Alūksnes rajonā nav veikts pētījums, vai kultūras pieminekļu īpašnieki kultūras pieminekļa statusu īpašumam izjūt kā apgrūtinājumu, tomēr vairumam no viņiem nerūp īpašumā esošā kultūras pieminekļa uzturēšana un saglabāšana.
Alūksnes rajonā nav veikts pētījums, vai kultūras pieminekļu īpašnieki kultūras pieminekļa statusu īpašumam izjūt kā apgrūtinājumu, tomēr vairumam no viņiem nerūp īpašumā esošā kultūras pieminekļa uzturēšana un saglabāšana.
“Diemžēl Alūksnes rajonā ir vairāk to īpašnieku, kas pret kultūras pieminekļiem izturas vienaldzīgi. Interesējas tikai tie, kuri ir spiesti šajās ēkās dzīvot, apsaimniekot tās vai arī tajās atrodas kāda no valsts iestādēm. Ja īpašniekiem īpašums rūp, viņi māk piesaistīt līdzekļus māju uzturēšanai un sakārtošanai,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga.
Jāuzslavē Gaujienas pagasts
Viņa uzsver, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļu uzturēšanai vislielākos līdzekļus var gūt no Kultūrkapitāla fonda, kā arī Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kas piešķir finansējumu glābšanas darbiem.
“Statistika liecina, ka finansējumam, ko piešķir glābšanas darbiem, vajadzētu būt desmit reizes lielākam. Neviens no kultūras pieminekļiem nav jaunāks par simts gadiem, tādēļ to restaurācijai nemitīgi ir nepieciešami līdzekļi. Šajā gadījumā ir saprotama īpašnieku neapmierinātība. Ar cerību var raudzīties uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo ar savienības fondu finansējumu varēs sakārtot daudzus objektus. Tomēr, lai fondu līdzekļus varētu veiksmīgi izmantot, īpašniekiem ir jābūt aktīvākiem un jāinteresējas par šīm iespējām,” akcentē S. Ludviga
“Jāuzslavē Gaujienas pagasts, jo tur cilvēki rūpējas par kultūras pieminekļiem, kas atrodas pašvaldībā. Lai arī pagasta padomes budžets nav liels, viņi katru gadu cenšas vismaz nedaudz atlicināt naudu kultūras pieminekļu restaurācijai, kā arī raksta projektus, lai piesaistītu līdzekļus. Ceru, ka arī Alūksnes pilsēta sāks vairāk domāt par šiem objektiem. Ir nepieņemami, ka Tempļa kalna rotondai piešķirtā nauda pilsētas domē atrodas jau apmēram četrus gadus un netiek izmantota. Nav pat pieņemts konkrēts lēmums, ko ar rotondu darīt. Priecē, ka Alūksnes Jaunās pils renovācijas un restaurācijas projekts iekļauts 2004.gada valsts investīciju budžetā. Tātad būs līdzekļi, lai turpinātu pils jumta nomaiņu un sāktu atjaunot ēkas fasādes krāsojumu,” norāda S. Ludviga.
Apsaimniekot nav viegli
Pašlaik Alūksnes rajonā ir 96 arheoloģiskie kultūras pieminekļi, 168 arhitektūras, 33 mākslas priekšmetu un divi vēstures pieminekļi. Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” teritorijā atrodas viens no vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – Alsviķu pils, kas celta 1888.gadā. Jau no 20.gadsimta divdesmitajiem gadiem tajā atradušās dažādas izglītības iestādes. Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” direktore Anita Palma atzīst, ka apsaimniekot šo ēku ir grūti.
“Ekspertu slēdziens paredz, ka mājai nepieciešams kapitālremonts. Tādu līdzekļu mums nav. Pašlaik ēkā atrodas mācību telpas, kuras esam kosmētiski remontējuši. Trešajā stāvā apdzīvojam divas telpas, jo pārējās eksperti aizliedz izmantot. Otrajā stāvā ir divas šuvēju darbnīcas, bet pirmajā stāvā – divas kurpnieku, viena amanieku darbnīca un skolotāju istaba,” stāsta
A. Palma.
Viņa pauž nožēlu, ka tik skaista un liela pils aiziet bojā. “Esam valsts iestāde, tādēļ Alsviķu pagasta padome nav ieinteresēta ieguldīt līdzekļus kādreizējās pils uzturēšanā. Katru gadu iesniedzam valsts investīciju projektus arī par pils ēku, bet neviens nav atbalstīts,” atzīst A. Palma.
Pašlaik arodapmācības un rehabilitācijas centrā SIA “Valdis” veic internāta, ēdnīcas un medpunkta ēkas sienas remontdarbus un siltināšanu. “Tajā šogad vajadzēja ieguldīt savus kapitālos līdzekļus – 24 000 latu,” saka A. Palma.
