Satiksmes ministrs Uldis Augulis paudis viedokli, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. U.Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir 4 miljardi eiro. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem. Grants un reģionālo ceļu sakārtošanai visā Latvijā ir nepieciešami 130 miljoni eiro. “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums – vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem vien nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām? Šāds risinājums gan pieļauj scenāriju, kurā mazāk apdzīvotas teritorijas Latvijā tiks pavisam aizmirstas vai, ja tās varēs attīstīties vēlāk, būs jāiegulda vēl vairāk līdzekļu, atjaunojot to, ko valsts ir atstājusi novārtā. Daudziem grants seguma ceļiem pēdējos 20 gadus nav atjaunota virsma, lai gan reizi 2-4 gados jāber klāt 4-8 centimetri seguma, kas ir nodilis. Tāpat kā asfalta ceļiem virsējā kārta 5-8 gadu laikā ir jāatjauno. Diemžēl naudas šiem darbiem katru gadu valsts budžetā ir pietrūcis…
Guntars Sniedzāns, zemnieku saimniecības “Klajalkšņi” vadītājs
Es gribētu, lai ministrs izbrauc Bejas ceļu! Valdība domā, ka laukos ceļi nav vajadzīgi, jo te ir maz cilvēku, taču katrs cilvēks ir vērtība! Alūksnes – Liepnas ceļš nav izbraucams! Cik gadus esmu runājis, bet nekas nemainās. Izputēja kūdras darbnīca, arī es savu zāģētavu aiztaisīju ciet, jo te nevarēja izbraukt. Divus mēnešus ceļš ir ciet, un mums saka – izvēlieties pareizo gadalaiku! Ko tad mums darīt – nebraukt? Es neuzskatu, ka tas ir risinājums, jo mēs taču maksājam ceļa nodokli. Kur tad tā nauda paliek? Kāpēc nevar par to salabot ceļus? Lielākā daļa aiziet tikai ceļu caurumu lāpīšanai! Salīdzināsim kaut vai igauņus ar mums – viņi savu ceļu nodokli izmanto lietderīgi. Mūsu asfalti ir sagrauti, un tur pat nav vairs, par ko runāt.. Protams, paņemt naudu no pensiju fonda būtu izdevīgi, jo tas ir bezprocentu aizņēmums. Cik valsts paņems, tik arī atdos, un nebūs nekādu procentu. Labi, tagad pensionāriem vēl ir pensijas, jo mēs tās sagādājam, bet kurš sagādās pensijas mums? Zviedrijas pensiju fonds pērk Latvijas zemes par centiem un stāda te mežu. Viņiem būs nodrošinātas pensijas, bet mums? Ar kuru galu mūsu valdība vispār domā?!
Anta Driķe, Mārkalnes pensionāru padomes vadītāja
Vai tad ministrs pats nebūs kādreiz pensionārs? Kā vispār ko tādu var iedomāties? Izdzirdot šādu lēmumu, biju neizpratnē. Daudziem pensionāriem pensija ir vienīgais ienākums. Uzskatu, ka autoceļi jālabo par samaksāto ceļu nodokli. Citādi – kur tad tā nauda paliek? Ja visa samaksātā nauda aizietu tur, kur vajag, varbūt ceļi būtu labāki – šobrīd diemžēl tā nenotiek. Bet Latgalē jau vēl trakāk ar ceļiem ejot! Dzirdēju, ka tur situācija ir vēl sliktāka. Pensionāri, protams, vēlētos lielākas pensijas, bet šajā gadījumā – vajadzētu vismaz neņemt nost! Lai politiķi sēž un domā, kur naudu ceļu remontiem iegūt, jo tam jau viņi ir domāti. Politiķiem ir jārod risinājumi, bet šos risinājumus nevar balstīt uz sabiedrības neaizsargātākajām cilvēku grupām. Šāda satiksmes ministra ideja ir ļoti neapdomīga. Es pat nevaru iedomāties, kā viņš ko tādu varēja izteikt!
Agnese Kažoka, autovadītāja no Alūksnes
Manā skatījumā, tas ir kaut kāds absurds, jo uzskatu, ka ceļi būtu jālabo no līdzekļiem, ko maksā autovadītāji, kas tos lieto. Nav pieļaujams, ka līdzekļi šādam mērķim tiek meklēti citur – uz pensionāru, veselības vai citu pozīciju rēķina. Braucot pa ceļu Rīga – Alūksne, ir posmi, kas, vārda tiešākajā nozīmē, ir drausmīgi! Bet priecē vismaz tas, ka daudzos posmos jau ir veikti uzlabojumi, līdz ar ko arī braukšana ir patīkamāka un drošāka. Taču, ja skatās kopumā, tad ceļu kvalitāte mūsu valstī nav tā labākā. Par ceļu nodokli katru gadu tiek maksāta ne maza summa, bet ceļi diemžēl ir tādi, kādi ir, un dažreiz par to visu ir pat skumji domāt, kur nu vēl runāt. Auto remontu jau mums neviens nesponsorē, un bieži vien mašīnu sabojā tieši sliktais ceļu segums.
