Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā viņš varēs iekļauties plašajā darba tirgū kā darba ņēmējs vai uzņēmuma īpašnieks.
Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā viņš varēs iekļauties plašajā darba tirgū kā darba ņēmējs vai uzņēmuma īpašnieks. Tomēr nedrīkstētu aizmirst arī par to, kādā vidē mēs dzīvojam šodien un kādā dzīvosim nākotnē, jo tieši no tās būs atkarīgs, vai spēsim iedzīvināt ilgtspējīgas sabiedrības attīstības principus reālajā dzīvē. Saistībā ar gaidāmo referendumu daudzi ir satraukti un neziņā par to, kādus ierobežojumus vai, gluži otrādi, ieguvumus ES nesīs mūsu valstij un tās iedzīvotājiem.
Cilvēkam, kas nav nekādi saistīts ar dabas vai vides aizsardzību vai par to neinteresējas, ir grūti orientēties lielajā informācijas plūsmā, kas reizēm mēdz būt arī pretrunīga.
Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju dabas aizsardzībā ir noslēgušās. Daudzās nozarēs panākta vienošanās pat par ievērojamu pārejas periodu dažādu direktīvu un noteikumu ieviešanā. Tomēr ir skaidrs, ka dzīvot kā agrāk, kad bija vienalga, kur izgāzt lieko, un varēja «nogāzt» mežu, nedomājot, kas pēc tam būs izcirtumā, vairs nevarēsim. Jau 2004. gadā Latvijai, iespējams, būs jāsāk pildīt ES prasības, kas attiecas uz atkritumu savākšanu un uzglabāšanu izgāztuvēs. Pēdējās šajā nozarē Latvijā jāizpilda 2010. gadā. Šaubos, vai kāds saprātīgi domājošais būs pret kārtību atkritumu apsaimniekošanā, jo tas, kas bieži vien redzams pat pašu namdurvju priekšā, rada pamatotu sašutumu.
Tagad daudz uzmanības pievēršam tam, cik pašu līdzekļu prasīs ES likumdošanas ieviešana, kur atrast finanses nepieciešamajām investīcijām. Maz arī diskutēts par kandidātvalstu ieguvumiem dabas aizsardzībā. Šoreiz nolēmām pievērsties ar dabas un vides aizsardzību saistītajiem jautājumiem.
80 procenti no naudas izteiksmē novērtējamiem ieguvumiem, ieviešot ES likumdošanu, saistīti ar iedzīvotāju veselības uzlabošanos, samazinoties piesārņojumam. Tomēr nav iespējams naudas izteiksmē nomērīt visus ieguvumus. Piemēram, jutīgu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, ar vides aizsardzību saistīti ieguvumi – no ieviešanas programmām izrietošā būvniecība sekmēs ekonomiku kopumā. Paredzēts, ka pēc iestāšanās ES, finanšu līdzekļi, kas būs pieejami jaunajām dalībvalstīm naudas izteiksmē uz vienu iedzīvotāju, būs 80 līdz 410 eiro. Nav arī maznozīmīgs ieguvumu pārrobežu faktors, jo tas neietekmē tikai valstis, kurās tiks veikti aizsardzības pasākumi. Citu valstu ieguvumi tiek lēsti gandrīz 6,5 miljardu eiro gadā.
Vides aizsardzība ir saistīta arī ar būtiskiem ieguvumiem ūdenssaimniecībā. Iedzīvotājiem būs pieejams daudz kvalitatīvāks dzeramais ūdens, upes kļūs tīrākas. Ieviešot tā saucamo atkritumu direktīvu, būs iespējams nodrošināt atkritumu pārstrādi, samazinot izgāztuvēs apglabājamo apjomu, kas savukārt samazinās atmosfērā nokļūstošo metāna daudzumu. Un vēl – lielāks kļūs nodarbināto skaits. Daudzi būs saistīti ar tā saucamo ekoindustriju. Kopumā šie nosacītie jaunievedumi, kuriem vajadzētu būt pašsaprotamiem, cels dzīves kvalitāti, kas faktiski nav izmērāma naudas izteiksmē.
Protams, mūsu mednieki var būt neapmierināti par aizliegumu turpmāk pavasaros doties sloku medībās. Daudziem liksies neizprotams aizliegums dalībvalstīs medīt vilkus, kas Latvijā dažkārt zemniekiem mēdz paretināt ganāmpulkus. Bet apdomīga saimniekošana neapdraud dabas saglabāšanu, tomēr ne katrs zemes īpašnieks plāno saimniecisko darbību tālredzīgi. Daudzi mežu īpašnieki izcērt savus mežus kailcirtēs, lai gūtu ātru peļņu. Ar šādu pieeju neizdosies saglabāt daudzveidīgu dabu nākamajām paaudzēm. Saimnieciskā darbība tiek ierobežota, ņemot vērā zinātnisko izpēti un ilggadējus novērojumus. Mēs mācāmies arī no to valstu rūgtās pieredzes, kurās nav vairs dabas vērtību, ko aizsargāt.
Pie tā jāpierod un jāpieņem daba un vide kā Dieva dāvana, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
