Sēņotāji: atzīst, ka jāzina labākās vietas.
Sēņotāji: atzīst, ka jāzina labākās vietas
Lietainajās dienās aizvien vairāk sēņotāju dodas uz mežu ar cerību, ka mājās atgriezīsies ar pilniem beku, bērzlapju, vilnīšu un citu augstvērtīgu sēņu groziem.
Viņi atzīst, ka jāzinot labākās sēņu vietas, lai sēņošanas prieks būtu lielāks. Liepnietis divpadsmit gadus vecais Kaspars Remeika ir liels sēņotājs. “Šogad jau divas reizes esmu bijis mežā sēņot. Pirmajā reizē biju kopā ar mammu, bet šodien – ar draugu Vili,” stāsta Kaspars Remeika.
Kaspars apgalvo, ka šovasar mežā sēņu netrūkstot, taču daudzas esot tārpainas. “Šodien tās meklēju trīs stundas. Viegli nebija, taču salasīju gandrīz pilnu spaini,” uzsver puisis. Viņš priecājas, ka šovasar mežā sēnes augot, nekā pērnvasar, kad sausuma dēļ tās esot bijis grūti atrast.
Kaspars piedaloties arī sēņu tīrīšanā, taču vispatīkamākais, protams, ir baudīt maltīti no sēnēm. “Vislabāk man garšo sēņu mērce. Mamma vāra arī zupas. Garšīgas ir visas sēnes,” norāda liepnietis. Viņš protot atšķirt indīgās sēnes. “To man iemācīja mamma,” atzīst viņš.
