Pagājušajā gadā Latvijā ievāktā graudaugu kopraža, pēc
provizoriskiem datiem, samazinājusies par 10,5% jeb 0,318 miljoniem
tonnu salīdzinājumā ar 2015.gadu, un bija 2,703 miljoni tonnu, kas otra
augstākā ražība Latvijas vēsturē, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes dati.
Vienlaikus 2016.gadā par 6,5% palielinājusies graudaugu sējumu
platība. Pērn ar graudaugiem bija apsēti 716 000 hektāru, kas ir par 43
600 hektāriem vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu
sējumu platība kopš 1984.gada.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu
ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra 2016.gadā samazinājās
līdz 37,8 centneriem pretstatā 44,9 centneriem 2015.gadā.
Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu
kopējā sējumu platībā no 43,2% 2015.gadā līdz 46,1% 2016.gadā, kā arī
graudu kopražā – no 53,1% 2015.gadā līdz 58,6% 2016.gadā. Ziemas kviešu
vidējā ražība no viena hektāra bija 48 centneri (2015.gadā – 55,3
centneri).
2016.gadā saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem
(45% no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība sasniedza 45 centnerus
no viena hektāra, un šajās platībās tika iegūti 54% no visas graudu
kopražas.
Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija
43% no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība bija 55,1
centners no viena hektāra un iegūta puse no ziemas kviešu kopražas.
Tostarp 45% no visas ziemas kviešu kopražas izaudzēti Zemgalē, kur to
vidējā ražība bija 55,5 centneri no viena hektāra.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, pērn samazinājies graudu iepirkums
un iepirkuma cena. 2016.gadā kopumā iepirkts 2,351 miljons tonnu graudu,
kas ir par par 213 700 tonnu jeb 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Graudu
cenas kritums pasaules biržās, kā arī tas, ka lielākā daļa iepirkto
graudu bija lopbarības kvalitātes, ietekmēja graudu vidējās iepirkuma
cenas samazināšanos par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Graudu
vidējā iepirkuma cena 2016.gadā bija zemākā kopš 2010.gada – 132,31 eiro
par tonnu.
2016.gadā 83,7% iepirkto graudu apmēra veidoja kvieši (2015.gadā –
80,5%), no kuriem 47,4% bija pārtikas kvalitātes (2015.gadā – 62,8%).
Pārtikas rudzi iepirkti par 64 800 tonnu jeb 53,7% mazāk, arī to
īpatsvars visā rudzu iepirktajā apmērā samazinājies no 75,6% 2015.gadā
līdz 50% 2016.gadā.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, par 12 100 hektāru jeb 13,6% pieaugušas rapša sējumu
platības, taču, vidējai ražībai samazinoties no 32,9 centneriem
2015.gadā līdz 27,8 centneriem 2016.gadā, par 11 400 tonnu jeb 3,9%
saruka arī kopējā rapša sēklu raža.
Vienlaikus turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016.gadā
to kopējā platība pieauga par 32,1%, tajā skaitā ar lauka pupām apsētās
platības palielinājās par 5400 hektāru jeb 20,9%. To veicināja jauna
atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības
praksi jeb zaļināšanas ieviešana 2015.gadā.
Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016.gadā samazinājās
attiecīgi par 6,1% un 1,2%, bet to vidējā ražība no viena hektāra
pieauga par 5,2%.
Pērn izaudzēja arī 196 600 tonnu dārzeņu, kas ir par 1800 tonnu jeb
0,9% vairāk nekā 2015.gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un
iegūtā raža pieauga par 0,6%, bet to vidējā ražība saglabājās
iepriekšējā gada līmenī – 225 centneri no viena hektāra. Savukārt
siltumnīcās izaudzēts 13 600 tonnu dārzeņu, kas ir par 5,4% vairāk nekā
2015.gadā.
