Reizēm piena kombināts laikus nesamaksāja naudu par pārdoto pienu. Ja Fredis to pacieta un dzīvoja kā mācēja, bet ar cerību sirdī, tad banka i nedomāja piekāpties: maksā procentus noteiktā laikā, citādi klāt vēl nāks soda nauda.
5.
Reizēm piena kombināts laikus nesamaksāja naudu par pārdoto pienu. Ja Fredis to pacieta un dzīvoja kā mācēja, bet ar cerību sirdī, tad banka i nedomāja piekāpties: maksā procentus noteiktā laikā, citādi klāt vēl nāks soda nauda.
– Vai nav jocīgi? – Fredis domāja. – Man ir liela nauda, kuru nevaru saņemt vajadzīgajā brīdī, un tajā pašā laikā esmu galīgs nabags, jo nespēju norēķināties ar banku.
Kādu dienu Fredis attapās, ka ir nonācis līdz tai kritiskajai robežai, kad saimniecībai ir jānonāk zem āmura. Ko darīt? Kur rast izeju? Pavadījis bezmiega nakti, Fredis izdomāja, kā izgrozīties no nepatikšanām. Tiesa , pati ideja viņam likās ne visai patīkama, tomēr labāk tā nekā bez savas mājas un lopiņiem. Ar smagu sirdi viņš ķērās pie izdzīvošanas plāna realizēšanas. ***
Niedru audze stiepās tālu vien Dziļajā ezerā, arī miglas vāli neļāva saskatīt ūdens klajumu. Izmeklētājs nemaz arī necentās piekļūt ezeram. Niks Zvirbulis uzmanīgi virzījās straumes tecēšanas virzienā, aizmugurē Mareks centās piemēroties kolēģa garajiem soļiem. Upītes krastos auga biezi kārklu krūmi un baltalkšņi. Nokrakstēja sapuvis alkšņa stumbrs, un koka gabals ieplunkšķēja ūdenī. Niks iesmējās skaļā balsī.
– Tikko neievēlos.
– Es tevi tad būtu izmakšķerējis.
Niks pieliecās un plastmasas trauciņā iesmēla ūdeni.
– Attālums no ezera apmēram divsimt metri, – Mareks piefiksēja blociņā. – Parauga numurs – viens. Tagad meklēsim kādu aizdomīgu vietu, kur varētu būt izgāzti atkritumi.
Niks Zvirbulis sakārtoja mugursomu. No tās rēgojās saliekamās makšķeres gals. Kājās gumijas zābaki, mugurā panēsātas drēbes, kuram ienāks prātā, ka viņš ir izmeklētājs? Protams, pazīstamam nenoslēpsi savu personību, taču svešiniekiem šoreiz viņi ar Mareku ir tikai makšķernieki.
– Zivis, starp citu, ir, – Mareks paziņoja. – Sīki asarīši.
– Laikam, kamēr iesim pa tik aizaugušu apvidu, būs zivis un arī ūdens tīrs, – Niks noteica.
– Pagaidi, Nik, – Mareks apstājās.
– Atpūtini kājas. Es pamanīju brangu asari.
– Marek, mums vēl priekšā kādi desmit kilometri.
– Iedomājies, mēs satiekam citus makšķerniekus. Konspirācija! Varēšu palielīties, ka noķēru vismaz kaķim.
– Marek, mēs tagad strādājam nevis izklaidējamies. Es eju tālāk, bet tu vari palikt, ja vēlies.
– Ek, un es domāju, ka arī tevi pataisīšu par kaislīgu makšķernieku, – Mareks nemaz neapvainojās.
– I neceri! – Niks pie sevis pasmaidīja. – Es labāk aizeju uz veikalu un nopērku zivis. Godīgi sakot, makšķerēšana manā uztverē ir velta laika šķiešana.
– Neko tu nesaproti, – Mareks nopūtās. – Tev patīk rēbusu minēšana? Patīk. Tu nakti negulēsi, lasīdams grāmatas un žurnālus. Es, piemēram, naktīs guļu.
– Sapratu, – Niks atsaucās. – Tev laikam ir taisnība. Es šonakt atkal būros pa avīžu kaudzēm, pētīju šī novada vietvārdus. Interesanti. Starp citu, vienīgais, kas dzīvo upītes tuvumā, ir kāds Fredis Bremze.
– Un?
– Nodarbojas ar lopkopību. Nāksies ar zemnieku aprunāties, paskatīsimies, kas viņš ir par cilvēku.
Kādu laiku puiši gāja klusēdami.
Pārāk neticama šķiet versija, domāja Niks. Bet varbūt tieši tādēļ liekas fantastiska, lai neviens nespētu tam noticēt? Tātad Fredis audzē lopus. Vai vienkāršs zemnieks spēs noorganizēt spirta biznesu tik augstā līmenī? Jāatrod palīgi, kuri nekulstīs mēli pa labi un kreisi, jābūt sakariem. Pieņemsim, ka tā ir. Bet kāpēc tad vietējie nav neko ievērojuši? Ja Bremze ir vainīgs, tad ar apcietināšanu nedrīkst pārsteigties. Fredis ir tikai sīka zivtiņa, kā teiktu Mareks. Jānozvejo lielais loms.
Noejot vairāk kā pusi ceļa, Niks sāka uztraukties – upītes krastos viņi vēl neuzgāja nekādas norādes, ka būtu braukusi mašīna ar kaitīgo kravu.
– Kļūstu nepacietīgs, – Niks teica.
Beidzot šķērsojuši pa pusei aizaugušu pļavu, abi uzdūrās uz traktora riepu izdangātu vietu.
– Paskat, traktors te ir braucis ne vienu vien reizi, – Niks pietupās un pētīja riepu nospiedumus.
– Vēl kolhozu gados te mans vectēvs pāris reižu brauca. Ar zirgu, protams. Tagad laikam aiz upes celiņš ir aizaudzis.
