Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidotajā pasaules
laimes indeksā ieņem 54.vietu, kas ir labāks sniegums nekā Igaunijai,
bet sliktāks nekā Lietuvai, lai gan visas trīs Baltijas valstis savu
sniegumu indeksā ir uzlabojušas.
Pērn Latvija šajā indeksā ieņēma 68.vietu.
Lietuva, kas pērn bija ierindota 60.vietā, šogad pakāpusies uz
52.vietu, bet Igaunija šogad atzīta par 66.laimīgāko zemi pasaulē
salīdzinājumā ar 72.vietu pērn.
Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Norvēģija, kas pērn ierindojās 4.vietā.
Vēl starp desmit laimīgākajām valstīm pasaulē, to iedzīvotāju
vērtējumā, ir Dānija (pērn 1.vieta), Islande (arī pērn 3.vieta), Šveice
(pērn 2.vieta), Somija (arī pērn 5.vieta), Nīderlande (pērn 7.vieta),
Kanāda (pērn 6.vieta), Jaunzēlande (arī pērn 8.vieta), Austrālija (arī
pērn 9.vieta) un Zviedrija (arī pērn noslēdza pirmo desmitnieku).
ASV, kas pērn ieņēma 13.vietu, šogad laimes indeksā atkāpušās uz
14.vietu, Vācija saglabājusi 16.vietu, Francija pakāpusies par vienu
pozīciju uz 31.vietu, Polija, kas pērn ieņēma 57.vietu, šogad ierindojas
46.vietā, Krievija pakāpusies uz 49.vietu no 56.vietas pērn, Japāna
pakāpusies par divām pozīcijām līdz 51.vietai, Baltkrievija no 61.vietas
pērn noslīdējusi uz 67.vietu šogad.
Turcija ieņem 69.vietu, pakāpjoties no 78.vietas pērn, Ķīna no
83.vietas pērn šogad sasniegusi 79.pozīciju, bet Grieķija no 99.vietas
pērn šogad pakāpusies uz 87.vietu. Indija no 118.vietas atkāpusies uz
122.vietu, bet Ukraina ieņem 132.vietu pretstatā 123.vietai pērn.
Šogad pēdējo – 155.vietu – Pasaules laimes indeksā ieņem
Centrālāfrikas Republika, kas pērn indeksā nebija iekļauta. Burundi, kas
pērn bija pēdējā 157.vietā, šogad ieņem priekšpēdējo 154.vietu,
atpaliekot no Tanzānijas (153.vieta, pērn 149.vieta) un Sīrijas
(152.vieta, pērn 156.vieta).
Lai gan finansiālajai stabilitātei ir liela nozīme pasaules
iedzīvotāju laimes izjūtā, pētījuma autori norāda, ka iedzīvotāju laimes
sajūtas galvenais faktors nav valsts un viņu personīgā finansiālā
situācija, jo, piemēram, ASV ienākumi pakāpeniski pieaug, bet cilvēku
laimes izjūta sarūk.
Latvija 2014.-2016.gadā salīdzinājumā ar 2005.-2007.gadu ir
uzrādījusi otro straujāko laimes indeksa palielinājumu, atpaliekot vien
no Nikaragvas, liecina pirmdien publicētais pētījums.
Trešais lielākais laimes indeksa pieaugums šajā laika posmā
reģistrēts Sjerraleones iedzīvotāju vidū, kam seko Ekvadora, Moldova,
Bulgārija, Krievija, Slovākija, Čīle un Uzbekistāna.
Ziņojumu veidojuši Kolumbijas universitātes ekonomisti, novērtējot
155 valstis desmit baļļu skalā pēc aptaujām, kas veiktas no 2014. līdz
2016.gadam. Aptaujās iedzīvotāju laimes sajūta vērtēta pēc četriem
kritērijiem: sociālā atbalsta, ko viņi varētu saņemt nebaltā dienā,
brīvību, pieņemot lēmumus par savu dzīvi, korupcijas sabiedrībā izjūtu
un dāsnumu. Tāpat indeksa veidotāji ņem vērā valsts iekšzemes
kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un sagaidāmo dzīves ilgumu.
Tikmēr Latvijas tiesībsargs Juris Jansons savā ikgadējā ziņojumā
secinājis, ka Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts, taču
realitāte liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma.
Viņš uzsvēra, ka cilvēktiesības var raksturot divējādi – normatīvi
jeb tā, kā tas tieši rakstīts starptautiskajos dokumentos un Satversmē,
un filozofiski. “Tāpēc lakoniski var sacīt, ka faktiski cilvēktiesības
ir tiesības uz laimi. Šajā kontekstā rodas jautājums, vai Latvijas
iedzīvotāji ir laimīgi,” vaicāja Jansons, uzsverot, ka atbildi uz to
iezīmē arī tiesībsarga ziņojums.
Tiesībsargs pauda, ka mūsu pašu Satversmē ir tik precīzs un
pietiekams cilvēktiesību principu uzskaitījums, lai ikviens Latvijas
iedzīvotājs varētu būt laimīgs, un, kā jau katrā tiesībsarga gada
ziņojumā, arī šajā ir uzskaitīts pozitīvais un labais, ko aizvadītajā
gadā ir paveicis likumdevējs, izpildvara un pašvaldību institūcijas.
Taču galvenokārt ziņojums joprojām sastāv no konstatētajiem trūkumiem
cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās un rekomendācijām to
novēršanai, norādīja Jansons.
“Es un kolēģi Tiesībsarga birojā redzam sava darba mērķi, jēgu un
rezultātus, tādēļ nevaru un negribu noliegt, ka pozitīvi ir vērtējama
gan likumdevēja līdzšinējā ieklausīšanās tiesībsarga viedoklī, gan arī
uzlabojumi atsevišķu ministru darbībā un lēmumos, arī pašvaldību
institūciju praksē. Tomēr pārskats liecina, ka mums visiem cilvēktiesību
un labas pārvaldības jomās Latvijā vēl ir ļoti daudz darba, un
galvenais ir iemācīties nošķirt reālu nevarēšanu no nevēlēšanās darīt,
kas nereti ir būtiska problēma mūsu valstī,” pauda Jansons.
“Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts. Tas izriet no
Satversmes un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, taču
realitāte Latvijā liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma,”
secināja Jansons.
Bieži dzirdēts, ka Latvijas ekonomika ir teju visstraujāk augošā
Eiropā un Latvija gandrīz visās jomās sasniedz ilgtspējas rādītājus,
atgādināja Jansons, piebilstot, ka diemžēl šajā ikgadējā ziņojumā ir
atspoguļota virkne cilvēktiesību jomu, kurās ilgtspējas nav, bet drīzāk
meklēti ātri un jelkādi risinājumi. Viņš atgādināja, ka joprojām nav
ilgtspējīga rīcības plāna, kā daļai sabiedrības neiekrist vēl dziļāk
sociālās nedrošības bezdibenī un kā pārtraukt nabadzību
visneaizsargātākajām grupām – pensionāriem, personām ar invaliditāti,
jauniešiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, u.c.
“Tāpat savā ikdienas darbā esmu spiests meklēt aizvien jaunus
argumentus, kā pārliecināt valdību un parlamentu, ka valsts ilgtspēja
nav iespējama bez pienācīgi nodrošinātas un kvalitatīvas izglītības, bez
kvalitatīvas, pieejamas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas,
sociālās drošības un nodarbinātības, taisnīga atalgojuma un attīstības
prognozējamības nākotnē,” stāstīja tiesībsargs,
Jansons piekrita, ka ilgtspējas, valsts attīstības un ikviena cilvēka
iespēju būt laimīgam nodrošināšanai katram ir sava personiskā
atbildība. “Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādēļ mēs katrs
atsevišķi un visi kopā esam atbildīgi par to, kādā valstī dzīvojam.
Katrs pats vislabāk zina, ko esam darījuši ar entuziasmu un izcili, kur
varbūt esam slinkojuši, un, protams, katrs vislabāk arī zina, kurās
situācijās ir bijis neētisks, nolaidīgs, neievērojis likumu vai pat
pieļāvis noziedzīgu rīcību,” sacīja Jansons.
Viņš aicināja ikvienu sekot Satversmei un veidot mūsu dzīvi laimīgu un ilgtspējīgu.
