Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Upmaļi” turpina iekārtot piena māju atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes noteiktajām prasībām.
Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Upmaļi” turpina iekārtot piena māju atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes noteiktajām prasībām.
“Gatavojamies iestājai Eiropas Savienībā. Plānojam arī turpmāk ražot pienu, taču to jau vēl nevaram zināt, kas mūs Eiropā sagaida,” laikrakstam stāsta zemnieku saimniecības “Upmaļi” īpašnieks Ivars Viks.
Viņš uzsver, ka piena mājai esot ielikti jauni pamati, būvniecībai sarūpēti skaidu betona un keramzīta bloki. “Aprīlī iegādājāmies jaunu piena dzesētāju, lai pienu varētu strauji atdzesēt, kas ir pats svarīgākais nosacījums. Pienam ir jānodrošina augsta kvalitāte. Dzesēšana notiks automātiski uzstādītā režīmā,” norāda I. Viks. Līdz šim saimniecībā izmantoja kannu dzesētāju, kurā pienu nebija iespējams atdzesēt tik strauji un visu produkciju uzreiz. Līdz ar to bijušas problēmas, kur pienu uzglabāt.
Pagājušonedēļ piena mājā ievilka ūdensvadu un ierīkoja elektroinstalāciju. “Piena mājā būs silts ūdens, lai arī ziemā nebūtu problēmu nomazgāt traukus,” skaidro zemnieks. Viņš bilst, ka šobrīd samaksa par augstākā labuma dzesētu pienu ir 9,2 santīmi.
“Tas ir gaužām maz. Pēc kādreizējiem speciālistu aprēķiniem tai vajadzētu būt vismaz 13 santīmipar litru. Taču tagad ir palielinājusies cena degvielai, minerālmēsliem, sadārdzinājušās arī citas izmaksas. Tai vajadzētu būt 15 santīmi par nodoto piena litru, lai zemnieks varētu modernizēt ražošanu,” spriež I. Viks.
Zemnieku saimniecības ganāmpulks šogad ir lielāks – no 22 liellopiem 12 ir slaucamas govis, divas grūsnas teles, pārējie ir buļļi. “Saimniecību nepaplašināsim, jo neesam vairs tik jauni, to liedz arī materiālās iespējas. Ņemt kredītu šobrīd, kad nav garantijas, vai mūsu saražotā produkcija būs vajadzīga un par kādu cenu to varēs pārdot, nebūtu prātīgi. Patlaban cenšamies saražot minimālo, lai vēl pāris gadus līdz pensijai varētu strādāt un izskolot bērnus,” atzīst I.Viks.
Lopbarības sagādei saimniecībā ar tehniku īpašu problēmu neesot. “Mums ir tikai pati nepieciešamākā tehnika – pļaujmašīna, vālotājs, traktors,” klāsta I.Viks. Pirms lietavām paspējuši sarūpēt 100 rulonus zaļbarības.
“Problēmas būs ar sausā siena novākšanu. Ja turpinās līt, tad nāksies vēl sagādāt rulonus. Pāris hektāru nopļautā siena jau divas nedēļas ir uz lauka, to ir grūti izžāvēt,” bēdājas saimnieks.
