Jūnijā
lietotnes Shortcut
lietotājus
īpaši iepriecinās vairākas latviešu režisoru dokumentālās un
mākslas filmas. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros
neizrādītā “Zigfrīds Anna Meierovics”, gan nesen pirmizrādi
piedzīvojusī “Bille” “Zāģeri” un “Dubultā dzīve.
Sekss un PSRS”. Tāpat filmu klāstu papildina jaunā režisora
Matīsa Kažas dokumentālā filma par pasaulē kaislīgāko teātru
apmeklētāju “Vienu biļeti, lūdzu!” un jau nākamnedēļ –
Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mūris”
par dažādām robežām – fiziskām, valsts nospraustām un prāta
radītām.
Savai
gaumei atbilstošāko filmu, ko noskatīties vasaras vakarā, atradīs
gan vēsturisko stāstu un biogrāfiju cienītāji, gan tie, kurus
aizrauj kino par sociāli aktuālu tematiku arī mūsdienās.
Smeldzīgs
stāsts par attiecībām ģimenē – “Bille”
Ģimenes
filma “Bille” uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem, jau
saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes, un šobrīd to ir
iespējams redzēt arī lietotnē Shortcut.
Filmas
veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirmavotu ir radījuši
precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu.
Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu
pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies
sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Lai
gan ir redzams, ka ģimene par Billi rūpējas, var just, ka viņai
pietrūkst tuvāku attiecību un sirsnības. Filmas autentiskumu
paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas
bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes
ikdienas.
Patiesi
par zāģeru ikdienu
“Daudziem
tā ir pēdējā iespēja” rakstīts filmas “Zāģeris” sākuma
titros. Dokumentālajā stāstā uzņēmējs Romāns savā
mežizstrādes vidē cenšas realizēt ideālo biznesa modeli, kurā
pasūtītājs ir apmierināts ar darba kvalitāti, bet strādnieks –
saņem regulāru un smagajam darbam adekvātu samaksu. Tomēr tie ir
neizbēgami dzīves apstākļi – pasūtītāji nemaksā, zāģi
lūst, zāģeri neievēro izstrādātos ētikas noteikumus. Filmā
pretstatītas divas atšķirīgas pasaules – mežs, kas it kā
noraugās no augšas un lēnām pārtop kailcirtē, un zāģeri –
mazas skudriņas mežā, tālu prom no ģimenēm, ar smagu darbu,
kautiņiem, dzeršanu un necenzētu leksiku. Režisors Ivars Zviedris
ar sociāli aktuālu tematiku saprotas vislabāk, un filma precīzi
parāda zāģeru dzīvi vairāku gadu garumā.
Filma,
pie kuras ieceres strādāts vairāk nekā 20 gadu
Filmas
“Zigfrīds Anna Meierovics” Latvijas kinoteātru repertuārā
sagaidāma vien šā gada rudenī, savukārt lietotnes Shortcut
lietotājiem ir unikāla iespēja to noskatīties jau tagad. Lai gan
stāsts ir par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt
Latvijas valsti, tā būs interesanta ne tikai vēstures
entuziastiem, bet arī plašākām skatītāju lokam, jo vēsturisko
liecību montāža ir apvienota ar inscenētām epizodēm. Skatītājam
intriģējoša var šķist 20. gadu atmosfēra, kas autentiski
parāda tā laika vidi. Darba kvalitātei liela nozīme bijusi tieši
filmēšanas komandas entuziasmam un profesionalitātei, jo tās
budžets – nepilni 36 tūkstoši eiro – nav liels. Turklāt šis
ir īpašs darbs režisora un scenārista Tālivalža Margēviča
filmogrāfijā, jo iecere par šādu kinoportretu ir izlolota vairāk
nekā 20 gadu ilgā laika periodā.
Unikāli
kadri un vēsturiski atradumi
“Dubultā
dzīve. Sekss un PSRS” ir stāsts par padomju periodu caur
seksuālās dzīves prizmu. Filmā iekļauti unikāli, līdz šim
publiski neizrādīti kadri, kā arī sensacionāli atradumi –
dienasgrāmata, kas rakstīta laikā no pagājušā gadsimta 20.
gadiem līdz pat 90. gadu vidum. Tajā autors no sava skatpunkta
precīzi ataino gan kultūras, gan vēsturiskos notikumus, gan
sadzīvi homoseksuāļu aprindās. “Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”
parāda, kā cilvēciskās jūtas šajā laikā tikušas novirzītas
partijas un vadoņu mīlestības virzienā, kā arī varas aprindās
valdošo dubultmorāli – kad elitei ir atļauts viss, bet ierindas
pilsoņi tiek pārliecināti, ka sekss ir tabu tēma. Darbā
dokumentālie kadri un varoņu intervijas papildina smilšu
animācija, padarot darbu vizuāli dinamiskāku.
Ņujorkas
aktīvākā teātru apmeklētāja filmā “Vienu biļeti, lūdzu!”
“Vienu
biļeti, lūdzu!” dokumentēts stāsts par Nikiju Kokrenu, kas ik
dienu noskatās vismaz vienu Ņujorkas teātra izrādi. Viņa sevi
uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā
materiālām lietām nav nozīme, bet teātru darbinieki par viņas
uzmācīgajiem centieniem iekļūt izrādēs bez maksas izsakās
skarbi, pat saucot par zagli.
Zīmīgs
robežpunkts pasaules kartē
Filma
“Mūris” ir režisora Dāvja Sīmaņa skatījums uz Latvijas un
Krievijas pierobežas reģionu, kas ir arī visas Eiropas robeža ar
Krieviju. Tur vienkopus sadzīvo vairākas pasaules un vēsturiskie
laiki un skarbi iezīmējas arī kultūru robežšķirtne un
politiskais konflikts. Paralēli tam, filma ir arī stāsts par Ansi
Ataolu Bērziņu un Benesu Aijo – katrs no viņiem ir ar saviem
uzskatiem un cīnās par atšķirīgām vērtībām un idejām.
