“Iesaistīšanās “Erasmus+” stratēģiskās
partnerības projektā varētu būt pirmais solis pretim iecerei
Francijas skolā LEPRO Jeanne Antide izveidot mācību programmu
veterinārārstu asistentiem,” viesojoties Latvijā atzina
skolas projektu vadītājs Didjērs Simonots (Didier Simonot). “Šeit
ir nodrošināts viss, par ko varētu sapņot ikviena skola ar
līdzīgām mācību programmām. Smiltenes tehnilkumā ir ļoti
labas iestrādes, kuras labprāt pārņemtu arī savā skolā.
Šobrīd LEPRO Jeanne Antide sagatavo zooveikalu asistentus.
Tuvākajā apkārtnē nav nevienas skolas, kur apmācītu
veterinārārsta asistentus. Taču jauniešu interese par šo
profesiju ir liela.”
Didjērs ar Latvijas skolām sadarbojas jau septīto gadu. Pirms
vairākiem gadiem viņš kādā seminārā Rīgas Tūrisma un radošās
industrijas tehnikumā iepazinies ar skolotājām no Smiltenes
tehnikuma. Drīz vien pēc tam dzīve savedusi kopā ar skolas
projektu vadītāju Ingunu Avotu un šobrīd notiek aktīva
sadarbība “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projekta
ietvaros. Ja viss izdosies kā iecerēts, tad jau tuvākajos gados
sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm Francijā,
Čehijā un Igaunijā tiks izveidots vienots kompetenču apguves
modulis un teorētisko zināšanu un profesionālo iemaņu vērtēšanas
sistēma (ECVET) veterinārārsta asistentiem.
Jau rudenī stratēģiskā partnerības projekta ietvaros uz
Smiltenes tehnikumu brauks mācīties pirmie jaunieši no Francijas,
Igaunijas un Čehijas, lai skolas veterinārajā mācību klīnikā
apgūtu veterinārārsta asistenta pienākumus ķirurģijā. Savukārt
Francijā projektā iesaistīto dalībvalstu jaunieši apgūs
eksotisko dzīvnieku aprūpi un turēšanu. LEPRO Jeanne
Antide skolas laboratorijā iespējams praktizēties
ķirzaku, čūsku, grauzēju, dažādu sugu zivju, trušu un putnu
kopšanā. Sadarbības partneri Čehijā apgūs govju mākslīgo
apsēklošanu, bet Igaunijā – zirgu kopšanu.
Jaunieši LEPRO Jeanne Antide var apgūt arī
aprūpētāja arodu. Aizvadītās nedēļas nogalē
Didjērs kopā ar skolas franču valodas skolotāju Izabellu Baldini
(Isabelle Baldini), kura Latvijā vēlējās iepazīties ar nākamo
aprūpētāju profesionālās pilnveides iespējām, devās uz
Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienību un Smiltenes Sarkanā
Krusta sociālās aprūpes nodaļu.
Sociālās aprūpes nodaļā Smiltenē jau aprīļa sākumā
profesionālās kvalifikācijas praksē ieradīsies Lorija Trašē
(Lauria Trachet) – jauniete no Francijas, kura LEPRO Jeanne Antide
skolā mācās par aprūpētāju. Tāpēc sadarbības partneri
vēlējās iepazīties tuvāk ar vietu, kur jauniete prakses laikā
strādās.
“Latvijā viņai noteikti klāsies labi. Loriju šeit
sagaidīs sirsnīgi un jauki cilvēki. Arī darba vide tik sakārtota.
Jauniete šeit gūs jaunu un interesantu pieredzi,” pēc
tikšanās ar sociālās aprūpes nodaļas sociālo
darbinieci Anitu Bušmani atzina Didjērs.
“Tikai tos labākos vārdus varu teikt arī par Alsviķu
struktūrvienību. Tā ir viena no labākajām skolām cilvēkiem ar
speciālām vajadzībām, ko esmu redzējis,” uzskata Didjērs.
“Ļoti patika ģimeniskā atmosfēra, kas tur valda. ”Pavāru
klase ir vienkārši ekselenta! Tāpat bija inteteresanti
paskatīties, kā amata gudrības apgūst kurpnieki. Daudz
safotografēju un bildes, kad atgriezīšos Francijā, rādīšu
audzēkņiem un kolēģiem.” Skolotāja un karjeras
konsultante Astrīda Bētere ciemiņus iepazīstināja ar
skolas mācību programmām un materiālo bāzi.
Īpaši sirsnīga izvērtās viesu tikšanās ar Alsviķu
struktūrvienības nākamo aprūpētāju skolotāju un vecāko
medicīnas māsu Inu Vadinsku. Viņa 5. martā ar“Erasmus+”
projekta atbalstu devās profesionālās pilnveides braucienā uz
Franciju, kur iepazīsies, kā aprūpētājus apmāca skolā LEPRO
Jeanne Antide. “Visvairāk gribētos pabūt viņu mācību
nodarbībās, iepazīties ar mācību metodēm un paskatīties, kā
tur aprūpē cilvēkus ar speciālām vajadzībām,” saka
skolotāja. “Kad atgriezīšos, savā pieredzē noteikti
dalīšos ar kolēģiem un audzēkņiem. Protams, tiešā veidā var
pārņemt vien reto pieredzi. Mums jāņem vērā šejienes
situācija. Taču vērtīgākās ir jaunās, mājās atvestās
idejas, kas paver iespēju pilnveidot darbu savā vidē.”
Ciemiņi tikās ar skolas nākamajiem šuvējiem, kā arī –
galdniekiem un viņu skolotāju Raiti Ramani. Ar lielu
interesi klausījās, kā viņš aizvadītā gadsimta 80. gados,
mācoties Cēsu Profesionālajā vidusskolā, kopā ar kursabiedru
izgatavojuši Dainu skapja kopiju, kas tagad atrodas Krišjāņa
Barona muzejā Rīgā.
“Ņemot vērā to, ka Alsviķos pārsvarā mācās cilvēki ar
speciālām vajadzībām, pedagogu darbu ievērojami atvieglotu tas,
ja skolā būtu vairāk asistentu,” domā Didjērs. “Šādā
skolā katram audzēknim tomēr nepieciešama individuāla pieeja.
Vēl nākamajiem aprūpētājiem noderētu vairāk uzskates
materiālu, ko izmantot mācību procesā.
Viesojoties Smiltenes tehnikumā, man patika vērot skolotāju un
audzēkņus savstarpējās attiecības – tās ir tuvas un
sirsnīgas, bet ne familiāras. Vēl ļoti priecājos, ka tik
skaistas un lielas ieceres var realizēt lauku reģionā. Francijā
pēdējos gados lauki paliek aizvien tukšāki. Visi grib dzīvot
pilsētās. Mani uztrauc lauku attīstība.”
Didjērs apbrīno Latvijas cilvēku stiprumu un priecājas par
mūsu valsts pilsētām, kurās izteikti jūtama dabas klātbūtne.
“Latvieši ir moderni un tajā pašā laikā tur lielā godā senču
tradīcijas.”
Šoreiz, viesojoties Latvijā, viņš tuvāk iepazinās ar
Alūksni.