaru pārstāvjiem uzdot jautājumus atbildīgajām amatpersonām par neskaidrām situācijām visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesā, norādīt uz problēmsituācijām un drošības aspektiem, kas nav pietiekami.

Semināra dalībniekus iepazīstināja ar galvenajiem valsts aizsardzības stratēģiskajiem darbības virzieniem, runāja par Nacionālo bruņoto spēku attīstību un iesaisti krīzes situācijās, sabiedrības iesaisti visaptverošajā valsts aizsardzībā un aktuālajiem drošības izaicinājumiem reģionā. Vienlaikus aizsardzības nozares pārstāvji ar semināra dalībniekiem pārrunāja sabiedrības lomu valsts aizsardzības un kiberdrošības stiprināšanā. Seminārā tika uzsvērts, ka visaptveroša valsts aizsardzība sākas ar individuālo spēju aizsargāt sevi, savu ģimeni krīzes situācijā, tādēļ svarīgi apzināties katra pilsoņa iesaisti kopējā drošībā.

Attīstīt rīcības gatavības kultūru

Seminārā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš uzsvēra, ka Latvijas aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība. “Valsts aizsardzības stratēģiskie darbības virzieni ir atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana. Koncepcija norāda katra indivīda, kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju lomu valsts aizsardzībā, uzsverot nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties jeb attīstīt rīcības gatavības kultūru. Valsts aizsardzības koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Mēs varam būt lepni par to, ko esam sasnieguši, bet mums katram ir jāizdara savi mājasdarbi. Valsts aizsardzība un valsts drošība jābūvē pastāvīgi. Mēs esam pasargāti šodien, bet katra diena nes jaunus izaicinājumus, tādēļ ar katru dienu mums jābūt gatavākiem, stiprākiem, drošākiem, aizsargātākiem, tas ir darbs, kas nekad neapstāsies,” konferencē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Aicina bruņoties ar zināšanām

Alūksnes konferencē faktiski tika atklāta Aizsardzības ministrijas informatīvā kampaņa “Bruņojies ar zināšanām”, kuras mērķis ir veicināt krīzes gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā, lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā pareizi rīkoties dažādās neparedzētās situācijās.

Ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas” līdzās jau sabiedrības zināmā bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” jaunākajai redakcijai būs pieejama arī rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”, kas tapusi, mācoties Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju. Jaunajā rokasgrāmatā uz gandrīz 100 lappusēm aprakstīts, kā rīkoties un kas nepieciešams, ja kara gadījumā pazūd elektrība, internets un citas ikdienā ierastās lietas. Rokasgrāmatā varēs uzzināt par krājumu veidošanu, komunikāciju un informācijas meklēšanu, rīcību apšaudes laikā vai nonākot kaujas zonā, savas mājvietas sagatavošanu kā patvēruma vietu, psiholoģisko noturību kara laikā, kā arī tajā iekļauta cita svarīga informācija par kara pārvarēšanu. Jaunā rokasgrāmata akcentē, ka visdrošākā vieta ir mājās.

“Nacionālie bruņotie spēki kopā ar citiem atbildīgajiem dienestiem un valsts pārvaldes iestādēm nepārtraukti gatavojas dažādu krīzes situāciju, tostarp kara, pārvarēšanai. Kampaņā aicinām iedzīvotājus bruņoties ar zināšanām miera laikā, jo trauksmainos laikos būtiska nozīme ir ikviena indivīda spējām pārvarēt grūtības, kā arī palīdzēt līdzcilvēkiem un mūsu dienestiem,” uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Jāizbūvē atbilstošas patvertnes

Lai pārrunātu aizsardzības nozares un pašvaldības sadarbību civilajā aizsardzībā un visaptverošā valsts aizsardzībā, A. Sprūds tikās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Dzintaru Adleru, Alūksnes novada civilās aizsardzības komisiju un novada nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu un Lāčusila poligonu.

Sarunā ar ministru Dz. Adlers uzsvēra, ka ir svarīgi valstī konkrēti nodefinēt, kas ir Austrumu pierobeža, kuras pašvaldības tajā ietilpst, un lai tās arī saņemtu atbilstošu atbalstu, atvieglotus nosacījumus fondu programmu projektu īstenošanā un konkrētu finanšu apjomu drošības un civilās aizsardzības infrastruktūras izveidei, vēstī pašvaldība. Viens no galvenajiem problēmjautājumiem civilajā aizsardzībā, kas uzsvērts šajā sarunā, ir patvertņu trūkums, un īpaši pierobežas pašvaldību teritorijās ir svarīgi izbūvēt atbilstošas patvertnes.

Ministrs sarunās ar pašvaldības pārstāvjiem un medijiem apstiprināja, ka Austrumu pierobeža nav tikai Latgales pašvaldības, tas ir arī Alūksnes novads. Austrumu robežas pašvaldību stiprināšanas darbs ir uzsākts un pakāpeniski tiks turpināts.

Domes priekšsēdētājs ar ministru pārrunāja sadarbību ar Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas Alūksnes novadā ir veiksmīga, jautājumus par sabiedrības uzticēšanos valsts struktūrām, tostarp pašvaldībām, un faktoriem, kas to negatīvi ietekmē, kā arī citus jautājumus.

Tiekoties ar Civilās aizsardzības komisijas locekļiem, ministrs uzsvēra institūciju savstarpējās sadarbības nozīmi krīzes situāciju risināšanā un pauda gandarījumu par pašvaldības veiksmīgu sadarbību ar Zemessardzi un Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu. Komisijas locekļi iepazīstināja ministru ar līdzšinējo pieredzi civilās aizsardzības mācību organizēšanā, savstarpējas sadarbības stiprināšanā un civilās aizsardzības dokumentu izstrādē.

Intervija ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu

– Kāds ir visaptverošas valsts aizsardzības semināru mērķis un vai seminārs Alūksnē apliecina, ka pierobežā valsts aizsardzībai ir sava specifika?

– Reģionālajās vizītēs un semināros par visaptverošu valsts aizsardzību ir svarīgi tikties ar pašvaldību pārstāvjiem un civilās aizsardzības komisiju. Esmu piedalījies semināros Siguldā, Liepājā, Daugavpilī, pirms Alūksnes man bija iespēja būt Gulbenē. Daudzas lietas civilās aizsardzības organizēšanā ir līdzīgas, jo skaidrs, ka civilā aizsardzība, cilvēku iesaiste, cilvēku apziņa un sapratne par to, kā rīkoties krīzes situācijā, rodas visā Latvijā, neatkarīgi no reģiona. Bet, jā, pierobeža uzliek savu akcentu, un tas, ka agresorvalsts atrodas tepat kaimiņos, pastiprina sajūtu un nepieciešamību zināt, kā rīkoties “X” stundā. Tādi jautājumi kā patvertnes, apziņošana, informēšana, savstarpēja institūciju mijiedarbība ir jautājumi, kas paceļas visur. Un šeit tas, ko mēs noteikti saprotam, ir divi līmeņi. Viens ir valstiskais līmenis visaptverošā valsts aizsardzībā, kur jāmeklē risinājumi un jādara mājasdarbi, un, protams, ka tas tiek darīts mijiedarbībā ar pašvaldībām un cilvēkiem konkrētā reģionā. Atbildība ir visiem. Militārā apdraudējuma “X” stundā aizsardzības nozarei primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēku un teritorijas aizsardzību un bruņotie spēki to darīs no pirmā centimetra. Civilā aizsardzība ir vistiešākā Iekšlietu ministrijas atbildība, taču iesaistās arī aizsardzības ministrija, organizējot šīs tikšanās, gatavojot civilās aizsardzības materiālus, kam jābūt pieejamiem cilvēkiem.

– Kādi ir ministrijas uzstādījumi – kas šajā procesā pašlaik būtu dienaskārtībā?

– Mans uzstādījums ir – mums pēc iespējas ātrāk jāveic praktiskās darbības, jo cilvēki jāizglīto arī praktiski, ne tikai ar rokasgrāmatām. Ar to es domāju ne tikai starpinstitūciju kopējās mācības “Pilskalns”, kas ir “galda spēles”, šajā ziņā būtu jāiet plašākā mērogā, tostarp iesaistot iedzīvotājus.

– Vai pašvaldība šajā ziņā ir izdarījusi savus mājasdarbus?

– Atbildība ir visiem kopā un katram sava. Valdība apzinās, ka līdz šim pārvaldība bijusi decentralizēta, atbildībai par civilo aizsardzību vispirms gulstoties uz pašvaldībām, bet pašreizējā situācija pieprasa, lai arī valdība meklē risinājumus. Tiek veidoti krīzes centri, kas pārvaldību stiprinās, tiek domāts par to, kādā veidā mums ir jāsagatavo visi materiāltehniskie līdzekļi, identificējot to, kas no nepieciešamā pašvaldībām iztrūkst un kam vajadzīgs finansējums. Piemēram, patvertņu iekārtošana, ģeneratoru iegāde, kas no vienas puses ir pašvaldības atbildība, bet tajā pašā laikā arī aizsardzības ministrijas atbildība, un nozare to apzinās. Bet, jā, pašvaldībai savi mājasdarbi ir jāveic, sākot no civilās aizsardzības plāna izstrādes. Šajā procesā ir svarīga informēšanas spēja. Viens no uzstādījumiem ir, ka “X” stundā komunikācija ir atslēgas elements, tādēļ ir svarīgi, kā institūcijas pašvaldībā sadarbojas un kādā veidā tās krīzes situācijā komunicēs ar sabiedrību. Valsts līmeņa atbildība ir apraide un mobilie sakari, bet jābūt arī alternatīvām, piemēram, spējai apziņot manuāli. Katrā ziņā civilās aizsardzības plānam jābūt nepārtrauktā slīpēšanas procesā, tas arvien jāuzlabo. Un no papīra jāpāriet pie praktiskām lietām. Pašlaik var vērtēt, ka Alūksnes novadā plāns ir, jāsper nākamie soļi.

– Kas, iesaistoties visaptverošā valsts aizsardzībā, būtu jāapzinās un jādara pierobežas iedzīvotājam?

– Ministrija ir izstrādājusi materiālus, kas palīdz “X” stundai gatavoties jau šodien, proti, bruņoties ar zināšanām – kā mums katram individuāli rīkoties krīzes situācijā. Saprast, ko un kā mēs kā ģimene darīsim, vai mēs tai esam gatavi. Iedzīvotāji jau noteikti zina par somu 72 stundu izdzīvošanai ārkārtas apstākļos, tagad, balstoties uz Ukrainas pieredzi, izstrādāta krietni plašāka rokasgrāmata, kā rīkoties tieši kara gadījumā. Šī pieredze apliecina, ka drošākā vieta kara gadījumā ir mājvieta. Mājvietā jābūt somai ar šiem izdzīvošanai svarīgajiem krājumiem un ar sagatavoto somu nav nekur jāskrien, soma drīzāk ir tāds alegorisks apzīmējums tam, ko tad vajadzētu salikt šajā svarīgajā plauktā. Runājot par pierobežu, nevar izslēgt scenāriju, ka mājvieta kādā brīdī tomēr būtu jāpamet. Tāpēc ne tikai valstij, bet arī ģimenei ir jābūt savam rīcības plānam – ko ņemam līdzi, cik varam panest. Civilās aizsardzības stiprināšana gan valstī, gan reģionā, gan novados ir absolūti katras dienas uzdevums, un pilnveidojumi ir jāveic permanenti. Mēs esam sapratuši, ka jāiet pie cilvēkiem un šis jāstāsta aktīvāk, lai mēs būtu droši, ka krīzes situācijā katrs zinās, kā rīkoties, un lai mēs būtu gatavi jebkuram scenārijam.

– Vai un kad plānoti pirmie pasākumi ar iedzīvotāju iesaisti?

– Aktivitātes valsts līmenī ar pašvaldību iesaisti notiek jau šobrīd. Sadarbojamies ar uzņēmējiem, nevalstisko sektoru, piemēram, medniekiem, vērienīgākās mācības, piemēram, “Nameju” iedzīvotāji jau ir ievērojuši. Taču, jā, ir jāaizsniedzas arī līdz cilvēkam, tādēļ 15. jūnijā 14 lielākajās pilsētās notiks Nacionālo bruņoto spēku organizēti informatīvie pasākumi, kuros ikviens iedzīvotājs varēs praktiski pārbaudīt savas zināšanas par gatavību krīzes situācijām un to pārvarēšanu, piemēram, kā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību un tamlīdzīgi. Šajā pirmajā pasākumā Alūksne gan nav iekļauta, tuvākā norises vieta ir Gulbene, taču mans uzstādījums ir, ka šādiem pasākumiem jābūt pilnīgi visās pilsētās. Šī būs pirmā kārta, tad turpināsim. Izmantosim arī pilsētu svētkus, kad var piekļūt lielākam iedzīvotāju skaitam. Taču mans uzstādījums ir, ka plašākas mācības, iesaistot iedzīvotājus, jārīko arī pašvaldībām.

– Alūksne ir pilsēta ar Nacionālo bruņoto spēku klātbūtni. Iedzīvotāji NBS Kājnieku skolā ievērojuši aktīvu būvniecību, kas tur notiek?

– Alūksnes bāze bruņotajiem spēkiem ir ļoti svarīga, vienības ir ļoti aktīvas, notiek apmācības. Atturēšos no detaļām, bet kopumā visos līmeņos mēs šeit redzam attīstību – gan profesionālā dienesta karavīru klātbūtnē, gan valsts aizsardzības dienesta karavīru paplašinātā klātbūtnē, valsts aizsardzības mācību īstenošanā, nometņu īstenošanā un tamlīdzīgi. Redzamā būvniecība ir bāzes infrastruktūras paplašināšana, pilnveidošana, un tas ir pastāvīgs process, kas jāstiprina nepārtraukti, sākot ar karavīru dzīvojamām telpām un beidzot ar infrastruktūru kvalitatīvam apmācību procesam. Papildus tam notiks arī robežas stiprināšana, līdz ar to Alūksnes novadā arvien vairāk būs manāmas inženiervienības. Robežas stiprināšanas procesā veidos atbalsta punktus, kuros izvietos šķēršļu joslas un materiāltehniskos līdzekļus, lai pirms jebkura iespējamā apdraudējuma mēs jau būtu gatavi rīkoties.

– Minējāt, ka krīzes situācijā svarīgi ir būt informētiem. Kā jūs saskatāt reģionālo laikrakstu lomu šajā procesā, jo tas ir medijs, kas aizsniedzas līdz viensētām, kur varbūt nav citu komunikācijas kanālu?

– Reģionālajiem laikrakstiem ir jābūt, tiem ir nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā. Ir vairāki līmeņi, kā mēs līdz cilvēkiem aizsniedzamies, un mediji ir viens no tiem. Jā, mums ir kopējā valsts aizsardzības politika, bet specifiskie konkrētā reģiona jautājumi tieši reģionāliem medijiem ir daudz labāk saprotami. Informatīvā telpa ir nedalāma, bet katram novadam ir sava specifika, savas iedzīvotāju vajadzības, un vietējais medijs ir savienojošais elements, kas palīdz līdz iedzīvotājiem aizsniegties. Tādēļ ministrijai, pašvaldībām ir pēc iespējas vairāk jāsadarbojas ar vietējiem laikrakstiem. Mēs būvējam valsts aizsardzības sistēmu tā, lai aizsniegtos līdz iedzīvotājiem, un mediji šajā ziņā ir absolūti svarīgi.