Sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” aptauja liecina, ka Latvijā ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju. Vispopulārākie fizisko aktivitāšu veidi ir garāku attālumu iešana kājām, braukšana ar velosipēdu, vingrošana, trenažieru zāles apmeklēšana, peldēšana un skriešana. Kā galveno motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu iedzīvotāji norādījuši pašsajūtas uzlabošanos, kā arī vēlmi nostiprināt veselību un palielināt darba spējas.
Man šķiet, ka pēdējo trīs četru gadu laikā latviešu aktivitāte sportot tiešām ir palielinājusies – gan individuāli trenējoties, gan komandu sporta veidos. Pats ar sportu nodarbojos tad, kad ārā ir silts. Ikdienā nav lielas vajadzības sportot, jo ir aktīvs un kustīgs darbs. Nejūtu vajadzību sportot profesionāli vai sacenšoties. Apes novada pašvaldība ir gandrīz pilnīgi neieinteresēta fizisko aktivitāšu nodrošināšanā pilsētā. Manuprāt, pašvaldības pārstāvji uzskata, ka tas nav nepieciešams, vai arī domā, ka nebūs atsaucības. Lietas labā būtu jāatļauj par aktivitāšu organizēšanu atbildēt kādam kompetentam cilvēkam, nevis cilvēkiem, kuri aiz slinkuma vai citiem iemesliem nav ieinteresēti rīkot šīs aktivitātes. Cilvēki sākuši sportot, jo daudzi beidzot pamodušies no uzaudzēto vēderu miega, kamēr citi seko līdzi modei un trenējas, lai gan ar veselību un ķermeni viss ir kārtībā.
Ir vairāki posmi, kad cilvēki sarosās uz sportošanu: uz pavasari, kad visi grib būt tievi; uz Jaungadu, kad visi grib ielīst balles tērpos; ar 1.janvāri, kad liela daļa apsolās piekopt pareizu dzīvesveidu. Tāpēc mēs šopavasar Alūksnē sarīkojām tievēšanas maratonu, lai mudinātu cilvēkus nākt un sportot. Rezultāts bija ļoti pozitīvs: pieteicās 46 dalībnieki – tas ir daudz priekš Alūksnes. 4.martā bija otrā svēršanās, un rezultāti mani patiešām iepriecināja. Šīs tikšanās reizes mums pārvēršas tādā kā pieredzes apmaiņā – meitenes dalās cita ar citu. Vēl sportot gribētājus piesaista jaunu nodarbību ieviešana: TRX, “body total workout”, zumba un “crossfit”. Arī sportā, tāpat kā modē, ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm, jo mēs nevaram iztikt tikai ar aerobiku un trenažieru zāli, kas bijis jau gadu gadiem. Jaunas nodarbības uzrunā. Ļoti liela daļa sportistu Alūksnē ir skolēni un jaunieši, vīrieši pārsvarā izvēlas trenažieru zāli, savukārt sievietes – nodarbības grupās treneru pavadībā. Ir, protams, arī skrējēji, kuri izmanto tikai celiņus un velosipēdus, bet to ir mazāk. Jāpiebilst, ka tieši tievēšanas maratons bija kā iedrošinājums tiem cilvēkiem, kuri kautrējas nākt uz zāli sava svara vai kāda cita iemesla dēļ. Ja kāds kautrējas, tad droši var nākt pie manis aprunāties – visu paskaidrošu. Visi taču mēs tomēr gribam būt slaidi, veselīgi un skaisti. Un pavasaris ir tas laiks, kad to uzsākt!
No personīgajiem novērojumiem varu droši teikt, ka ir dubultojies vai pat trīskāršojies cilvēku skaits, kas skrien ārā krosiņus, iet uz sporta zālēm vingrot, cilāt svarus vai piekopj citas fiziskās aktivitātes, piedalās dažādās sacensībās. Par piemēru varu minēt, ka Rīgā, uzsākot regulārākus skriešanas treniņus, pirms trīs četriem gadiem ziemā ārā vakarpusē labi, ja varēja sastapt vēl kādu tādu pašu tikpat “traku” cilvēku, kas putenī pie mīnus 10 grādiem izvēlējies siltas tējas un TV pults vietā uzvilkt kedas un iet skriet. Tagad jau šādu “trako” ir krietni vairāk un vienmēr šādos vakaros ir patīkami pamāt kādam pretimskrējējam sveicienu, izrādot savstarpējo cieņu. Pat Alūksnē pēdējā gada laikā var sastapt vairākus skrējējus, kas mazpilsētai ir ļoti apsveicami. Pats sportoju nedēļā vidēji piecas sešas dienas, jo sev esmu uzstādījis vairākus mazos mērķus, ko gribas sasniegt. Primāri man tie ir skriešanas treniņi, kam vidēji vienā treniņā tiek veltīta stunda. Brīvdienās izskrienu kādu garāku treniņu apmēram divas trīs stundas. Papildus arī apmeklēju vispārfunkcionālos un dziļās muskulatūras treniņus (nedēļā divas trīs reizes). Papildus vasarā braucu ar velosipēdu, reizēm skrituļoju, peldu un nodarbojos ar citām aktivitātēm. Tas viss man sagādā prieku un uzlabo pašsajūtu ikdienā, kā arī ļauj pārbaudīt sava ķermeņa iespēju robežas gan garajos kalnu skrējienos, gan pašmāju skriešanas sacensībās. Manuprāt, ar katru gadu Latvijā arvien vairāk cilvēki pievēršas aktīvam dzīvesveidam. Cilvēki, neatkarīgi no vecuma, ir kļuvuši aktīvāki, izvēlās sev piemērotākās fiziskās aktivitātes – sākot no salīdzinoši demokrātiskās skriešanas un nūjošanas līdz tehniskiem un finansiāli prasīgākiem sporta veidiem. Šovasar arī Alūksnes pusē būs skriešanas seriāla “Stirnu buks” viens posms Kornetos, kur iesaku visiem aktīva dzīvesveida piekritējiem piedalīties un izmēģināt savu spēku kādā no taku skriešanas distancēm – no 5 līdz pat 30 kilometriem.
