Ziņu aģentūras “LETA” apkopotā informācija liecina, ka vasaras darbam brīvlaikā līdz šim ir pieteikušies 9428 skolēni. Lai gan skolēnu atsaucība kopumā ir liela, ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu strādāt varēs tikai 5179 skolēni. Visvairāk – 3807 skolēni – pieteikušies Rīgas reģionā, kam seko Kurzeme, Latgale un Zemgale, taču Vidzemē pašlaik reģistrēti tikai 855 skolēni. Kāpēc Vidzemē ir vismazākā atsaucība un kāda situācija ir Alūksnes un Apes novados?
Anita Muratova, NVA Alūksnes fili-āles nodarbinātības organizatore
NVA rīcībā nav informācijas par iemesliem, kāpēc Vidzemes reģionā pašlaik ir pieteicies vismazākais skolēnu skaits. Šobrīd Alūksnes un Apes novados darbam vasaras brīvlaikā ir reģistrējušies 127 skolēni, kas ir nedaudz mazāk kā pērn (2017.gadā bija reģistrēti 147 skolēni). Tomēr Alūksnes un Apes novados situācija kopumā nevarētu tikt vērtēta negatīvi, jo pašlaik vēl notiek elektroniskā reģistrēšanās. Arī uzņēmēji un iestādes ir atsaucīgas, ja salīdzinām iepriekšējo un šo gadu. 2018.gadā dalībai NVA pasākumā, kurā uzņēmējs vai iestāde var pieteikt vakantas vietas savā uzņēmumā, ir pieteiktas 62 darba vietas. 2017.gadā tās bija 60 vakantas darba vietas. Tātad ir vērojams neliels palielinājums. Darbs vasarā tiek piedāvāts dažādās profesijās, uzņēmējiem ir vajadzīgi pārdevēji, kasieri, pirmsskolas izglītības iestādēm – skolotāju palīgi. Tāpat novadā nepieciešami dažādi sezonas strādnieki, jaunatnes darbinieki, palīgstrādnieki, kā arī citur nodarbināmi jaunieši. Es domāju, ka jaunieši ir aktīvi un laikus piesakās šim pasākumam. Šobrīd aizpildītās darba vietas, kurās izsludināts arī lielākais vakanto vietu skaits, ir Alūksnes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” piedāvātās vietas (9 darba vietas), kā arī zemnieku saimniecības “Kadiķi” piedāvātās vietas uz lauksaimniecības palīgstrādnieka amatu (6). Skolēnu nodarbinātības pasākums sāksies jūnijā, tāpēc visaptverošu informāciju, kas ļautu izdarīt secinājumus vai novērot tendences, varēs sagatavot tikai septembrī, kad apkopos rezultātus.
Krista Sniķere, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11.b klases skolniece
Vasaras darbs ir laba iespēja nopelnīt, bet šādā veidā, manuprāt, jaunieši arī iegūst labu pieredzi nākotnes darbavietām – iemācās atbildības izjūtu, spēju strādāt komandā, kā arī iespēju iepazīt profesiju un saprast, vai ar to vēlas nodarboties nākotnē. Svarīgākais pirms darba sākuma ir iepazīt profesijas pienākumus, lai zinātu, kas sagaida. Jābūt interesei strādāt. Arī pašam jaunietim ir jābūt gatavam darboties. Protams, ir arī daudzi, kuri izvēlas nestrādāt, jo neinteresē piedāvātās darba vietas vai arī plāno iesaistīties pasākumos, kas notiek vienlaikus ar vasaras darbu. Tomēr darbam vasarā ir vēl kāds nozīmīgs ieguvums – jaunu cilvēku satikšana un iepazīšana. Laiks draugu lokā paiet daudz ātrāk, ir vairāk pozitīvu emociju. Piemēram, pagājušajā gadā es strādāju “arheologos”. Darbam pieteicos caur NVA programmu. Lielākoties tā piesakās lielākā daļa jauniešu, kam vēl nav 18 gadu. Biju dzirdējusi, ka darbs ir grūts, taču nolēmu pieteikties. Jā, bija lietas, ko nespēju izdarīt, bija dienas, kad šķita, ka nogurums un karstums ņem virsroku, taču, tagad uz to visu atskatoties, varu teikt, ka šī pieredze man patika. Nākotni ar šo profesiju saistīt nevēlētos, bet iegūtā pieredze noderēs. Sapratu, cik liela nozīme ir precizitātei un rūpīgumam un kas jādara, lai komandas darbs ritētu raitāk. Vēlētos strādāt arī šogad, tomēr vasara solās būt aizņemta, tāpat jāgatavojas arī Dziesmu un Deju svētkiem.
Aigars Pepernieks, SIA “Unti” valdes loceklis
Savu uzņēmumu esmu pieteicis programmai un darbu jauniešiem vasaras periodā piedāvāju, kopš sācies NVA projekts, kas īsteno skolēnu nodarbinātību. Ir svarīgi jauniešiem sniegt iespēju pieteikties un ļaut pastrādāt, jo tā cilvēks gūst darbam nepieciešamās prasmes. Skolēnu un jauniešu atsaucību kopumā vērtēju pozitīvi. Protams, tie, kuri grib strādāt, tie, kuriem ir interese to darīt, strādā ļoti labi, taču, ja skolēns ir atnācis tāpēc, ka vecāki liek atrast darbu, vai ja darbs patiesībā nepatīk, tad ir grūtāk. Var redzēt, ka jaunietis gaida, kad apritēs tas mēnesis un uz darbu vairs nevajadzēs nākt. Skolēna patiesā attieksme uzreiz ir jūtama. Tomēr tie varētu būt tikai kādi 20 %. Domāju, lielākā daļa tomēr ir gatavi strādāt. Arī salīdzinot vairākus iepriekšējos gadus, varu teikt, ka jauniešu vēlme vasarā strādāt palielinās ar katru gadu. Jaunieši spēj integrēties darba vidē un pildīt uzticētos pienākumus, tomēr tas ir atkarīgs no katra individuāli. Arī uzņēmējam skolēnu nodarbinātības programma ir ieguvums, ņemot vērā, ka pastāvīgie darbinieki dodas atvaļinājumā un ir nepieciešams tos aizvietot.
