Pagājušajā gadā uzsāku pirmo studiju gadu Valmierā. Tiesa gan, es domāju tikai par sevi – kā es, ko es, kāpēc es. Ļoti egoistiski. Kursā satiku aptuveni 40 studentus, saprotams, bijām no dažādām Latvijas pusēm. Kā jau jaunā vietā, arī mēs viens ar otru iepazināmies, nosaucot dzimto vietu. Es ar milzīgu pārliecību teicu, ka esmu no Alūksnes, ka priecājos par savu pilsētu, uzteicu daudzas apskates vietas, arī Alūksnes Kultūras centru. Turpinājumā citēju divus izteicienus no studentu vidus: “Ak, Alūksne! Skaidrs, esmu dzirdējusi, jā, tas ir kaut kur pie Liepājas, vai ne?” Un otrs: ”Pasākumi Kultūras centrā… bet vai tad jums tur nav koka beņķi? Tāda maza pilsēta.”. Atzīstu, ka spriest par pilsētu nevar, balstoties uz, manuprāt, ļoti maldīgiem izteikumiem. Turklāt cilvēki ir dažādi, katram ir savas intereses un inteliģences pakāpe. Neslēpšu, ka par Alūksni saka arī tiešām daudz laba, bet šīs divas atziņas izraisīja lielu šoku. Bet ar laiku sapratu, ka tā ir normāla parādība. Arī manu pārliecību var pakritizēt. Ko gan es biju iedomājusies – ka cilvēki visu zinās par mani un manu pilsētu? Aizejot uz augstskolu, nonācu pie atziņas, ka jāatmet kaut kādas iedomas par sevi kā nez kādu personību. Aizejot uz svešu vietu, tādi kā es tur ir daudzi, un vienīgais, ar ko cilvēku tā reāli asociē, ir dzimtā vieta. Un tomēr, ja atgriežamies pie tēmas par Alūksnes tēlu – nevar noliegt, ka Alūksne progresē, bet to pazīst maz. Gribas, lai tās tēls kļūst pozitīvāks, lai saka, ka tā mazā pilsēta ir reāli forša, jo tur ir tas, tas un tas, ko vērts apskatīt! Ož pēc utopijas? Jā, piekrītu, jāapzinās realitāte – vai tad Alūksnei jākļūst par otru Rīgu vai vēl kādu citu atpazīstamāku pilsētu? Vai ir reāli radīt cilvēkiem tādu iespaidu, ka viņš ir gatavs izvēlēties mazpilsētu par vietu, kur dzīvot? Ak, un vēl tās valstiskās problēmas, bezdarbs, cilvēku aizbraukšana, “iekšējās” nebūšanas… Tomēr esmu sapratusi, ka vienīgā lieta, par ko tiešām būtu jārunā, esot svešumā, ir dzimtā vieta, jo kas gan par to runās, ja ne cilvēks, kas no tās nācis! Un jāstāsta labais, jāizskaidro tas, kas nav skaidrs. Jūs varbūt teiksiet – vairāk jādara, nevis skaisti jārunā… Bet, ja nu tomēr, ja mēs katrs pateiktu kādu labu vārdu par Alūksni?!
