Līgosvētki ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Laikraksts “Alūksnes Ziņas” vēlējās uzzināt, kā līgo alūksnieši. Kādam saglabājušās skaistas atmiņas, ir arī tādi, kas tradīcijas turpina, lai svētki būtu neaizmirstami.
Jānis Žīgurs, ģimenes ārsts,
arodslimību ārstsVienmēr dāvā kārtīgu Jāņu vainagu“Man atmiņā visvairāk palikuši Līgosvētki, kas bija vienā dienā ar manu izlaidumu – tas bija skaists mirklis no sākuma līdz beigām!
Es sevi dēvēju par migrantu bez senču mājām un liela ozola – labprātāk kādu apciemoju, jo manā paziņu lokā ir vairākas Līgas un Jāņi. Es neesmu tipisks Jānis. Visi draugi un radi jau zina – ja grib mani sveikt, tad tas jādara dzimšanas dienās vai arī jābrauc ciemos uz Alūksnes kapusvētkiem, jo, kopš dzīvoju Alūksnē, Līgovakarā es pats esmu kā ciemiņš. Šajos svētkos īpašā sajūta nepazūd, jo nekad neesmu aizmirsts – vienmēr tieku pie kārtīga Jāņu vainaga. Pats galvenais Līgovakarā ir siers, alus un laba kompānija. Nezinu, kur šogad līgošu, bet viens noteikti nebūšu – vienmēr ir cilvēki, ar ko kopā sagaidīt saullēktu. Es alūksniešiem novēlu – nepārspīlēt un svinēt ar mēru!”
Līga Killi, pensionāre no AlūksnesGandrīz katrā mājā brūvēja alu“Es esmu dzimusi Piebalgā, un tās ir manas skaistākās atmiņas – piebaldzēni gāja no mājas uz māju līdz rīta gaismai, dziedāja līgodziesmas.
Tā bija tā īstā noskaņa. Galdā likām speķa pīrādziņus un, protams, sieru. Gandrīz katrā mājā brūvēja alu – tagad tā vairs nenotiek. Pagājušajā gadā bija skaisti Līgosvētki, jo atbrauca mans dēls, kuru sauc Jānis. Viņš jau 17 gadus dzīvo ārzemēs, bet tad mani apciemoja. Mēs devāmies uz Kalnadruvām, kur dzīvo dēla draugs, arī Jānis – svinības bija tādas, kādām tām jābūt Līgovakarā! Pulcējāmies pulksten 20.00 un beidzām piecos no rīta, sagaidot saullēktu, visa nakts pagāja dejās un dziesmās. Tie man bija ļoti īpaši svētki – vissvarīgāk, ka tas bija ģimeniski. Lai visiem Latvijā skaisti šie Līgosvētki! Jauni puiši, jaunas meitas, Jāņa nakti neguļat’i! Kas gulēja Jāņa nakti, tas mūžiņu nogulēja.”
Jānis Taimiņš, pensionārs no
Kolberģa
Patīkamas atmiņas ar ugunskuriem un dziesmām“No jaunības gadiem atceros, ka bija neskaitāmas dziesmas, kuras dziedājām līdz rīta gaismai.
Kaimiņos bija vairāki Jāņi, tagad tik daži palikuši – tad gājām ciemos, bija tā kopības sajūta. Kad biju jaunāks, pie manis kā pie Jāņa cilvēki nāca rindām, cienāju ar alu un sieru. Tas bija laiks, ko patīkami atcerēties – visapkārt bija ugunskuri, visi lustējās. Es visiem novēlu mazāk lietot alkoholu, jo tas pēdējos gados daudz posta nodarījis. Lai nevienu nevajā nelaimes! Sagaidīsim sauli uzlecam, vairāk dziedāsim un neaizmirsīsim tradīcijas, jo Līgosvētki ir īsteni latviešu svētki.”
Līga Puzule, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.klases absolventeNoliksim malā elektroniskās ierīces“Līgosvētkos parasti sanākam kopā pie mammas brāļa lauku mājā. Tā ir fantastiska vieta, kur ierīkots futbola un volejbola laukums, arī basketbola grozs, tādēļ vienmēr ir arī sporta spēles.
Top liels ugunskurs, kurā dedzinām pērnā gada vainagus un lecam tam pāri. Protams, neizpaliek saullēkta sagaidīšana un latviešu dziesmas, kā arī vainagu pīšana. Krustmāte mūsu ģimenē ir ozolzaru vainagu pinēja, labprāt šo amatu pārņemtu, bet tik labi man vēl nesanāk. No bērnības atceros vien to, ka negribēju iet mājā gulēt pirms saullēkta, tā nu aizmigu pie ugunskura. Vienā gadā krusttēvs pat bija izgrebis koka svētku krēslu man par godu! Laikam ejot, vārdadiena paliek otrajā plānā. Ir bijuši gadījumi, ka draugi atbrauc pie manis un jautā: “Kāpēc svinam tieši pie tevis?” Daudziem piemirstas, ka man arī ir svētki, bet par to neskumstu. Ļoti skaisti bija iepriekšējie Līgosvētki – tētim radās ideja uzrīkot lāpu gājienu, skats bija varens! Alūksniešiem novēlu svētkos būt kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, jo tad vairs nav nozīmes vietai, svētki tāpat būs izdevušies. Galvenais, manuprāt, ir būt dabā, nolikt malā elektroniskās ierīces un baudīt šos svētkus.”
