Ārvalstu un Latvijas brīvprātīgie gatavoja nacionālos ēdienus, ar ko cienāja Alūksnes rajona bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām nometnes dalībniekus, viņu vecākus un viesus.
Ārvalstu un Latvijas brīvprātīgie gatavoja nacionālos ēdienus, ar ko cienāja Alūksnes rajona bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām nometnes dalībniekus, viņu vecākus un viesus. Varēja degustēt zupas, otros un saldos ēdienus, kas bija neparasti, bet gardi.
“Piedāvājām ciemiņiem zirņus ar speķi un rūgušpienu, kā arī skābus kāpostus ar desiņām un kartupeļiem. Bet mūsu bērni un pieaugušie sajūsminājās par neparastajiem ārzemju ēdieniem. Svētību cienastam deva Alūksnes katoļu draudzes prāvesta Andžeja Kezika uzruna, kas visus vienoja ar Dieva vārdu un laba vēlējumiem. Mani visvairāk ieinteresēja japāņu zupas: viena līdzīga mums ierastajām, bet ar savdabīgo sojas garšu, otra – kā mērce ar dārzeņiem. Tā bija piparota, bet bez sāls. Acīmredzot, japāņi maz lieto sāli. Patika, kā šveiciete Katrīna prezentēja savu ēdienu – uz pīrāga bija valsts karodziņi,” stāsta Alūksnes brīvprātīgā Anna Daktiņa.
“Nemaz tik bieži negadās baudīt Japānas virtuvi, bet jāatzīst, ka man tā patīk. Vismaz Miki gatavotās zupas ēdu labprāt,” atzīst Katrīna no Šveices. Viņa piedāvāja siera pīrāgu, jo Šveice ar šo piena produktu ir slavena. Tā un arī japāņu zupa patīk Luizei no Anglijas. Savukārt japāniete Miki slavē latviešu skābos kāpostus. Franču puisim Tomā burvīgs liekas Luizes deserts – ābolu sacepums. Lai gan vācietes Linnas piedāvātais gulašs izklausās pazīstams, tas ir pavisam citāds nekā ierasts ēst Latvijā. “Vācu gulašā bija dārzeņi un maz gaļas, turklāt tā bija izšķīdusi, veidojot viendabīgu masu ar sīpoliem, kāpostiem un burkāniem,” akcentē Anna.
Miki stāsta, ka zupu “Miso šilū” vāra no sojas pupām. Tās recepte ir aizgūta no Indijas, bet kļuvusi par tipisku japāņu ēdienu. Tajā var likt visa veida dārzeņus pēc patikas: sīpolus, tomātus, burkānus, papriku. “Es to ēdu katru rītu, un arī daudzi mani tautieši ir iecienījuši šo zupu,” akcentē Miki. Tomā vēlējās gatavot sautējumu no vērša gaļas, bet to nebija iespējams iegādāties. Varbūt, tāpēc ēdiens neizdevās tāds, kādam tam vajadzētu būt. Pēc ēdienu degustācijas brīvprātīgie stāstīja katrs par savu valsti un rādīja fotoattēlus.
