Kopš 1. jūlija darbojas likums “Par dzīvesvietas deklarēšanu”, kas paredz, ka personām, kas maina dzīvesvietu, tā jādeklarē pašvaldībai.
Kopš 1. jūlija darbojas likums “Par dzīvesvietas deklarēšanu”, kas paredz, ka personām, kas maina dzīvesvietu, tā jādeklarē pašvaldībai. Alūksnes pilsētas domē dzīvesvietu līdz 24. jūlijam bija deklarējušas 157 personas.
“Tie pārsvarā ir lauku iedzīvotāji, kas dzīvo Alūksnē un vēlas legalizēt savu dzīvesvietu,” laikrakstam stāsta Alūksnes pilsētas domes kancelejas un personāla vadītāja Viktorija Avota.
Daļa no tiem, kas reģistrējušies, ir tādi, kas līdz šim vispār esot dzīvojuši bez pieraksta. “Ir tādi, kas domā, ka paralēli darbojas gan “pieraksts”, gan “dzīvesvietas deklarēšana”. Šaubas iedzīvotājiem rada tas, vai gadījumā, ja dzīvesvietu viņi deklarēs citur, nevis tur, kur atrodas īpašums, neradīsies ar to problēmas. Protams, tas tā nav. Mums nākas sniegt izsmeļošu konsultāciju, jo cilvēkiem ir daudz neskaidrību. Tas aizņem daudz laika,” norāda V. Avota. Viņa apgalvo, ka informācijas par dzīvesvietas deklarēšanu pirms likuma stāšanās spēkā no valdības neesot bijis pietiekami.
Kad cilvēks deklarē jauno dzīvesvietu, informāciju pašvaldība sūta Iedzīvotāju reģistram. “Cilvēki uztraukušies arī par to, ka komunālo maksājumu sniedzēji var nesaņemt laikus ziņas par izmaiņām,” bilst V. Avota.
Apmeklētāji bieži vien jautājot, vai par nedeklarēšanu draudot arī sods. V. Avota prognozē, ka problēmas ar jauno likumu vēl tikai radīšoties, kad dzīvesvietas būs deklarētas. “Pretenzijas būs no dažādu īpašumu īpašniekiem. Raksturīgi, ka iedzīvotāji deklarē savas vasaras mājas, kur agrāk pieraksts nevarēja būt, un ekspluatācijā nenodotās mājās,” apgalvo V. Avota. Iedzīvotājiem neesot skaidrības, kādos gadījumos jādeklarē papildu dzīvesvieta. “Jaunieši, kas studē Rīgā, bet vasaru pavada Alūksnē, var norādīt papildadresi un konkrētu laika periodu, cik tajā pavada,” komentē V.Avota. Ejot deklarēt dzīvesvietu, līdzi jāņem pase. “Pilngadīgiem jauniešiem deklarēt dzīvesvietu ir jānāk pašiem. Viņu vietā to nevar darīt kāds no vecākiem. Ja cilvēks ir vecs un slims un pats nevar ierasties, lai reģistrētos, tad jābūt pilnvarai, ka to var veikt kāda cita persona,” uzsver V. Avota. Tas radot lielas problēmas. Diemžēl pie veciem cilvēkiem šādos gadījumos nav paredzēts braukt uz mājām. Nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu iedzīvotājiem nav jāmaksā.
V. Avota piekrīt, ka likums ir pārāk sasteigts un radījis pārāk lielu demokrātiju. “Cilvēkiem likums ir ērts. Nevar paredzēt, cik būs tādu, kas būs negodīgi un pārkāps likumu,” spriež V. Avota. Pašvaldībām tas radījis “lielu papīra plūsmu” bez attiecīga finansējuma un sarežģījumus arī tehnisko iespēju dēļ.
