Vara un darbība – vardarbība. Izklausās diezgan briesmīgi, bet dzīvē bieži vien brutāla spēka vai psiholoģiska pārākuma izpausmes ir ierastas un tāpēc it kā nemanāmas.
Vara un darbība – vardarbība. Izklausās diezgan briesmīgi, bet dzīvē bieži vien brutāla spēka vai psiholoģiska pārākuma izpausmes ir ierastas un tāpēc it kā nemanāmas. Skaļi kliedzot un sitot ar mazajām dūrītēm, divgadīgs bērns cenšas panākt savu vēlmju izpildi. Cits varbūt žēli raud. Bet tā ir tikai ietekmes līdzekļu izvēle, jo momentā plats smaids rotā puišeļa seju, kad kārotā lieta ir rokā. Tik ierasto ainu var redzēt arvien biežāk. Iespējams, nebūtu vērts to pieminēt, ja vien līdz ar bērnu neaugtu viņa vēlmes, prasības un arī atziņa, kā sasniegt to piepildījumu.
Trešdien Rīgas apgabaltiesa piesprieda 18 gadu cietumsodu trim jauniešiem par septiņpadsmitgadīga vienaudža slepkavību. Trīs līdzzinātāji, no kuriem divas ir meitenes, saņēma mazāku sodu. Jāuzsver, ka dzīvokļa aplaupīšanas un slepkavības iniciators bija nogalinātā paziņa. Viņš izlēma, ka tam jāmirst, lai nevarētu pastāstīt par laupītājiem. Arī starp Valkas uzņēmēja Sīmaņa slepkavām bija jaunietis, kas viņu pazina. Bet Alūksnē jaunietis ar nazi nogalināja savas meitenes māti! Apkārtējie spēj vien šausmināties, kā normālā ģimenē auguši bērni spējīgi izdarīt kaut ko tādu. Var tikai minēt, kā jūtas vecāki, saprotot, ka dēls ir noziedznieks. Varbūt vēl bargāks sods nekā cietums ir diendienā sajust noslepkavotā tuvinieku un apkārtējo cilvēku skatienus?
Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka vardarbību veicina datorspēles, televīzijas pārraides un filmas, kur redzamas nežēlīgas ainas. Problēmas saknes ir krietni dziļākas nekā skolas puiku “binladenu” šaušana datorā. Tomēr pētījumi liecina – cilvēki, kas bērnībā skatās vardarbības piesātinātus raidījumus, pat pēc 15 gadiem var sākt uzvesties agresīvi. Nežēlība filmās (pat multiplikācijas!) bērnos veido pārliecību, ka agresivitāte ir piemērots attiecību risināšanas veids. Vardarbīgu ainu vērošana zilajā ekrānā, kā arī datorspēles saēd cilvēkā dabīgi mītošo pretīgumu jeb imunitāti pret šāda veida izpausmēm. Vispieprasītākie spēļu varianti ir saistīti ar cīņu un kautiņiem, kam ir viens mērķis – ātrāk un veiklāk nogalināt pretinieku. Amerikāņu speciālisti velk tiešas paralēles starp datorspēlēm un gadījumiem dzīvē, kad pusaudži bez jebkāda iemesla sāk šaut uz saviem vienaudžiem. Turklāt dara to precīzi, jo spēlē ir apgūta prasme tēmēt. Arī Alūksnes jaunietis ar nazi vairākas reizes iedūra sievietei sirdī.
Latvijā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.pants nosaka, ka aizliegts bērniem demonstrēt videoierakstus par vardarbību vai izplatīt spēles, kas rada draudus viņu garīgajai attīstībai. Bet nav institūcijas, kas novērtē plašo piedāvājumu. Šobrīd to ierobežot var tikai vecāki. Nevar gaidīt – bumerangs ir mests, un nevar zināt, kad un kuru tas trāpīs.
